Atklāta jauna komēta, kas nākamā gada novembrī Zemei pietuvosies tik tuvu, ka būs vērojama ar neapbruņotu aci, turklāt, ja piepildīsies zinātnieku prognozes, tā būs spožāka par pilnmēnesi, līdz šim novērotajām komētām un būs iespaidīgāka arī par 2013. gada martā gaidāmo Pan-STARRS komētu, vēsta Astronomy Now.

2013. gada 28. novembrī komēta, kas nodēvēta par C/2012 S1 (ISON), atradīsies mazāk nekā divu miljonu kilometru attālumā no Saules. Komētu varēs aplūkot ar neapbruņotu aci no 2013. gada novembra līdz 2014. gada janvāra vidum, savukārt ar binokli komēta būs novērojama, sākot no nākamā gada vasaras beigām. Patlaban astes zvaigzne atrodas Vēža zvaigznāja ziemeļaustrumos, un šobrīd tā nav vērojama ar neapbruņotu aci vai mazāk spēcīgu teleskopu.

Komēta ne vien atradīsies tuvu Zemei, bet, ja piepildīsies zinātnieku prognozēs, būs arī daudz spožāka par pilnmēnesi – zinātnieki lēš, ka ISON zvaigžņlielums būs -16. Salīdzinājumam – pilnmēness zvaigžņlielums ir -12,74. Astronomy Now gan norāda, ka dažkārt zinātnieku prognozes ir iespaidīgākas nekā reālais zvaigžņlielums. Piemēram, 1973. gadā lielu ažiotāžu izraisīja Kohouteka komēta, kas nepiepildīja zinātnieku prognozes.

SIA 4 Plus būvē tirgu augstas pievienotās vērtības produktu no apses koksnes, ko daudzi uzskata par derīgu vien malkai un taras ražošanai.

Pagājušajā gadsimtā apse tika izmantota jumta skaidu un sērkociņu ražošanai (pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija trīs sērkociņu fabrikas), taču liela daļa šīs koksnes tika uzskatīta par derīgu vien malkai. Deviņdesmito gadu sākumā nereti augošu koku cirsmu izsoļu dalībnieki, ieraugot sarakstā apses cirsmas, rauca pieri un nezināja, ko ar tām darīt, jo neko daudz ar apses sortimentu nopelnīt nevarēja, jo tobrīd Latvijā esošās sērkociņu fabrikas – a/s Komēta un SIA Liepājas sērkociņi iepirka tikai kvalitatīvāko apaļkoksnes sortimentu daļu, savukārt papīramlkas tirgus bija un ir ļoti svārstīgs. Lai arī jau vairākus gadus Latvijā sērkociņu fabriku vairs nav, tomēr apses apaļkoksnes eksports nav pieaudzis, jo vietējie kokrūpnieki to cenšas pārstrādāt produktos. Nedaudz pārsteidzoši, taču ar apses pārstrādi neaizraujas arī ziemeļvalstu lielie koncerni. Iespējams, ka iemesls ir ne visai lielais pieprasījums tieši pēc apses koksnes produktiem, kā arī apses komplicētāka apstrāde. Lielākoties šajā jomā strādā mazie un vidējie uzņēmumi, taču ne katrs no tiem spējis atrast ne tikai, kā apsi pārstrādāt produktos, bet arī kā atrast tiem pircējus, jo ir produkti, kam apses mehāniskās īpašības ir piemērotas un arī netraucē tās trūkumi. Katram apses pārstrādātājam ir sava recepte, ko un kā darot, tiek sasniegts konkrēts rezultāts.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Šis īpašums Longailendā (sala Ņujorkas štatā, ASV), kas sniedz ieskatu miljardiera dzīvē, šobrīd pārdošanā izlikts par 100 miljoniem ASV dolāru.

Ēka būvēta 1928. gadā, taču atbilstot visām mūsdienīga luksusa īpašuma prasībām, turklāt atrodas mazāk kā stundu ilga brauciena attālumā no Ņujorkas, raksta Business Insider.

Īpašums iepriekš piederējis Timuram Sapiram, amerikāņu biznesmenim, kurš dzimis Gruzijā un aizsaulē devies 2014. gadā.

Pašreizējais īpašnieks, kura identitāte ir «miglā tīta», īpašumu iegādājās 2013. gadā par 15,85 miljoniem ASV dolāru, bet tā arī uz to nepārvācās.

Īpašuma foto skatieties raksta galerijā!

Nomas tirgus burtiski vārās – uzņēmēji maina telpas, pārvācas uz mazākām, lētākām, labākām. Tie, kuri nepārvācas, agresīvi kaulējas par esošo telpu nomas maksas pazemināšanu. Šis ir aktīvākais ceturksnis pēdējos piecos gados. Nomas maksas ir zemākās pēdējos 10 gados, apgalvo Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Neskatoties uz ekonomisko situāciju, gada sākumā tiek pieņemti būtiski lēmumi par nomājamo telpu maiņu. Tomēr telpas tiek atbrīvotas vairāk nekā tiek iznomātas, un pat uz centrālajām ielām redzamas daudz tukšu telpu.

Cenu kritums biroju un noliktavu segmentā, pēc Balsta sniegtās informācijas, pirmajā ceturksnī ir bijis 10 – 15 %. Remontēta biroju telpu cena Rīgas centrā ir 6 – 8 eiro/m2, ārpus centra – 6 eiro/m2. Jaunas noliktavas vidējā tiek iznomātas par 3.5 – 4.5 eiro/m2.

Vislielākais cenas kritums šī gada pirmajā ceturksnī bijis tirdzniecības platībām — par aptuveni 25 %. Uz Rīgas centrālajām ielām un Vecrīgā telpu nomas maksas jau ir 18 – 25 eiro/m2, — ziņo Balsts.

Indijas uzņēmēju grupa ar abu valdību atbalstu iniciē tirdzniecības kameras izveidi; pirmais birojs atvērts Rīgā

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu, uzskata nesen dibinātās Latvijas-Āzijas tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Dīpaks Vohra.

Vai Āzija nav pārāk plašs uzstādījums jaunajai jūsu vadītajai tirdzniecības kamerai?

Nē, tas nav pārāk plašs, jo izriet no konkrēta pieprasījuma un iespējām. Bet sākotnējais mūsu tirdzniecības kameras uzsvars un iniciatīva ir Indija. Latvijas un Indijas attiecības ir senas, un ir pētnieki, kas pieļauj saiknes pat vēl no pirmskristietības laika. Krietni jaunākos laikos labs izejas punkts ir tas, ka mums par jebkādiem jautājumiem pašlaik praktiski nav nekādu divpusējo nesaskaņu.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Finanšu policija apturējusi kārtējā noziedzīgā naudas atmazgāšanas grupējuma darbību, neļaujot tā dalībniekiem īstenot plānu doties uz Āfriku. Viens no grupējuma dalībniekiem centās iznīcināt dokumentus, tos apēdot.

Grupējums kopumā legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļu gandrīz divu miljonu latu apmērā.

Lai gan tiesībsargājošās iestādes darbiniekiem izdevās atrast dažādus būtiskus pierādījumus un arī izņemt skaidru naudu – 1900 Ls, tomēr Finanšu policijas darbinieki saskārās arī ar savādiem starpgadījumiem, piemēram, viens no grupējuma dalībniekiem centās iznīcināt dokumentus, tos apēdot, bet cits aizdomās turamais ar ģimenes locekļu palīdzību centās paslēpt pierādījumus daudzstāvu mājas bēniņos. VID pārstāvji uzskata, ka shēmas organizatori bija plānojuši bija plānojuši doties uz Āfriku.

Ķīnas izaugsmes bremzēšanās apdraud arī «melnā kontinenta» nākotni, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar Ķīnas visai spēju uznācienu uz pasaules ekonomikas skatuves, šī valsts aktīvi lūkojusies, kā pasaulē audzēt gan savu politisko, gan ekonomisko ietekmi. Interesanti, ka Ķīna lielas summas investējusi Āfrikā, kur nauda plūdusi galvenokārt uz izejvielu ieguves nozarēm. Šāds naudas virziens saskan ar Ķīnas stratēģiskajām interesēm, kas, vienkāršoti sakot, ir vērstas uz to, lai iegūtu pieeju dabas resursiem.

Tiesa gan, nu, Ķīnas ekonomikas izaugsmei bremzējoties, šādi naudas plūdi uz Āfriku var apstāties.

Jāpiebilst, ka izejvielu cenu kritums (zināmā mērā tā paša Ķīnas faktora ietekmē) jau tā attīstības un mazattīstības valstu kopumam ir smags cirtiens pa to ieņēmumiem. Izejvielu eksports lielākajai daļai šo valstu veido pārliecinoši lielāko ieņēmumu daļu.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

Latvijas eksportētāji, meklējot jaunas valstis, kurās realizēt savas preces, raugās uz strauji augošo Āfrikas valstu ekonomiku. Šajās valstīs pieprasījums pēc Latvijā ražotajām precēm ir liels, un, tā kā tirgus ir tikai attīstības sākuma stadijā, uzņēmēji cenšas iekarot savu vietu tajā.

Uzņēmēji norāda, ka tirgū ieiet nav viegli un nepieciešami labi sadarbības partneri, tomēr ieguldītās pūles nākotnē atmaksājas.

Kā stāsta a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže, vairums ražotāju cer uz ātru atdevi, metoties iekšā tādos lielos tirgos kā Ķīna, bet pirmais, ko viņi tur ierauga; ir daudzi simti līdzīgi domājošu konkurentu no visām pasaules malām, kā arī augstas ieejas barjeras un iespēja atpelnīt ieguldījumus labākajā gadījumā pēc daudziem gadiem.

«Alternatīva pieeja ir meklēt tirgus, kas nav tik lieli, taču ir augoši un ik gadu sola apjomu palielinājumu. Daudzi ekonomiski attīstītāko Āfrikas valstu tirgi ir tieši šādi – pateicoties šo valstu vēsturei, Eiropas produkcija un tās kvalitāte tiek vērtēta augstu, un Latvija tiek uztverta kā Eiropas valsts, kas ir produkta izcelsmes kvalitātes apliecinājums šajā pasaules reģionā,» stāsta V. Kaže. A/s Latvijas balzams eksportē alkoholiskos dzērienus uz vairākām Āfrikas valstīm, piemēram, uz Namībiju un Maroku.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» un Portugāles nacionālā aviokompānija «TAP Air Portugal» noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem. Šī sadarbība nodrošinās «airBaltic» pasažieriem iespēju ceļot «TAP Air Portugal» maršrutu tīklā, tostarp uz Brazīliju, Portugāli un Āfriku. Savukārt «TAP Air Portugal» pasažieriem šis līgums nodrošinās savienojamību ar Baltijas valstīm, Skandināviju un Austrumeiropu.

«Mūsu jaunākā sadarbība ar «airBaltic» nodrošinās «TAP Air Portugal» klientiem tādas priekšrocības kā jaunus tiešos lidojumus uz Latviju un savienojošos pakalpojumus ar Baltijas valstīm, tādējādi sniedzot ceļošanas iespējas uz Ziemeļeiropu,» skaidro Antonoaldo Nevess (Antonoaldo Neves), «TAP Air Portugal» izpilddirektors..

«TAP Air Portugal» izmantos savu lidojuma kodu «TAP» tiešajos lidojumos starp Rīgu un Lisabonu, ko veiks «airBaltic», kā arī, izmantojot kopīgus savienojumus starp «TAP Air Portugal» tīklu un Rīgu. «TAP Air Portugal» nodrošina lidojumus uz 83 galamērķiem 35 pasaules valstīs. «TAP» galvenā bāze Lisabonā ir Eiropas tranzītmezgls uz Āfriku un Dienvidameriku, kur «TAP» ir starptautiski vadoša lidsabiedrība lidojumiem uz Brazīliju, kā arī Ziemeļameriku un Centrālameriku. Savukārt «airBaltic» nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Gulbenietis Gatis Rožlapa strādā latviešu uzņēmumā Kotdivuārā, remontējot tehniku, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Zelta drudža pārņemti, pirms vairākiem gadiem uz Āfriku, Kotdivuāru un Ganu, devās laimes meklētāji no visas pasaules, tostarp arī latvieši. Kā veicās, kā neveicās, bet kādu laiku viņi tur šādi darbojās. Taču drīz vien turp aizvestā tehnika sāka lūzt, bet starp vietējiem nav tādu speciālistu, kas to varētu salabot. Tā latviešiem dzima ideja, ka viņi var piedāvāt tehnikas remonta un apkopes pakalpojumus, kas ir izrādījies daudz ienesīgāks bizness nekā zelta rakšanas process, stāsta medijs. Šovasar strādāt uz Kotdivuāras pilsētu Abidžanu bija devies arī gulbenietis Gatis Rožlapa, kurš jau vairāk nekā 20 gadus strādā par automehāniķi.

Olu un olu produktu ražotājs a/s Balticovo kopš pagājušā gada vidus savu produkciju eksportē uz Āfrikas valsti Angolu.

Uz Angolu tiek eksportētas olas. Vienā konteinerā ir ap pusmiljonu olu.

«Uz Angolu eksportējam līdz astoņiem konteineriem produkcijas mēnesī,» paskaidro kompānijas komercdirektors Edgars Lesnieks. «Saņēmējs Angolā ir vietējā vairumtirdzniecības kompānija, kas tālāk olas izplata veikalu tīkliem un citiem klientiem. Plānojam palielināt olu eksporta apjomu uz Angolu līdz četrpadsmit konteineriem mēnesī, jo pieaudzis pieprasījums. Ja būs jauni klienti, kuri novērtēs mūsu produkcijas kvalitāti, apsvērsim iespēju eksportēt arī uz citām Āfrikas valstīm,» viņš stāsta.

A/s Balticovo ir pieredze, eksportējot produkciju uz Āfriku. Pirms astoņiem gadiem caur Vācijas kompānija notika produkcijas eksports uz Gambiju. «Šogad pastiprināti strādāsim ar Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm,» stāsta Edgars Lesnieks. «Plānojam uzsākt sadarbību ar divām veikalu ķēdēm – Albert (Ahold) Čehijā un Tesco Polijā, Čehijā, Ungārijā un Slovākijā.»

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Lielākā daļa no mūsu tautiešiem, kas apmetas uz dzīvi Lielbritānijā, brauc uz turieni strādāt, tāpēc viņi ne tikai nerada slogu britu sistēmai, bet, maksājot nodokļus, sekmē valsts ekonomisko attīstību, norāda Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska.

Vēstniece vēl pirms Briselē notikušās Eiropadomes sēdes, kurā tika spriests arī par Lielbritānijas piedāvātajām Eiropas Savienības (ES) reformām, atzina, ka dažas no tām Polijai ir pieņemamas, tostarp par lielākas lomas piešķiršanu nacionālajiem parlamentiem.

Viņa skaidroja, ka nacionālajiem parlamentiem jābūt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, taču esot jāatzīst, ka to loma laika gaitā jau ir palielinājusies. «Mēs, tāpat kā citas valstis, tai skaitā Latvija, patiesi vēlamies, lai Lielbritānija paliktu ES sastāvā, jo Londona ir mūsu draugs un sabiedrotais,» viņa sacīja, atgādinot, ka tā nav eirozonas valsts, kas Polijai ir nozīmīgi.

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

«Mans iespaids, ka Īrija pirms tam bija viengabalaina sabiedrība. Var strīdēties, vai tā bija laba vai slikta. Viens no pozitīvajiem efektiem bija, ka imigranti Īriju padarīja vairāk atvērtu, jo, iespējams, pirms tam sabiedrības zināšanas par pārējo pasauli bija saistāmas ar Apvienoto Karalisti, ASV, Austrāliju, Kanādu, Franciju vai Vāciju,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, kādu devumu Īrijas sabiedrībai ir snieguši latvieši, atbildējis Īrijas vēstnieks Latvijā Eidans Kirvans (Aidan Kirwan).

«Austrumeiropas cilvēki parādīja mums, kāda ir viņu pieeja, un tas bija labs ieguldījums. No īru puses bija dažādas attieksmes. Francijā labējie spēki biedēja – «Poļu santehniķi! Nē, paldies!», bet īriem bija cita attieksme – «Lai viņi brauc pie mums». Viss gāja labi, mums nebija problēmu ar darbaspēku, un ieguldījums bija pozitīvs.

«Burbulis» veidojās vājas pārvaldības un vājas banku uzraudzības dēļ un savā ziņā arī cilvēku dēļ, kuri vēlējās labāku dzīves līmeni. Tam nebija nekāda sakara ar imigrantiem,» skaidrojis vēstnieks.

«Pēc mūsu statistikas datiem, Īrijā dzīvo 20 000 latviešu. Viņiem darbs Īrijā deva pozitīvus rezultātus – varēja nopelnīt labas algas, jo mums minimālā stundas likme ir 8,65 eiro. Lielākā daļa latviešu Īrijā strādā legāli un saņem vismaz 300 eiro nedēļā. Labumu gūst arī Latvijā palikušās ģimenes, jo apmēram 2,5 procentus no Latvijas IKP veido imigrantu atsūtītā nauda mājiniekiem. Šī nauda devusi ieguldījumu Latvijas ekonomikai un labklājībai. Es nedomāju, ka ir bijuši būtiski izaicinājumi Īrijā, kas saistīti ar latviešiem,» viņš akcentējis.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni, 4.decembrī raksta laikraksts Diena.

«Cilvēkiem, kas Latvijā sēž bez darba, Zviedrijas tiesas lēmums ir mazs cerību stariņš,» uzskata advokātu biroja Sorainen partneris Ģirts Rūda.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni.

Proti, tikko Zviedrijas Darba tiesa, līdzīgi kā iepriekš Eiropas Kopienu tiesa (EKT), atzinusi Laval un partneri tiesības nodarbināt cilvēkus par minimālo algu, nevis vidējo kā vēlējušās arodbiedrības.

«Līdz šim, lai gan robežu nebija un iebraukšana Zviedrijā bijusi brīva, tomēr reālas darba iespējas Zviedrijā ārzemniekiem nebija. Tiesas lēmums apliecina ES tirgus vienotību,» uzsvēra Ģ.Rūda.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.