Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

SIA Dobele Agra S.I.A., kas nodarbojas galvenokārt ar graudaugu un eļļas augu audzēšanu, gadu noslēdzis ar peļņu iepretim iepriekšējā gadā ciestajiem zaudējumiem, informē Lursoft.

2012. gadā uzņēmums nopelnīja 484,4 tūkstošus Ls, savukārt 2011. gads tika noslēgts ar 153,3 tūkstošiem Ls zaudējumu. Gada laikā Dobele Agra S.I.A. Apgrozījums sarucis par 12,7% un 2012. gadā veidoja 2,915 miljonus Ls.

Kopumā uzņēmumam ir reģistrētas 16 komercķīlas, no kurām deviņas jau ir dzēstas. Šīs nedēļas sākumā kompānijai reģistrēta jauna komercķīla, kuras devējs ir SIA Dobele Agra S.I.A., bet ņēmējs – a/s SEB banka. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,370 milj. Ls, un par labu bankai uzņēmums ieķīlājis krājumus un prasījuma tiesības.

Uzņēmums pilnībā pieder Austrijā reģistrētai kompānijai, un tā valdē darbojas Ilze Jake, bet prokūra izdota Edvīnam Želvim.

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness karikatūrists Agris Liepiņš. Tā ir 11. līdz 12. gadsimta pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.

Īpašnieks neesot rēķinājis cik daudz ir ieguldījis pils tapšanā, taču ir ņemts kredīts bankā, kā arī ir bijis liels atbalsts no dažādiem sponsoriem, kā, piemēram, SIA «Rīgas tilti», «Latvijas Mobilais Telefons». «Lielākā vērtība jau tur ir paša darbs un zināšanas,» skaidro A.Liepiņš.

A. Liepiņam, «Uldevena pils» īpašniekam, 1997. gada 19. jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Toreiz tā bija absolūta bezprecedenta situācija, jo neviens nezināja, kā šo pili noformēt, jo tai nevar izveidot projektu šodienas izpratnē. Pēc šodienas atzinuma, tur ir šķūnīši. Taču ar laiku, pēc A. Liepiņa vārdiem, Lielvārdes domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Sekojot savu klientu vajadzībām un pasaules mazumtirdzniecības tendencēm, Rimi lielveikalu tīkls vienlaicīgi visā Baltijā ieviesis iespēju klientiem par izdarītajiem pirkumiem krāt piešķirtās lojalitātes uzlīmes ne tikai drukātā, bet arī digitālā veidā.

Līdz šim uzlīmes tika krātas tikai drukātā veidā speciālos uzlīmju bukletos, taču līdz ar jauninājumu tās būs iespējams automātiski uzkrāt arī savā lojalitātes kartē. Digitālās uzlīmes vienlaicīgi pieejamas ne tikai Latvijā, bet arī Rimi veikalos Lietuvā un Igaunijā.

«Mazumtirdzniecība ir dinamiska nozare, kurā klientu ērtību uzlabošanai svarīgi izmantot arī dažādus digitālos risinājumus. Uzsākto projektu turpināsim arī citās lojalitātes kampaņās – prognozējam, ka piedāvāto iespēju krāt lojalitātes uzlīmes digitālā veidā tuvākajā nākotnē varētu izmatot apmēram 20% mūsu aktīvo klientu,» skaidroja Rimi Baltic biznesa attīstības direktore Gundega Martinsone.

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Šogad Otaņķu audējas Agras Vaitkus mājās Splītes ciemiņu, visticamāk, būs vairāk nekā citus gadus. Nīcas novada Tūrisma informācijas centra vadītājas Daces Vecbaštikas pierunāta, Agra piekritusi piedalīties Kurzemes Tūrisma asociācijas rīkotajā akcijā Apceļo Kurzemi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Audēja A. Vaitkus uzņems akcijas Apceļo Kurzemi dalībniekus, izrādīs savu darbnīcu un pastāstīs tūristiem par aušanas procesu. Šogad akcijas tēma ir Kurzemes meistarstiķis.

A. Vaitkus darbnīcā Splītu dzīvojamajā mājā ir divas stelles, bet vēl divas ir vasaras darbnīcā, kas iekārtota šķūnī. Tur Agra auž lielos, krāsainos vilnas deķus.

Audējas gada lielākais notikums, raugoties no biznesa viedokļa, ir gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kas notiek katru gadu jūnija sākumā, un tam meistare gatavojas ļoti nopietni.

«Šajā tirgū cilvēki ierodas jau ar konkrētu mērķi, dodas pie konkrēta meistara, kuru gaida un jau pazīst. Piemēram, viena kundzīte katru gadu pērk pa vienai segai. Jokoju, ka man mājās nav neviena deķa, ko mazbērniem iedot, bet viņai droši vien pilns skapis stāv,» stāsta audēja. Segas nonāk kundzes vasaras mājā Pierīgā, un vēsos vasaras vakaros, sēžot laukā, ģimene tajās esot pieradusi ietīties.

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10.4 mljrd. eiro.

Lai arī kopējie dati iezīmē pozitīvu tendenci, tomēr uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā attīstās lēni. Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, vērtējot iespēju atrast labu darbu Latvijā, pozitīvu atbildi sniedz tikai 9% respondentu, bet negatīvu - 50% pētījuma dalībnieku. Lai arī dati norāda, ka kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki nav apmierināti ar darba iespējām Latvijā, kam par cēloni varētu būt arī nepietiekams atalgojums, ir jāatzīst, ka atalgojuma pieaugums vērojams visās nozarēs un 2018.gada 3. ceturksnī vidējā mēnešalga valstī pārsniedza 1000 eiro slieksni.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.

Lai gan ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā (tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju*), 2022. gada 1. pusgads ir raisījis dažādas diskusijas publiskajā telpā. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī: Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju.

Šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā. Varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.Taču bieži vien, skatoties tikai kopainu, varam palaist garām atsevišķas detaļas un tendences. Šajā rakstā vēlos norādīt uz pozitīviem aspektiem, kas vērojami finanšu tirgū:

Patlaban tikai 15% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus vai plāno to darīt, lai nodrošinātos vecumdienām, liecina dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life veiktās aptaujas rezultāti.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka populārākie naudas krāšanas mērķi ir atpūta – to atzīmējuši 26%, mājokļa remonts – 24% un pašu vai bērnu izglītība – 22%.

Salīdzinoši liela daļa respondentu krāj vai plāno sākt krāt arī tādiem nolūkiem, kā mājokļa, mašīnas un sadzīves preču iegādei – attiecīgi 18% un 17% katram. Vismazākais respondentu īpatsvars jeb 8% krāj medicīnas pakalpojumiem.

Tāpat pētījuma rezultāti parāda, ka lielākās atšķirības attiecībā uz uzkrājumu veidošanas mērķiem, pastāv starp dažādām vecuma grupām. Piemēram, jaunieši salīdzinoši biežāk krāj atpūtai, mājokļa un mašīnas iegādei, savukārt gados vecākiem cilvēkiem ir daudz aktuālāks jautājums par uzkrājumiem vecumdienām - katrs piektais respondents no šīs vecuma grupas norādīja, ka krāj vai tuvākajā laikā plāno sākt krāt šim mērķim.

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

13% jauniešu pirms studiju uzsākšanas plāno pastrādāt un tikai tad izvēlēties savu nākotnes profesiju, liecina AS Swedbank aptauja.

Taču gandrīz piektdaļai (17%) skolēnu, tostarp katram desmitajam (11%) vidusskolas absolventam, šobrīd nav nekādu plānu, ko iesākt pēc skolas beigšanas. Savukārt, vaicājot bērnu vecākiem, vai viņi šobrīd strādā profesijā, kas atbilst iepriekš iegūtajai izglītībai, vien trešdaļa (35%) norādīja apstiprinošu atbildi.

Turklāt biežāk tas raksturīgs jaunajiem profesionāļiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem (45%), kas augstskolas absolvējuši salīdzinoši nesen. Piektdaļa (19%) vecāku šobrīd strādā profesijā, ko apguvuši vēlāk, piemēram, iegūstot otru bakalauru vai maģistru. Savukārt 39% atzīst, ka profesija, kurā darbojas šodien, nav saistīta ar līdz šim iegūto izglītību.

SIA Tigo.lv ļauj atbrīvoties no mantām, kas mājās «krāj» putekļus; pretī par to saņemt naudu.

Tehnoloģijām strauji mainoties, cilvēkiem mājās uzkrājas dažādas preces, kas ir labā darba kārtībā, bet vairs nav nepieciešamas. «Man pašai mājās stāvēja četri dažādi mobilie telefoni. Cilvēki ir slinki, aizņemti, lai šīs lietas pārdotu, – sludinājuma ievietošana un tikšanās ar pircējiem prasa laiku. Daudziem negribas publiskot savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi. Ne visi ir gatavi iet uz lombardu. Tāpēc izveidojām portālu, kur var ērti pieteikt preces, ko grib pārdot, vienoties par laiku, kad kurjers bez maksas aizbrauc pakaļ precei. Un divu dienu laikā pārskaitām naudiņu,» stāsta Solvita Abarone, lietotu preču uzpirkšanas portāla tigo.lv vadītāja. Uzņēmumā strādā sertificēts vērtētājs, kurš nosaka preces cenu. Kad tigo.lv ir iegādājies konkrētās preces, tās tālāk tiek pārdotas uzņēmumam, kura specializācija ir lietotu preču uzpirkšana, un tas šīs mantas realizē Latvijā un ārzemēs.

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus neizpratni, uzzinot, ka viņu ieguldījumi uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 2. un 3. līmenī pagājušajā gadā nav nesuši peļņu, bet gan radījuši zaudējumus. Seko jautājumi – kāpēc tā, kurš vainīgs un vai «krāt zeķē» nav izdevīgāk?

Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka samazinājās ne tikai akciju, bet arī vairuma parāda vērtspapīru vērtība, kas vienlaikus notiek reti. Tas skaidrojams ar ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem palielināt dolāru procentu likmes, kas tiešā veidā ietekmē parāda vērtspapīru vērtību. Rezultātā, neraugoties uz ieguldījumu diversifikāciju gan konservatīvākiem, gan riskantākiem ieguldījumu portfeļiem, tai skaitā pensiju plāniem, bija negatīva atdeve. Turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Labā ziņa ir tā, ka pēc izteikti negatīva decembra rezultāta janvāris ir sācies ar atkopšanos, akciju indeksiem pieaugot. Taču nervozitāte tirgū diemžēl saglabājas, un šis gads solās būt diezgan svārstīgs. Tajā pašā laikā skaidrs ir viens – «krāt zeķē» vienmēr ir bijis un būs visneizdevīgākais variants, jo inflācijas rezultātā nauda garantēti zaudēs daļu savas vērtības.

BBanka krājkases (ALBB Finanses) īpašniece Arta Liepiņa piedāvā naudu krāt caurspīdīgās un neatveramās stikla burkās, lai varētu vērot, kā aug nauda un būtu motivācija turpināt krāt, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Man patīk nauda un vienmēr ir bijusi vēlme pēc tās, līdz ar to allaž esmu domājusi par to, kā lai to iegūst vairāk. Biju mazs bērns, man tolaik bija astoņi gadi, un es gribēju redzēt, kā tā aug, krājas, bet vienlaikus zināju, ka tai nedrīkst tikt klāt – sāku aptīt burkas ar līmlenti. Bērnībā krājkases izmantoju ilgu laiku, tad pārstāju un nesen atkal atsāku, jo bija paredzēti nopietni lieli izdevumi,» stāsta Arta.

Domājot par krāšanu, viņai radās jautājums, kā to darīt, jo baidījās, ka nebūs gana stipra rakstura, tik un tā iekrāto iztērēs. Arta aizgāja uz stiklinieku darbnīcu, pasūtīja daļu no krājkases, pati sameistaroja to kopā un bija laimīga, ka beidzot ir viņas skatījumā drošs risinājums, kas neļauj tik vienkārši naudai tikt klāt. «BBanka krājkases tiešām nevar atvērt – vienīgi sasitot,» saka Arta. Viņa parādīja savas krājkases draugiem, kuri ideju slavēja un ierosināja mēģināt spēkus biznesā. Artai pašai gan sākumā likās absurdi izgatavot un tirgot krājkases, jo veikalos var nopirkt daudz lētākus līdziniekus no Ķīnas. Tomēr tagad viņa spriež, ka īpašas konkurences viņas produkcijai nav. «Ķīnas krājkases, ko var nopirkt lielveikalā, nav konkurentes – ja tās no tirgus pazustu, manas krājkases nesāktu pirkt divas reizes vairāk. Šī ir cita niša, un manas krājkases drīzāk konkurē ar citiem Latvijā ražotiem dizaina produktiem,» spriež Arta.

Juvelierim tāpat kā jebkura amata meistaram ir savi noslēpumi un knifi. Ja šo zināšanu nav, ir grūti - tad tu vari taisīt tikai rotas.

Tā uzskata juveliermākslas meistars, sudrabkalis Oļegs Auzers, kurš pats jau vairāk nekā 20 gadus apmāca jaunos juvelierus. Juveliera amata apmācība O. Auzera skolā sākas ar tādiem metāliem kā varš, misiņš, bronza vai melhiors. «Ja cilvēks agrāk bijis cita darba darītājs un dzīvē pirmo reizi saskaras ar metāliem, tad sākumā ir jāpārvar bailes no šīm lietām. Vispirms ir jāpastrādā ar vienkāršākiem metāliem, kuriem nenāk līdzi atbildības sajūta. Kad cilvēks ir apguvis pamatus, iemācījies tikt galā ar varu vai misiņu, sapratis, kas ir lodēšana, tad pamazām viņam tiek iedots kāds gabaliņš cēlmetāla,» saka juvelieris.

Siguldas novadā dzīvojošajiem ir iespēja saņemt divsimt dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, un tas nav tikai sabiedriskais transports, stāsta novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš patlaban plaši apspriestās Rīdzinieka kartes Latvijas galvaspilsētā sabiedriskā transporta cenu diferencēšanai neuzskata par diskrimināciju, pirmdien raksta Diena.

«Tas nav tikai sabiedriskais transports [..]. Te iekšā ir visi veikali, atļaušos teikt, ka visas kafejnīcas, protams, arī daži lielie pašvaldības sporta vai kultūras pasākumi, kā Operas mūzikas svētki. Šis projekts īstenībā ir unikāls arī Eiropas un pat pasaules kontekstā,» pauda U. Mitrevics.

«Pašvaldībai ir jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti vismaz trīs vai vairāk zaķu. Jo vairāk jo labāk. Tāds arī ir šis lēmums ieviest Siguldas iedzīvotāja karti. Tātad, pirmkārt, cilvēkiem ir iespējas saņemt 200 dažādādu pakalpojumu ar atlaidēm. Otrkārt, tas noteikti ir lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, jo liela daļa Siguldas iedzīvotāju šīs kartes vispār neizmanto, bet kādā pasākumā vai mājas viesībās ir gadījumi, kad cilvēks rāda šo karti citiem un lepojas – lūk, tā ir mana Siguldas iedzīvotāja karte, es esmu savas pilsētas patriots,» skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs.

Lielākā daļa (61%) 18-25 gadus veci jaunieši Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši attiecīgi 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.

Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildējuši, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. Taču, to jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim - 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā. Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jaunieši. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā - 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

«Ja prece ir pieprasīta, mēneša laikā var uztaisīt gada apgrozījumu,» stāsta interneta veikalu preču piegādātājs Ruslans Straķis. «Pirms trīs gadiem lielas perspektīvas šeit neredzēju, bet, tad mums izdevās atrast tā saucamo bestseller preci, kura pirmajā mēnesī vien apgrozīja 20 000 eiro, otrajā ap 30 000 eiro! Tā sākās mana ticība šim biznesam. Nekas nevar tā pārliecināt kā nauda kontā!» savā pieredzē dalās jaunais uzņēmējs.

«Internetā stundas laikā ir redzams, vai precei ir pieprasījums, protams, tas vislabāk redzams mēneša sākumā vai vidū, kad ir algas dienas. Mūsu uzdevums ir skaidrs – atrast pēc iespējas kvalitatīvāku un iepirkumā lētāku preci. Jāorientējas pieprasījumā, kādā sezonā vai svētkos, kas ir visvairāk cilvēkiem vajadzīgs, un jāturas pie tā gadu no gada, jo pirkšanas paradumi mainās reti. Lielu uzmanību pievēršam arī tam, ko kultivē vai reklamē televīzijā un žurnālos.»

Savu uzņēmumu SIA Online Trade Ruslans dibināja 2013. gadā ar mērķi no investora pārņemt kolektīvās iepirkšanās portālu Starday.lv, idejas pamatā bija, ka Latvijā pazīstami cilvēki iesaka iegādāties preces, pretī saņemot peļņas daļu no katra darījuma.