Iemaksāt, cik gribi, un izņemt, kad gribi — šis princips veicinājis strauju krājkontu popularitātes pieaugumu
Nelieli peļņas procenti, taču iespēja dažu dienu laikā nepieciešamības gadījumā tikt pie «plauktiņā» noliktās naudas: tieši šāda iespēja, kā liecina banku pieredze, ir kļuvusi par noteicošo, iedzīvotājiem veidojot uzkrājumus. Vienkāršākais un populārākais šāda veida produkts ir krājkonts, taču ir arī citas līdzīgas krāšanas iespējas, tostarp, piemēram, noguldot naudu fondā.
Klasisko krājkontu latu likmes patlaban svārstās no 0,9% līdz pat 7,1% gadā. Visaugstākos procentus piedāvā Parex banka, kura skaidro: noguldījumu piesaiste bankai ir prioritāte, tādēļ arī turpmāk procenti būs konkurētspējīgi. Pieredze tikmēr rāda, ka peļņas procenti nestimulē krāšanas intensitāti, un krājkonts nav peļņas iegūšanas, bet gan naudas krāšanas veids, uzsver Nordea bankas noguldījumu produktu attīstības un pārdošanas vadītājs Armands Jaševs. «Treknajos gados galvenais iemesls, kāpēc klienti izvēlējās neuzkrāt naudu, bija augošā inflācija un pārliecība, ka neko sakrāt nav iespējams un labāk visu iztērēt,» iepriekšējo gadu attieksmi pret uzkrājumu veidošanu raksturo A.Jaševs. Un lai gan pienākot grūtākiem laikiem, apziņa par «drošības spilvena» veidošanas nepieciešamību ir augusi, samazinās arī iedzīvotāju ienākumi, tādēļ krājkontu popularitāte turpmāk tikai palielināsies, jo tā ir iespēja uzkrājumu veidot no nelielām naudas summām, piebilst Swedbank Investīciju produktu daļas produktu līnijas vadītāja Vita Loginova. Krājkonts un tā paveidi vairākās bankās ir kļuvuši par populārākiem produktiem. Piemēram, Nordea bankai 2009.gadā klientu skaits, kas izmanto krājkontu, ir pieaudzis par 45%. SEB Bankas nesen veiktā aptauja liecina, ka iespēja ātri un bez papildus komisijas izņemt uzkrāto naudu ir viens no trim svarīgākajiem noguldījumu veikšanas priekšnosacījumiem.
Bankas skaidro: ja tradicionālos termiņdepozītos noguldītā nauda tiek izmantota, piemēram, kreditēšanai, tad krājkontu līdzekļi, kas no finanšu viedokļa ir īstermiņa pieprasījuma resursi, galvenokārt tiek ieguldīti īstermiņa vai likvīdos ieguldījumos (piemēram, vērtspapīros), tāpēc noguldītājam izmaksājamā nauda ātri ir bankas rīcībā.