Nekad nebūs tā, ka viss ir padarīts, tāpēc lielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir sabalansēt darbu ar privāto dzīvi, domā AS Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.
Vienmēr būs kāds neatrisināts jautājums vai nesasniegts mērķis, tāpēc svarīgi ir sev to nepārmest un izdarīt tik daudz, cik spēj, ilgtermiņā nenodarot sev pāri un spējot būt produktīvam, kreatīvam un efektīvam, teic Ģ. Kurmis. Ja nav balansa, nosēžas baterijas un cilvēks vairs negūst gandarījumu. Bigbank Latvija vadītāja darba pieredze ir gana plaša – savus spēkus viņš izmēģinājis gan privātajā biznesā, gan vairākos lielos finanšu uzņēmumos.
Grib apskatīt pasauli
Es esmu no Ventspils, un, lai arī man ģimenē neviens nav bijis saistīts ar jūru, tā vienmēr man ir bijusi tuva, stāsta Ģ. Kurmis. "Skolas laikā es gāju pulciņā Vai tu mīli jūru?. Jau no desmit gadu vecuma apguvu Morzes ābeci, kā arī kuģu remontrūpnīcā mācījos virpot, frēzēt un metināt. Pusaudža gados vasarās strādāju uz zvejas kuģa par motorista palīgu. Agrā pirmdienas rītā devāmies jūrā un atgriezāmies trešdienas pēcpusdienā, tad gāju gulēt, lai jau ceturtdienas rītā atkal atgrieztos uz kuģa. Mana vienīgā brīvdiena tolaik bija svētdiena. Pirmajā vasarā gājām uz reņģēm. Kuģa rūmē iegāza zivis, un mēs ar lāpstām tās krāvām kastēs. Otrajā vasarā gājām uz butēm, kas ar rokām bija jāšķiro pa izmēriem. Diezgan loģiski, ka pēc 9. klases izlaiduma izlēmu mācīties Rīgas Jūrskolā, kur ieguvu kuģa mehāniķa diplomu. Pēdējā studiju gadā praksē sešus mēnešus pavadīju uz tankkuģa. Pirms tam man likās, ka būt jūrniekam nozīmē pelnīt daudz naudas un redzēt pasauli, kas savā ziņā arī bija taisnība. 1997. gadā vecākais kuģa mehāniķis pelnīja ap četriem tūkstošiem dolāru mēnesī. Tā bija milzīga nauda. Neraugoties uz to, jau pēc pirmā brauciena es sapratu, ka jūra nav mans aicinājums. Izlēmu mācīties un pelnīt naudu krastā," atminas Ģ. Ķurmis.
Visu rakstu lasiet 22.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!