Indijas uzņēmēju grupa ar abu valdību atbalstu iniciē tirdzniecības kameras izveidi; pirmais birojs atvērts Rīgā
Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu, uzskata nesen dibinātās Latvijas-Āzijas tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Dīpaks Vohra.
Vai Āzija nav pārāk plašs uzstādījums jaunajai jūsu vadītajai tirdzniecības kamerai?
Nē, tas nav pārāk plašs, jo izriet no konkrēta pieprasījuma un iespējām. Bet sākotnējais mūsu tirdzniecības kameras uzsvars un iniciatīva ir Indija. Latvijas un Indijas attiecības ir senas, un ir pētnieki, kas pieļauj saiknes pat vēl no pirmskristietības laika. Krietni jaunākos laikos labs izejas punkts ir tas, ka mums par jebkādiem jautājumiem pašlaik praktiski nav nekādu divpusējo nesaskaņu.
Latvija ir arī sekmīgi izkļuvusi no Rietumu finanšu krīzes. Es uzsveru – Rietumu, jo tā nebija Āzijas krīze. Jūs uzņēmāties taupības politiku, pierādījāt, ka turat solījumus, un atguvāties drīz un labi. Tas bija sāpīgi, bet, atšķirībā no daudziem citiem, jūs to izdarījāt.
Āzijas un Indijas un Latvijas divpusējai tirdzniecībai pašlaik ir daži šķēršļi. Pirmais ir abpusējs informācijas trūkums. Indieši zina, kur Latvija atrodas kā bijusī PSRS daļa, bet trūkst sapratnes par mūsdienu Latviju. Otrs šķērslis ir lielais attālums. Līdz ar plašāku aviolīniju tīklu pamazām sakari gan kļūst labāki. Es Rīgā ielidoju caur Stambulu, un tas bija visnotaļ ērti. Tā kā satiksme ir zināms izaicinājums, tomēr aizvien vairāk tas kļūst vien par šķietamu šķērsli. Vēl jo vairāk tā būs līdz ar ziemeļu–dienvidu transporta koridora izbūvi, kas tirdzniecībā būs alternatīva jūras ceļam uz Eiropu un būs daudz ātrāks. Tas no Eiropas caur Irānu un varbūt arī caur Pakistānu stiepsies līdz Indijai, līdzīgi kā ķīnieši to dara ar Jauno Zīda ceļu.
Par labu mūsu biznesa attiecībām nenāk arī Eiropas tēls Indijā, jo iespaids ir tāds, ka Eiropa ir nemitīgi ierauta sērijveida krīzēs – politiskās un ekonomiskās krīzēs, attiecību krīzē ar Krieviju, un nu arī sakarā ar migrantu plūdiem pāri Vidusjūrai. Tas ir vispārīgs ieskats, bet ir arī sapratne, ka divpusējais bizness tomēr var augt. Un ir iemesli, kāpēc mēs tam Eiropā izraudzījāmies Latviju. Tiem pamatā ir esošās labās attiecības ar Latviju.
Kas ir «mēs»?
Mēs esam grupa uzņēmēju, kas ir izlēmusi, ka Latvija var kļūt pat tramplīnu viņu biznesa tālākam lēcienam plašākā Eiropas tirgū. Biznesa izmaksas šeit aizvien ir zemas – varbūt vien trešā daļa no izmaksām dažā citā Eiropas vietā, jūsu darbaspēks ir izglītots, interneta savienojums ir izcils, un šeit ir ļoti komfortabli dzīvot.
Tātad kameras iniciatīva nāk no Indijas?
Jā, no jauniem un ļoti dinamiskiem uzņēmējiem, kuriem jau ir darījumu partneri Latvijā. Un mums bija sajūta, ka nevajag to aprobežot tikai ar Indiju, bet izvērst Āzijas mērogā. Tāpēc daži mūsu kameras biedri ir no Krievijas, Kazahstānas, Korejas, Japānas un Indonēzijas. Mēs ceram, ka šis būs arī viņiem piemērots formāts.
Kamera ir tikko sākusi darbu, un par mums ir parādījusies interese jau arī no Āfrikas. Tāpēc ir iespējams, ka mūsu darbības reģions visai drīz tiks paplašināts arī uz Āfriku.
Pamata ideja ir kamerai tradicionāla – veicināt divpusējo tirdzniecību un investīcijas iesaistīto pušu interesēs. Tas ir jāskatās arī uz Indijas ekonomikas attīstības fona. Piemēram, desmit gados ārvalstu tiešās investīcijas Indijā ir vairāk nekā dubultojušās. Šo gadu laikā Indija ir arī pārtraukusi saņemt ārzemju finansiālo palīdzību, bet mūsu pašu starptautiskā palīdzība citām zemēm katru gadu ir piecu miljardu USD apmērā. Saprotams, ka arī kompānijas meklē ceļus biznesa izvēršanai.
Jūs jau esat iesaistīts ļoti daudz kur, savu valdību ieskaitot. Vai slogs nebūs par lielu un intereses kādubrīd nebūs konfliktējošas ar Āzijas-Latvijas kameras interesēm?
Savu pārējo darbu dēļ es šim nevarēšu veltīt tik daudz laika, cik gribētu, un mana darba fokuss kā valdības padomniekam pašlaik ir uz Āfriku. Nesen esmu valdības lūgts arī kļūt par tās pārstāvi divos ļoti attālos Indijas reģionos un palīdzēt tur ar attīstību un iekšzemes investīcijām. Jā, tas paņem daudz laika, tomēr Latvija ir tik tuva manai sirdij, ka pie katras izdevības es atbraukšu arī šurp. Ziniet, mēs ticam reinkarnācijai, un varbūt kādā iepriekšējā dzīvē esmu bijis latvietis.
Labi, lielu uzsvaru uz to neliksim, bet katrā ziņā jūs acīmredzot esat savs cilvēks valdībā, ar kuru nepieciešamības gadījumā sazināties.
Īstā darītāja ir kamera; es tikai dodu zināmu protekciju. Un ja kamerai ir kādas vajadzības, es esmu vairāk nekā priecīgs palīdzēt. Var vien piebilst, ka šī ir vienīgā tirdzniecības kamera, kurā esmu iesaistījies kā priekšsēdētājs. Vairākās esmu biedrs, bet šis piedāvājums man prasīja mazāk par nanosekundi, lai es tam piekristu. Vajadzēja vēl valdības apstiprinājumu, un to deva.
No kādām industrijām tad ir sākotnējā Indijas puses interese?
Elektronika, celtniecība, nekustamais īpašums un tekstils. Pagaidām tie ir desmit cilvēki, un viņu biznesa kopējais apgrozījums ir ap 500 miljoniem USD gadā. Tas ir pieklājīga apmēra bizness, un daži darījumi ar Latviju jau notiek.
Uz kuru segmentu šeit tēmē Indijas nekustamo īpašumu attīstītāji?
Uz dzīvokļu mājām, komerciāliem kompleksiem un ar vietējiem partneriem kopā attīstāmiem projektiem, kur mūsu ekspertīzes krustojas. Kamera piedalīsies arī Rīgas pārtikas izstādē Riga Food septembra sākumā. Varu pačukstēt, ka būs īpašs Indijas paviljons. Tāpat mēs iedrošinām savus tekstilniekus skatīties uz iespējām izmantot Latviju kā tramplīnu biznesam Eiropā.
Tas nozīmē ražošanu šeit?
Tas var nozīmēt ražošanu šeit, komplektēšanu šeit, importēšanu caur šejieni. Iespējas ir vairākas. Mūsu uzdevums ir radīt darbības kanālu un vairot savu spēju pašnovērtējumu Indijas jaunajos uzņēmējos raudzīties tālāk par pašmāju tirgu. Indijai tradicionālais investīciju virziens ir Āfrika, kas lielā mērā ir turienes izejvielu dēļ. Bet mēs esam rosīgi arī citur Āzijā. Mums iepriekš bija lozungs «Skaties uz austrumiem!»; tagad mēs sakām – «Darbojies austrumos!» Bet, protams, Eiropas Savienība nekur nepaliks, jo arī šeit ir mums tradicionāls tirgus, un tajā ir jāiedveš jauns dzīvīgums.
Kad Rīgā būs vēstniecība?
Es par to esmu runājis, sevišķi tagad, kad visām Baltijas valstīm ir jaunas vēstniecības Indijā, bet gala lēmums ir Ārlietu un Finanšu ministrijas rokās. Mēs tiešām gribētu pie iespējas šeit būt, un es pieļauju, ka tāda varētu rasties 2017. vai 2018. gadā. Plāns ir, un ir arī zināma pozitīva rosība; jautājums ir par prioritātēm un naudu.
Visu interviju Skats uz dzīvesvietu indiešus nesaista lasiet pirmdienas, 17. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!
