Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10.4 mljrd. eiro.
Lai arī kopējie dati iezīmē pozitīvu tendenci, tomēr uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā attīstās lēni. Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, vērtējot iespēju atrast labu darbu Latvijā, pozitīvu atbildi sniedz tikai 9% respondentu, bet negatīvu - 50% pētījuma dalībnieku. Lai arī dati norāda, ka kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki nav apmierināti ar darba iespējām Latvijā, kam par cēloni varētu būt arī nepietiekams atalgojums, ir jāatzīst, ka atalgojuma pieaugums vērojams visās nozarēs un 2018.gada 3. ceturksnī vidējā mēnešalga valstī pārsniedza 1000 eiro slieksni.
Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai.
Bankas Bigbank Latvija apkopotie dati liecina, ka iekrājumus nogulda vairāk cilvēku vecuma grupā no 66 līdz 75 gadiem, kas dzīvo Rīgā vai Rīgas reģionā, un vidējā noguldījuma summa klientu vidū ir ap 25 000 eiro. Jaunie cilvēki, tā dēvētā Z-paaudze, kas dzimusi pēc 2000. gada, vēl neaizdomājas par savām vecumdienām un dzīvo šodienai. Protams, daļai jauniešu nav pieejami brīvie naudas līdzekļi, ko atlikt, kur nu vēl uzkrāt. Tāpat jāpiezīmē, ka gados jauniem cilvēkiem šodienas patērētāju sabiedrībā ir daudz vairāk vēlmju un vajadzību. Dzīves pieredzējuši cilvēki vairāk aizdomājas par to, kā mierīgāk un ērtāk pavadīt savas vecumdienas, tāpēc arī vairāk domā par savu finansiālo stabilitāti un veido uzkrājumus. Protams, krāšanas ieradumi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem - vai cilvēks ir gatavs savu vēlamo lietu iegādi atlikt uz kādu laiku, līdz tiks iekrāti visi nepieciešamie naudas līdzekļi, vai viņa vēlme ir kāroto iegūt tagad un tūlīt, kaut arī nav pieejami nepieciešamie līdzekļi. Ja ikmēneša ienākumu aprēķins ļauj izdarīt secinājumu, ka, paņemot kredītu, to arī būs iespējams regulāri atmaksāt, tad tas ir viens no risinājumiem, lai vēlamo lietu iegādātos.
Vai arī otrs risinājums - ja jau izdodas katru mēnesi atvēlēt naudu kredīta atmaksai, tad to var arī nolikt krāšanai. Naudas līdzekļu krāšana noteikti ir saistīta ar to, ka no kaut kā jāatsakās un savas vēlmes jāierobežo, jo pretējā gadījumā uzkrāt un noguldīt nekad neizdosies.
Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:
https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-2oktobra-numurs