SIA 4 Plus būvē tirgu augstas pievienotās vērtības produktu no apses koksnes, ko daudzi uzskata par derīgu vien malkai un taras ražošanai.
Pagājušajā gadsimtā apse tika izmantota jumta skaidu un sērkociņu ražošanai (pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija trīs sērkociņu fabrikas), taču liela daļa šīs koksnes tika uzskatīta par derīgu vien malkai. Deviņdesmito gadu sākumā nereti augošu koku cirsmu izsoļu dalībnieki, ieraugot sarakstā apses cirsmas, rauca pieri un nezināja, ko ar tām darīt, jo neko daudz ar apses sortimentu nopelnīt nevarēja, jo tobrīd Latvijā esošās sērkociņu fabrikas – a/s Komēta un SIA Liepājas sērkociņi iepirka tikai kvalitatīvāko apaļkoksnes sortimentu daļu, savukārt papīramlkas tirgus bija un ir ļoti svārstīgs. Lai arī jau vairākus gadus Latvijā sērkociņu fabriku vairs nav, tomēr apses apaļkoksnes eksports nav pieaudzis, jo vietējie kokrūpnieki to cenšas pārstrādāt produktos. Nedaudz pārsteidzoši, taču ar apses pārstrādi neaizraujas arī ziemeļvalstu lielie koncerni. Iespējams, ka iemesls ir ne visai lielais pieprasījums tieši pēc apses koksnes produktiem, kā arī apses komplicētāka apstrāde. Lielākoties šajā jomā strādā mazie un vidējie uzņēmumi, taču ne katrs no tiem spējis atrast ne tikai, kā apsi pārstrādāt produktos, bet arī kā atrast tiem pircējus, jo ir produkti, kam apses mehāniskās īpašības ir piemērotas un arī netraucē tās trūkumi. Katram apses pārstrādātājam ir sava recepte, ko un kā darot, tiek sasniegts konkrēts rezultāts.
Izmantošanas iespējas
To, ka apsi var pārstrādāt ne tikai tarā, bet arī produktos ar augstu pievienoto vērtību, pierāda SIA 4 Plus, kas ražo ne tikai materiālus pirtīm, saunām, bet arī mēbeļu sagataves. «Jā, apse ir grūtāk apstrādājama koksne nekā skujkoki vai bērzs, tomēr galaproduktam ir savas priekšrocības, kuru nav citu koku sugu izstrādājumiem,» stāsta SIA 4 Plus līdzīpašnieks Druvis Paeglis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka apse ir piemērota saunu materiālu, interjera un mēbeļu elementu ražošanai, jo tās augstā izturība, vieglums un baltā krāsa ļauj to izmantot ļoti plaša spektra izstrādājumu ražošanai. «Esam veikuši izstrādājumu izturības testus gan Latvijā, gan ārzemēs, un tie rāda, ka izstrādājumi no apses ir ne tikai vieglāki, bet vairākos parametros arī izturīgāki par analogiem skujkoku izstrādājumiem,» stāsta D. Paeglis. Uzņēmums ražo mēbeļu sagataves no apses, kuras tālāk savos izstrādājumos izmanto mēbeļu ražotāji gan Latvijā, gan ārzemēs. «Ir izstrādājumi, kur šīs apses detaļas tiek finierētas ar citu koku sugu finieriem, lai izskatītos citādāk, ir izstrādājumi, kur šīs apses detaļas tiek pārklātas ar krāsu vai beici; krāsa vienmēr tiek mainīta,» stāsta D. Paeglis. Viņš uzsver, ka uzņēmuma rīcībā ir žāvētavas, ēveles un biezuma un garuma audzēšanas iekārtas, kas ļauj izmantot ne tikai dažādas kvalitātes izejmateriālu, bet arī apkalpot plašāku potenciālo klientu loku. Lai palielinātu savu konkurētspēju tirgū, 4 Plus ir sertificējis piegāžu ķēdes un pērk apaļkoksni, kurai ir FSC sertifikāts, tādējādi tirgū piedāvājot izstrādājumus ar šo zīmolu.
Saredz perspektīvu
4 Plus izaugsme ir notikusi pakāpeniski, soli pa solim, kas, pēc pašu uzņēmuma īpašnieku domām, ir viens no labākajiem attīstības scenārijiem. «Sākotnēji nodarbojāmies ar bērza finierkluču, vēlāk arī ar sērkociņkluču iepirkšanu un piegādi attiecīgi a/s Latvijas finieris un a/s Komēta, kad arī konstatēja, ka Alūksnes apkaimē apses ir ļoti daudz, turklāt tā ir salīdzinoši kvalitatīva, turklāt to var pārstrādāt,» atceras D. Paeglis. Viņš norāda, ka skujkoku pārstrādei bija vajadzīgas lielas investīcijas, bet tāda mēroga kredītresursi nav bijuši pieejami. «Ezim ar zaķi nav jāsacenšas skriešanā, tāpēc meklējām nišas produktus, kurus varēja sākt ražot no tobrīd sērkociņu fabrikai pirktajiem apses baļķiem,» turpina D.Paeglis. Viņš gan atzina, ka viena lieta ir ideja ražot bezzaru apses dēļus, taču nebija ne jausmas, kur un kam tos pārdot. «Ideja – ko darīt – radās, atceroties nostāstus, ka apsi izmantoja pirts interjerā, potenciālos pircējus meklējām gan izstādēs, gan arī internetā,» stāsta D. Paeglis. Viņš atzīst, ka, izpētot situāciju, nācās secināt: citi kaut ko līdzīgu jau dara Igaunijā. «No idejas ģenerēšanas 1998. gadā līdz ražotnes iedarbināšanai 2000. gadā pagāja labs laiks, un tobrīd uzņēmuma rīcībā bija SIA Vesto (Saldus) ražots lentzāģis ar padeves konveijeru,» ražošanas pirmsākumus atceras D. Paeglis. Lai palielinātu ražošanas jaudas, pēc vairākiem gadiem tika nopirkta bankrotējusi kokzāģētava Zviedrijā, kura tika arī demontēta šajā ziemeļvalstī un uzstādīta Alūksnē. «Tas ļāva palielināt kokzāģēšanas apjomus trīs reizes, un tās pamatelementi arī strādā vēl pašlaik, tiesa, gan, būtiski modernizēti,» uzsver D. Paeglis. Viņš uzsver, ka bez modernas, augstražīgas, efektīvas ražošanas, kam ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, tirgū konkurēt nav iespējams.
2006. gada krustceles
Tieši konkurētspējas celšanas nolūkā 4 Plus sagatavoja modernizācijas projektu ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Tomēr ilgstošā vērtēšanas procesā citu nozaru projekti saņēma augstākus vērtējumus nekā 4 Plus iesniegtais, un ES struktūrfondu atbalsta saņēmēju sarakstā tas bija aiz strīpas. Šīs gaidīšanas rezultātā divus gadus uzņēmumā nekas netika ieguldīts. «Nolēmām riskēt un modernizēties bez ES struktūrfondu atbalsta,» stāsta D. Paeglis. Uzņēmuma modernizācija tika pabeigta 2007. gada otrajā pusē, kad Latvijā vēl par krīzi nerunāja, taču eksporta tirgos tās straujo tuvošanos vēstīja pieprasījuma kritums. «Bija uzbūvēta jauna ražotne (kas celtniecības laikā sadārdzinājās teju par 40%), nopirkta ēvele un saaudzēšanas iekārtas, optimizācijas garināšanas iekārta, jaunas kaltes un katlumāja, kā arī noliktavas par kopējo summu ap 1 milj. Ls; produkciju var saražot, bet grūti pārdot lielus apjomus, turklāt bankai jāmaksā liels kredīts,» par uzņēmuma grūtāko laiku – 2008. gadu – stāsta D. Paeglis. Tiesa, gan uzņēmuma īpašnieki plinti krūmos nav metuši, bet meklējuši gan uzņēmuma efektivizācijas paņēmienus, gan jaunus potenciālos pircējus. Krīzei atslābstot, šī uzņēmuma taktika attaisnojās. «Bijām tehnoloģiski labi apbruņoti, sākām ražot aizvien jaunus produktus, papildus esošajiem atradām jaunus pircējus, cik varējām pielāgojamies pircēja vajadzībām,» tā D. Paeglis. Viņš zina teikt, ka šobrīd lielākie noieta tirgi ir Viduseiropa un Ziemeļeiropa; vairāki produkti tiek realizēti. «Viens tirgus papildina otru, jo, ražojot dārgus produktus, rodas arī daudz lētāki blakusprodukti,» skaidro D. Paeglis. Viņš uzsver, ka šobrīd tiek ražoti ļoti daudz šauras nišas produktu, kas arī ir uzņēmuma sekmīgas darbības pamats. «Jā, apses produkti, izņemot saunu materiālus, nav ļoti populāri, tāpēc arī tikai no pašu enerģijas un izdomas ir atkarīga jaunu tirgus nišu un pircēju atrašanas, kas maziem uzņēmumiem ir ļoti grūti,» mārketinga pamatu rāda D. Paeglis. Viņš gan piebilst, ka apses pārstrādē un produktu virzīšanā tirgū vēl esot daudz, ko mācīties.
Mēbeles no apses
Pagaidām gan 4 Plus nākotnes plānos neietilpst ražot mēbeles no apses, kaut arī daudzi izstrādājumi, ko pārdod ārvalstu pircējiem, tiek izmantoti mēbeļu ražošanā. «Pircēji no Itālijas un Ķīnas mūsu izstrādājumus izmanto mēbeļu ražošanā, savukārt vienam no Latvijas lielākajiem mēbeļu ražotājiem SIA Daiļrade koks piegādājām ēvelētas mēbeļu sagataves, iespējams, daudzi pircēji nemaz nenojauš, ka konkrētā detaļa ir no apses, kaut arī izskatās pēc cita koka,» skaidro D. Paeglis. Viņaprāt, apse nav piemērota galdu un citu mēbeļu virsmu ražošanai, taču fasādēm apse ir piemērota. «Baidos, ka nespeciālists nemaz neatšķirs beicētu apsi no ķirškoka un riekstkoka, taču ar apses apstrādi šādu efektu var panākt,» norāda D. Paeglis. Līdzās apsei 4 Plus veiksmīgi attīstījuši oša pārstrādi.
Biznesa fakti:
Nosaukums: SIA 4 Plus
Nozare: apses un oša izstrādājumu ražošana
Eksports: ap 70% no 2010. gada ienākumiem
Īpašnieki: D. Paeglis, A. Zelmenis
Strādājošo skaits: 51
Atrodas: Alūksnē un Valmierā
Dibināts:1994.g.
SIA 4 Plus neto apgrozījums (milj. Ls)
2010.g. 2.49
2009.g. 2.58
2008.g. 2.22
2007.g. 2.26
2006.g. 2.49
Avots: SIA Lursoft, pēc Uzņēmumu reģistra datiem
#1/9
SIA 4 Plus līdzīpašnieks Druvis Paeglis: «Apse ir koks, no kura var ražot ne tikai pirts materiālus, bet ar mēbeļu detaļas un daudz ko citu; tas ir pietiekami inovatīvs risinājums, taču svarīgākais ir produkta virzība tirgū, kas atkarīga tikai no pašu izdomas un zināšanām par apses izstrādājumiem.»
#2/9
Apses produktu ceļa sākums – pa konvejieru tie nonāk kokzāģētavā, jārēķinās, ka apses apstrāde ir komplicētāka nekā skuju kokiem
#3/9
Bez modernas, augstražīgas, efektīvas ražošanas, kam ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, tirgū konkurēt neesot iespējams
#4/9
Tiek ražotas apses izstrādājumi – detaļas (citiem produktiem), kas tiek finierētas ar citu koku sugu finieriem, lai izskatītos citādāk, ir izstrādājumi, kur šīs apses detaļas tiek pārklātas ar krāsu vai beici
#5/9
Šobrīd lielākie apses izstrādājumu noieta tirgi ir Viduseiropa un Ziemeļeiropa
#6/9
Lai klienti saņemtu kvalitatīvu preci to iesaņo speciālā «maisiņā».
#7/9
Uzņēmuma tehnoloģiskajā bruņojumā ir arī saaudzēšanas iekārtas ļauj izmantot ne tikai dažādas kvalitātes izejmateriālu, bet arī apkalpot plašāku potenciālo klientu loku