Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Uz Bigbank nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām publiskajā piedāvājumā, kas noslēdzās piektdien, 24.novembrī, saņemts septiņas reizes vairāk investoru pieteikumu par noteikto limitu.

Banka izmantoja tiesības sākotnēji plānoto 3 miljonu vietā palielināt emisijas bāzes apjomu līdz kopumā 5 miljoniem eiro. Paredzams, ka jauno Bigbank obligāciju tirdzniecība Nasdaq Tallinn fondu biržā tiks uzsākta piektdien, 1. decembrī.

Piedāvājumā piedalījās 1847 investori, kuri pieteicās uz subordinētām obligācijām par kopējo summu 21,6 miljoni eiro. Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts) pateicās visiem iesaistītajiem investoriem par uzticību bankas stratēģijai un izaugsmes perspektīvām. "Emisijas un kotēšanas rezultāti liecina, ka investori aizvien ir pārliecināti par Bigbank nākotnes plāniem. Esam patiesi gandarīti par lielo privāto investoru interesi, un tāpēc mēs viņiem devām priekšroku. Pateicoties ieņēmumiem, kas gūti no obligāciju emisijas, Bigbank var turpināt īstenot savu biznesa stratēģiju, vienlaikus nodrošinot atbilstību noteiktajām prasībām attiecībā uz kapitālu. Atbilstoši mūsu stratēģijai mēs plānojam turpināt izaugsmi it īpaši mājokļu un biznesa kredītu produktu jomā," komentēja Martins Lants.

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Igaunijas centrālā banka “Eesti Pank” 2024. gada 28. novembrī nolēma iekļaut “Bigbank AS” starp sistēmiski nozīmīgām kredītiestādēm, informēja “Bigbank AS” pārstāvji.

“Eesti Pank” savā lēmumā norāda, ka “Bigbank AS” nozīmība Igaunijas finanšu sistēmā pēdējos gados ir pastāvīgi pieaugusi. ““Bigbank” kopējie aktīvi ir ievērojami palielinājušies, līdz 2023. gada beigām sasniedzot 4,3 % no banku sektora kopējā aktīvu apjoma. Bankas aktīvā pakalpojumu sniegšana ārvalstu tirgos ir galvenais faktors, kas ir palielinājis tās sistēmisko nozīmi,” “Eesti Pank” skaidro savā paziņojumā.

Pēc bankas noteikšanas par sistēmiski nozīmīgu kredītiestādi tai tagad tiek pieprasīts uzturēt papildu kapitāla rezervi. Pamatojoties uz šogad veiktā novērtējuma rezultātiem, “Eesti Pank” ir nolēmusi no 2025. gada 1. janvāra “Bigbank AS” kā citai sistēmiski nozīmīgai kredītiestādei noteikt papildu kapitāla rezervju prasību 0,5 % apmērā.

Digitālajos kanālos piedāvāto banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos “Bigbank” šodien paziņoja par jaunu obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 7% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pieteikšanās periods sākas šodien, 14.maijā, un noslēdzas 24.maijā. “Bigbank” plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

““Bigbank” turpina strauju izaugsmi gan mājokļa, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sāk piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Pašreizējais obligāciju piedāvājums ir otrais mūsu 30 miljonu eiro obligāciju programmā, kuras mērķis ir nostiprināt un optimizēt grupas kapitāla struktūru. No obligāciju emisijas gūtos ieņēmumus plānojam izmantot, lai segtu papildu kredītrisku, kas rodas, pieaugot grupas korporatīvo un mājokļa kredītu portfelim Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī lai ievērotu kapitāla regulējošās prasības,” skaidro Lants.

“Bigbank” Latvijā turpina paplašināt produktu portfeli, uzsākot privātpersonām piedāvāt “Visa” kredītkarti, kas ir viens no vairākiem jaunajiem pakalpojumiem, ko kredītiestāde ir ieviesusi šogad, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš piebilst, ka “Bigbank” mērķtiecīgi virzās uz to, lai no specializētas aizdevumu bankas, kļūtu par finanšu iestādi ar gana plašu un elastīgu pakalpojumu klāstu kā fiziskām, tā arī juridiskajām personām.

“Mēs esam novērojuši, ka Latvijas banku klientu pieeja finanšu pakalpojumiem ir sākusi mainīties, proti, ir arvien lielāka vēlme pēc aktīvu diversifikācijas jeb nevēlēšanās būt piesaistītiem tikai pie vienas bankas. Manuprāt, šī konkurence ir veselīga, kā arī tā izglīto klientu, motivē paraudzīties apkārt, salīdzināt. Hipotekāro kredītu segments to lieliski apliecina. Līdzko tika sakārtots normatīvais regulējums, informāciju par piedāvājumiem atļāva publiskot, tā tirgus arī sāka pašregulēties, kas galu galā nāk par labu patērētājam,” skaidro Surgofts.

“Bigbank” šogad trešajā ceturksnī strādāja ar 11,8 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 0,6 miljoniem eiro jeb 5 % mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē uzņēmums.

Tīrā peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 27,6 miljonus eiro, tai samazinoties salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2023. gadā, kad peļņa bija 29,4 miljoni eiro. Tomēr ir panākts ievērojams darījumu apjoma pieaugums, bruto kredītportfelim pārsniedzot divu miljardu eiro robežu, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

2024. gada trešajā ceturksnī turpinājās “Bigbank” stabila un stratēģiska izaugsme, un to apstiprina jaunākie dati – uzņēmuma bruto kredītportfelis pirmo reizi pārsniedza divus miljardus eiro, sasniedzot 2,1 miljardu eiro.

“”Bigbank” stratēģija ir vērsta uz stabilu izaugsmi mājokļa aizdevumu un uzņēmumu aizdevumu produktu līnijās, un tas atspoguļojas ceturkšņa rezultātos. Trešajā ceturksnī mūsu bruto portfelis pieauga par 158 miljoniem eiro (+8 %), kas ir lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā “Bigbank” vēsturē. Īpaši vēlos izcelt mājokļa aizdevuma portfeļa pieaugumu ceturkšņa salīdzinājumā par 78 miljoniem eiro (+17 %), tā kopējam apjomam sasniedzot 534 miljonus eiro,” sacīja Lants.

“Bigbank” 2,75 miljonu eiro aizdevums ļāvis atdzimt vienai no Rīgas jūgendstila pērlēm – Stabu ielā jeb “diplomātu namam” atjaunota fasāde, veikts vērienīgs telpu remonts, ierīkotas mūsdienīgas inženierkomunikācijas, informēja “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.

Teju pirms 100 gadiem celto arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Stabu ielā rekonstruējis viens no nekustamo īpašumu investīciju grupas “Astor Group” uzņēmumiem. Tā ir Latvijas uzņēmumu grupa, kas Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.

Līdz pat 2008. gadam namu apsaimniekoja Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) dzimtas mantinieki.

“Arī patlaban namā turpina valdīt diplomātijas gars – tās nomnieku vidū ir vairāku valstu vēstniecības. Nama rekonstrukcija tika veikta atbilstoši augstākajām kvalitātes prasībām. Kultūrvēsturiskas ēkas atjaunošana prasa izpratni un individuālus risinājumus, arī operatīvu rīcību,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Inovatīvs mārketinga tehnoloģiju jaunuzņēmums Analytical Alley, kas izmanto mākslīgo intelektu uzņēmuma datu analīzē, ir piesaistījis finansējumu 700 000 eiro apmērā.

Līdzekļi tiks ieguldīti mākslīgā intelekta rīka izveidē ar mērķi pilnveidot un optimizēt uzņēmumu mārketinga procesus. Pašlaik uzņēmumā darbojas 15 cilvēku komanda no Baltijas valstīm, kas plāno paplašināt savu darbību visā Eiropā.

Analytical Alley piedāvā mākslīgā intelekta risinājumu, kas apvieno uzņēmuma mārketinga un biznesa darbības datu analīzi, lai radītu personalizētus rīcības plānus, kas veicina uzņēmējdarbības veiksmīgumu. Šī pieeja ne tikai optimizē pārdošanas un mārketinga stratēģijas, bet arī veicina abu darbības jomu sinerģiju, nodrošinot augstāku efektivitāti un rezultātu sasniegšanu.

Mārketinga aktivitātes ir ļoti svarīgas uzņēmuma izaugsmei, taču vidēji 40% ieguldītie līdzekļi tajās tiek iztērēti nelietderīgi. "Mūsdienu ekonomiskajā situācijā uzņēmumi atļauties izmest naudu vējā. Pasaulē, kurā datu analītika ir attīstījusies līdz jaunam līmenim, visām mārketinga aktivitātēm, sākot ar tradicionālām kampaņām un beidzot ar digitālo reklāmu, ir jāveicina uzņēmumu izaugsme," norāda Analytical Alley izpilddirektors Tanels Rabane (Tanel Rabane). "Mūsu piedāvātais datu kopaina palīdz uzņēmumiem izdarīt skaidrus secinājumus un pieņemt gudrākus lēmumus. Mēs piedāvājam konkrētu ceļvedi, kā dati var kļūt par biznesa izaugsmes atbalstu."

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nosvinējis spāru svētkus pašu būvētai daudzdzīvokļu projekta Moho Garden otrajai deviņstāvu ēkai Mežaparkā, Mežezera ielā.

Tajā top 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kurus ekspluatācijā plānots nodot šajā ziemā. Projekta pirmās ēkas būvniecība drīzumā tiks pilnībā pabeigta, un tajā vairāk nekā trešā daļa jauno mājokļu ir ieguvusi savus īpašniekus. Kopumā projektā Moho Garden uzņēmums investējis vismaz 17 miljonus eiro.

"Siltais laiks ir veicinājis jauno mājokļu meklētāju aktivitāti, un šobrīd īpaša interese ir vērojama par trīs un četru istabu dzīvokļiem. Esam gandarīti, ka Kaamos Grupas ietvaros izdevies radīt vēl vienu energoefektīvu un augstvērtīgu projektu Mežaparka apkaimē plānotajā laikā un kvalitātē," norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsācis otras daudzdzīvokļu projekta Moho Garden deviņstāvu ēkas būvniecību Mežaparkā, Mežezera ielā.

Jaunajā A energoefektivitātes klases namā taps 64 mājokļi 40 – 110 kvadrātmetru platībā. Tā būvniecību veic Kaamos grupas Latvijā dibinātais uzņēmums Kaamos Construction, un ēku plānots pabeigt nākamajā ziemā, projektā kopumā investējot vairāk nekā 17 miljonus eiro.

„Lai arī pēdējo divu gadu laikā piedzīvotā inflācija kombinācijā ar Euribor likmju dinamiku ir būtiski ietekmējusi jauno mājokļu meklētēju spēju uzņemties jaunas saistības, redzam, ka interese par Kaamos projektiem Mežaparkā nav mazinājusies. Vairāk nekā ceturtā daļa no Moho Garden pirmās deviņstāvu ēkas dzīvokļiem ir jau pārdoti,” norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Viņš skaidro, ka šobrīd pakārtoti patērētāju aktivitātes kritumam ir mazinājies arī jauno mājokļu būvniecības uzsākšanas apjoms. Tādējādi jau tuvākajā nākotnē var veidoties jauno dzīvokļu projektu piedāvājuma trūkums.

Igaunijas Drošības policija aizdomās turētā statusu noteikusi bankas "Bigbank" līdzīpašniekam Parvelam Prūnsildam un Tartu vicemēram Prītam Humalam, kuri abi ir parlamenta opozīcijā esošās partijas "Tēvzeme" biedri.

Humals tiek turēts aizdomās par procesuālo ierobežojumu pārkāpumu lielā apmērā, savukārt Prūnsilds - par palīdzēšanu un atbalstīšanu.

Prūnsilds trešdien žurnālistiem apstiprināja, ka viņa dzīvesvietā Drošības policijas darbinieki otrdien veikuši kratīšanu un viņam oficiāli noteikts aizdomās turētā statuss.

Kriminālprocess saistīts ar Igaunijas Nacionālā muzeja bijušās izstāžu zāles Tartu pārdošanu brālībai "Sakala", kuras biedrs ir Prūnsilds. "Sakala" nesen par 1,2 miljoniem eiro iegādājās ēku no valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotāja "Riigi Kinnisvara" (RKAS).

RKAS ēku pirmo reizi izsolē izlika 2017.gadā, bet toreizējais valsts pārvaldes ministrs izsoli anulēja, jo par īpašumu interesējās Tartu pašvaldība, un piešķīra pilsētai pirmpirkuma tiesības. RKAS līguma projektu Tartu pašvaldībai iesniedza 2022.gadā.

Rīgas zaļajā Teikas apkaimē 16. jūnijā tika nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstības uzņēmuma Kaamos divu dzīvojamo namu projektā «Ābeļziedu terases», kurā būs 72 dzīvokļi ar 2-4 istabām un kura nodošana plānota 2024. gada pavasarī.

Ar Bigbank Latvijas filiāles piešķirtu finansējumu 7,5 miljonu eiro apjomā būvēto ēku energoefektivitāte atbildīs gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tādējādi ļaujot samazināt telpu ekspluatāciju izmaksas un komunālo maksājumu rēķinus.

Šobrīd līgumi ir parakstīti un rezervācijas jau ir veiktas par vairāk kā 30% no šī projekta mājokļiem,» saka Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Mājoklī īpaši piestrādāts pie energoefektivitātes. Saules paneļi nodrošinās koplietošanas telpu elektroapgādi, par komfortablu sajūtu gādās zemgrīdas apkure un plašuma sajūtu sniegs gan 2,7 metru griestu augstums, gan balkons vai terase katrā dzīvoklī. Teritorijā būs arī 49 automašīnu stāvvietas un 39 uzglabāšanas telpas, un katrā mājā būs arī lifts. Dzīvokļi tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, centrālo apkuri un mehānisko ventilāciju ar rekuperācijas sistēmu.

Pēc gandrīz desmit gadu ilgas aizmirstības par vērā ņemamu palīgu uzkrājumu vairošanā atkal kļuvis termiņnoguldījums. Banku piedāvātās likmes noguldījumam uz vienu gadu sasniegušas un pārsniegušas 4% robežu, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada.

Intensīvās kreditēšanas periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā banku piedāvātās procentu likmes bija rakstāmas ar divciparu skaitli, un daudziem iedzīvotājiem tolaik termiņnoguldījums kļuva par līdzekli uzkrājumu paglābšanai no salīdzinoši augstās inflācijas. Taču vērienīgā ekonomiskā krīze, kas folklorā iegājusi ar nosaukumu "dižķibele", noveda pie procentu likmju pamatīga krituma. Kopš 2014. gada Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā depozīta likme gadiem ilgi pat bija negatīva, tādēļ daudzas bankas pat pārtrauca piedāvāt termiņnoguldījuma iespējas. Situācija mainījās 2022. gada sākumā līdz ar straujo inflācijas lēcienu. ECB mērķtiecīgi paaugstinot starpbanku aizdevumu likmi, arī depozītu likmes ātri augušas un šobrīd jau sasniegušas 4%.

Kreditēšanas veicināšanu Latvijā varētu salīdzināt ar ķeblīti, kuram ir trīs kājas. Ja tam ielūzušas visas trīs, tad nevar cerēt, ka, salabojot vienu, viss pārējais arī automātiski atrisināsies. Proti, tās veicināšana nav atkarīga tikai no bankas, sava loma ir arī valstij un pašiem aizņēmējiem – uzņēmējiem vai privātpersonām.

Droši vien jāsāk ar to, kas man tuvāk – ar banku sektoru. Ko cilvēki sagaida no bankas? Piecos vārdos – izcilu servisu un labu cenu, ko lielā mērā var sasniegt ar tehnoloģijām.

Izcils serviss savā būtībā ir ātra bankas reakcija, viegla sasniedzamība telefoniski un digitāli un operatīva pieteikumu izskatīšana. Nemaz neizklausās tik sarežģīti? Taču tur ir savas blaknes.

Digitalizācija ir šā laikmeta prasība, tomēr mēs “Bigbank” uzskatām, ka automatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Jā, mēs esam sakārtojuši kredītu izsniegšanas procesus tā, lai aizdevums būtu pieejams pat dažās minūtēs, taču mūsu filozofija paredz, ka robotizācijai jābūt orientētai uz tehniskiem procesiem. Tas samazina izmaksas pakalpojumam, attiecīgi dod labāku cenu, un uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti.

Gandrīz puse Latvijas ģimeņu apsver domu šovasar uzlabot mājokļa energoefektivitāti, lai nākamajā apkures sezonā par siltumu un elektrību būtu jāmaksā mazāk, tomēr vairums nespēj šī mērķa īstenošanai atvēlēt vairāk par 3000 eiro.

Turklāt trīs ceturtdaļas respondentu uzlabojumu veikšanai ir gatavi izmantot tikai pašu uzkrājumus un līdzekļus no valsts atbalsta programmām, izriet no tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujas rezultātiem.

Iepriekšējā apkures sezonā saņemtie augstie apkures un elektrības rēķini daudzās mājsaimniecībās lika domāt, kā mazināt izmaksas. Iemītnieki mainīja ne vienu vien paradumu – samazināja gaisa temperatūru istabās, izslēdza apgaismojumu telpās, kurās neatrodas, retāk izmantoja gludekli un cepeškrāsni. Tomēr daudziem nācās atzīt, ka mājokļa energoefektivitāte ir pārāk zema, lai situāciju būtiski uzlabotu tikai ar ieradumu maiņu.

Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu šovasar apsver 44% respondentu. Tomēr vairākuma rocība ir pārāk maza, lai veiktu visaptverošu siltināšanu vai apkures sistēmas nomaiņu. 20% no visiem aptaujātajiem jeb gandrīz puse no tiem, kuri plāno veikt uzlabojumus, šim nolūkam spēj atvēlēt vien līdz tūkstoš eiro.