Lai gan profesionālu astronomu skaits Latvijā samazinājies, mums ir daži labi piemēri, kad zinātnieki ar savu darbu dod pienesumu pasaules līmenī, tā piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģisko zinātņu doktors Ilgonis Vilks.

«Piemēram, tiek pētītas zvaigznes, kuras ir salīdzinoši vecas. Saule ir pusmūža zvaigzne, bet diezgan daudz pārmaiņu notiek ar zvaigznēm, kad tās nosacīti aiziet pensijā,» skaidroja Vilks.

Un tas ir laika posms, kas interesē Latvijas astronomus. Viņi to pēta, turklāt starptautiski labā līmenī. Tiesa gan, tā esot šaura joma, taču Latvijas astronomijā ir ļoti labi speciālisti, kas dod pienesumu tieši pasaules zinātnē.

Cits piemērs saistīts ar zemes mākslīgo pavadoņu novērošanu, kur, novērojot zemes mākslīgos pavadoņus, iespējams precizēt ne tikai to, kur un kurā brīdī tie atrodas kosmosā, bet pēc tam iegūt papildu informāciju par Zemi - kāda ir okeāna virsma, kā noteikt dažādu vietu kooridnātas.

Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūta t.s. spin-off uzņēmums SIA Eventech ražo specifiskus notikumu taimerus – elektronisku mērierīci, ar kuras palīdzību var precīzi noteikt attālumu līdz satelītam, tā lidošanas orbītu

«Šāds taimeris ir svarīgs, lai zinātu konkrētu satelīta atrašanās vietu un samazinātu kļūdas tās noteikšanā,» uzsver Katrina Krivenko, SIA Eventech izpilddirektore. Uzņēmuma ražotā elektroniskā mērierīce ļauj ļoti precīzi reģistrēt laiku, kas vajadzīgs gaismas impulsa ceļojumam līdz satelītam un atpakaļ. Zinot precīzi šo laiku un virzienu, kurā satelīts atrodas, var matemātiski izskaitļot satelīta orbītu. SIA Eventech notikumu taimeris ļauj novērtēt attālumu ar 0,5 mm precizitāti. Šādi mērījumi ir nepieciešami astronomijā, ģeodēzijā, fundamentālajā fizikā un citās dabas zinātnēs. «Atšķirībā no citām laika mērīšanas tehnoloģijām, mūsējā katram mērījumam ir ļoti augsta precizitāte. Tas ir īpaši svarīgi, jo satelīts visu laiku kustas un ir nepieciešams redzēt tā ceļu. Turpretī, ja ir nekustīgs objekts, tā atrašanās vietu var nomērīt tik daudzas reizes, cik vajag, lai iegūtu vidējo ar nepieciešamu precizitāti. Mūsu augstā vienreizējā mērījuma precizitāte ļauj aprēķināt attālumu līdz kustīgam objektam, reģistrēt vienreizējo notikuma laiku vai samazināt mērīšanas laiku līdz daudziem nekustīgiem objektiem. Šobrīd meklējam mūsu tehnoloģijas pielietojumu citās nozarēs, kur nepieciešama augsta precizitāte,» viņa saka.

Ventspils Augstskola izsludinājusi atklātu mērķstipendiju konkursu studijām doktorantūrā Latvijas un ārvalstu augstskolās. Stipendija 600 Ls mēnesī paredzēta līdz četrus gadus ilgam laika posmam.

Stipendiju konkurss izsludināts studijām doktorantūrā šādās nozarēs un apakšnozarēs – astronomija, astrofizikas un fundamentālās astronomijas apakšnozare, elektronika un telekomunikācijas, datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas.

Stipendijas noteikumi paredz, ka stipendiātam vismaz trīs gadus pēc promocijas darba aizstāvēšanas jānostrādā Ventspils Augstskolā.

Mērķstipendija tiek piešķirta uz laiku ne ilgāk par četriem kalendārajiem gadiem 600 Ls mēnesī.

Interesenti – personas ar maģistra grādu vai doktoranti attiecīgajā zinātnes nozarē – tiek aicināti apliecināt interesi sarunu uzsākšanai par līguma slēgšanu līdz šī gada 31. jūlijam.

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

Šodien, 29. jūnijā, Irbenē balsta tornī tika pacelta Ventspils Augstskolas Starptautiskā radioastronomijas centra mazākā radioteleskopa jaunā antena, tādējādi tagad Irbenes radioteleskopu kompleksu veidos divas antenas - 32 m un 16 m diametrā. Jaunās antenas uzcelšana balsta tornī tika veikta ar SIA Arsava 350 t celtspējas celtni, liecina medijiem sniegtā informācija.

RT-16 antenas kopējais svars ir ap 16 t, primārā spoguļa diametrs ir 16 metri, sekundārā spoguļa diametrs 1.6 metri, atstarojošo virsmu veido 80 paneļi, darba frekvences no 1.4 līdz 12 GHz. Antenas izgatavošanas pamata materiāls ir oglekļa šķiedras polimērmateriāls. Jaunā antena tapusi infrastruktūras modernizācijas projekta IKSA-CENTRS ietvaros, kuru līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds un būtisku finansiālu atbalstu sniedz Ventspils pilsētas pašvaldība.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra uzdevumi, izmantojot abus Irbenes kompleksa radioteleskopus, ir veikt fundamentālos pētījumus astronomijā un astrofizikā un lietišķos pētījumus kosmosa tehnoloģiju jomā.

Skolēniem dot iespēju skatīties zvaigznēs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – tāda ir Rīgas Angļu ģimnāzijas iecere, izveidojot uz skolas jumta observatoriju. Lai gan Latvijā šādu novērojumu vietu ir diezgan daudz, skolā uzskata, ka tas būtiski uzlabotu mācību procesu. Pagaidām gan vēl tālāk par ideju nav tikts, jo ir grūtības atrast finansējumu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Ideja, ka uz skolas jumta varētu būt observatorija, ik pa laikam uzplaiksnī, jo šī joma izglītības iestādei nav sveša. Kā Dienai stāsta skolas direktore Maija Kokare, uz ēkas jumta novērojumi, tostarp ar teleskopu, veikti jau iepriekš, kā arī bijis mācību priekšmets astronomija. Tas atstājis nostalģiskas atmiņas, un aktīvāk par šo ideju spriests pirms gada, kad plānota skolas vīzijas rekonstrukcija un turpmākā attīstība. Direktore arī uzsver, ka Rīgas Angļu ģimnāzija ir izteikta apkaimes skola, līdz ar to šeit saplūduši vairāku paaudžu sapņi un vēlmes – te mācījušies gan tagadējo bērnu vecāki, gan vecvecāki. Skaidrs, ka tāds trešklasnieks šobrīd uz jautājumu, kas tev skolā pietrūkst, neatbildēs, ka viņam vajag observatoriju, – idejas vairāk ir difūzas, skaidro M. Kokare. Taču izglītības iestādes personālam ir skaidrs, ka mācību vidi nepieciešams bagātināt ar tādām lietām un iespējām, kas ļauj cilvēkiem tiešām mācības piedzīvot un padarīt tās emocionāli nozīmīgas. Turklāt arī valstiskās prioritātes diezgan skaidri pasaka, ka jāveicina skolēnu orientācija uz dabas zinībām.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Pēc septiņu mēnešu ilgas klusēšanas sestdien beidzot pamodusies kosmosa laboratorija Philae, kas pērnā gada novembrī nolaidās uz komētas, svētdien paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).

Eiropas zinātnieku konstruētā zonde Rosetta ar laboratoriju Philae tika palaista kosmosā 2004.gadā, un satikšanās ar 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētu notika pagājušā gada 12.novembrī 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.

Tomēr nolaišanās uz komētas nenotika tik gludi, kā cerēts. Philae divas reizes atlēca no komētas virsmas, pirms piestiprinājās klints ēnā. Lai veiktu eksperimentu, zondes baterijās pietika enerģijas tikai 60 stundām.

Philae izdevās pārraidīt uz Zemi vērtīgus datus, pirms tā pārtrauca darboties.

Tomēr pastāvēja cerība, ka, komētai pievirzoties tuvāk Saulei, labāks apgaismojums uzlādēs laboratorijas saules baterijas un tā atsāks darboties.

Igauņu zinātnieki būvēs īpašu fotokameru, kas būs paredzēta Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) misijai "Comet Interceptor", kuras laikā varētu tikt iemūžināts debess ķermenis, kas Saules sistēmā ieradies no ārpuses, vēsta laikraksts "Postimees".

Kā pastāstījis šīs misijas Igaunijas nodaļas vadītājs Mihkels Pajusalu, tā būs pirmā reize, kad Igaunijā būvēta iekārta tiks nosūtīta tālu kosmosā, un arī pirmā reize, kad Igaunija varēs piedalīties visās svarīga ESA projekta fāzēs.

Paredzēts, ka šai misijā piedalīsies kosmiskais aparāts ar diviem mazākiem moduļiem, un vienā no tiem atradīsies igauņu būvētā kamera. Aparāts dosies uz vienu no tā dēvētajiem Lagranža punktiem, kur Zemes un Saules gravitācija atrodas līdzsvarā. Tas ļaus aparātam ilgstoši atrasties stabilā stāvoklī un gaidīt vajadzīgā debess ķermeņa parādīšanos, lai tad uzņemtu kursu, kas ļautu palidot šim objektam garām ļoti tuvu - aptuveni 1000 kilometru attālumā - un palaist zondi ar kameru, kas tam varētu pietuvoties pat 300 kilometru attālumā.