Cita valoda skan ne vien Latvijas mājokļos, bet arī viņu izvēlētajā interjerā, ko nereti veido vietējie dizaineri
Šī brīža tirgus situāciju interjera dizainā ietekmē NVS pilsoņu pieplūdums, kuri pērk dzīvokļus un zemi Latvijā, saka Zane Tetere, OpenAD (Open Arhitektūra & Dizains) arhitekte. Arī Annvil interjera dizainere Anna Butele novērojusi, ka līdz ar termiņuzturēšanās atļauju apmaiņu pret noteiktas vērtības īpašumu Latvijā ir palielinājies klientu skaits no bijušās PSRS, jo īpaši – Krievijas. Lai gan šo klientu procentuāli ir mazāk nekā Latvijas iedzīvotāju, viņu projekti ir vērienīgāki.
«Esmu dzirdējusi, ka krievi labprāt izvēlas vietējos interjera dizainerus un ir ļoti apmierināti. Taču praktiski neesmu ar to saskārusies,» savukārt teic Daina Gāga, interjera dizainere un Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas Dizaina menedžmenta apakšnodaļas vadītāja.
Patiešām – daļa ārzemnieku izmanto vietējo interjera dizaineru pakalpojumus, un tas varētu likt domāt, ka šī nozare Latvijā attīstās, taču, pēc Andras Rācenājas, ROSBYdesign interjeru arhitektes, domām neesot. Drīzāk šādi pasūtījumi veicina sava veida noslāņošanos tirgū. Viņa uzskata, ka kopumā šī brīža tirgus situācija ir nestabila. Nekustamā īpašuma spekulatīvajam burbulim plīstot, zaudējumus un lejupslīdi piedzīvojušas gandrīz visas interjera pakalpojumu sniedzēju nozares. Pamazām notiekot atjaunošanās un pielāgošanās pašreizējiem apstākļiem. A. Rācenāja uzskata, ka liela problēma ir tā, ka Latvijā arhitektūru un interjera dizainu māca divās augstskolās, bet profesiju «interjera arhitekts» nekur nemāca, un interjera dizaineri skaitās arhitekta palīgi. Viņa iesaka ieviest izmaiņas mācību programmā, lai Latvijā būtu iespējama interjera arhitekta profesijas apguve, kā rezultātā šie speciālisti strādātu vienā līmenī un sadarbībā ar arhitektu, kā tas notiek, piemēram, Igaunijā.
Z. Tetere norāda, ka cittautiešu straujais pieplūdums ietekmē interjera valodu, jo mentalitāte, prasības un vērtību izpratne tomēr atšķiras. Tas notiek ne tikai privātajā interjerā, bet pamazām ieplūstot arī sabiedriskajā. Rezultāts ir atkarīgs no tā, cik arhitekts ir talantīgs sarunā ar klientu.
Jau kādu laiku viņa pati strādā arī ārzemēs, pie pabeigtajiem projektiem var pieminēt restorānu Krimā, Melnās jūras krastā. Šobrīd skiču stadijā tiek strādāts pie sešu hektāru liela kūrorta rekonstrukcijas Kiprā, tāpat tiek projektēts kosmētikas salons Maskavā un neliela villa Krimā. Atsevišķi realizēti projekti ārvalstīs ir arī dažiem citiem Latvijas interjera dizaineriem.
«Mūsdienās dizainera profesija jauniešu vidū kļūst pieprasītāka, kas nozīmē arī to, ka konkurence pieaugs,» paredz A. Butele.
«Šobrīd lielai daļai klientu ir ārkārtīgi būtiski lēti un radoši interjera risinājumi. Taču, ja viss interjerista radošais potenciāls jāizlieto galvenokārt tam, lai no nekā uzradītu kaut ko, tas neattīsta interjera dizaina līmeni kopumā,» uzsver A. Rācenāja.
D. Gāga norāda, ka radošs interjers nav lēts un lēts interjers nav radošs. «Būtu jāizvēlas viens vai otrs. Ideja, ka pārstrādes materiālu izmantošana interjerā ir lēta, ir tikai ilūzija. Lai tas neizskatītos pēc amatierisma, jāiegulda diezgan pamatīgs darbs, un tas galarezultātā ne tuvu nav lēti,» viņa pamato. Katram dizaina materiālam cenu veido pašizmaksa un tehnoloģija, arī dizainera pienesums, un tas viss atspoguļojas rezultāta kvalitātē un cenā.
