Ar kosmosa industriju saistīti uzņēmumi izveidojuši asociāciju, lai veicinātu kosmosa industrijas un eksporta attīstību Latvijā. Tuvākie darbības mērķi saistīti ar kosmosa jomas popularizēšanu un politiskā atbalsta stiprināšanu nozarei.

Pieci ar kosmosa industriju cieši saistīti Latvijas uzņēmumi nodibinājuši Latvijas Kosmosa Industrijas Asociāciju. Tās mērķi ir sekmēt Latvijas Kosmosa industrijas uzņēmumu attīstību, veicināt sadarbības saiknes Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu starpā un veicināt Latvijas sekmīgu iekļaušanu Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) pilntiesīgo dalībvalstu sastāvā.

Asociācijas dibinātāji ir A/S «RD ALFA Mikroelektronikas Departaments», nodibinājums «VIDES RISINĀJUMU INSTITŪTS», SIA «BALTIC SCIENTIFIC INSTRUMENTS», SIA «EVENTECH», biedrība «LATVIJAS ZINĀTNES CENTRU APVIENĪBA» un SIA «HELIOCENTRIC TECHNOLOGIES LATVIA».

Par LAIK prezidentu ievēlēts Pauls Irbins, kosmosa entuziasts, zinātkāres centru «ZINOO» un misijas «Pirmie Latvijas 100km kosmosā» vadītājs. Savukārt, par valdes priekšsēdētāju apstiprināts A/S «RD ALFA mikroelektronikas departaments» attīstības nodaļas vadītājs Ļevs Lapkis.

No 15. marta "Zinātkāres centri ZINOO" ir bijuši slēgti, bet nākamnedēļ Cēsīs un jūlijā Rīgā tiek plānots atsākt darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja "ZINOO" vadītājs Pauls Irbins.

Viņš sacīja, ka vīrusa radītā krīze trāpījusi "pļaujas laikā", jo pavasarī bija plānotas nodarbības sadarbībā ar Latvijas skolām. Tā kā tās nevarēja notikt, radās problēmas nosegt fiksētās izmaksas, kas saistītas ar centru uzturēšanu, un darbinieku skaits bijis jāsamazina no desmit līdz diviem cilvēkiem.

Darbību šā gada vasarā atsāks divi "Zinātkāres centri ZINOO" - Cēsīs, Poruka ielā un Rīgā, tirdzniecības centā "Galleria Riga", pārējos centrus - Liepājā un Daugavpilī - pārņēmušas pašvaldības. Plānots, ka Rīgas "Zinātkāres centrs ZINOO" atsāks strādāt nedēļu nogalēs. Ja vien nebūs otrā Covid-19 viļņa, septembrī atkal plānots atsākt nodarbības skolās.

Lai apliecinātu Latvijas potenciālu kosmosa izpētē, kā arī veicinātu jaunās paaudzes interesi par inženierzinātnēm, Zinātkāres centrs ZINOO un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) uzsākuši projektu Pirmie Latvijas 100 km kosmosā. Tā ietvaros 20. aprīlī Cēsu lidlaukā tika palaista izmēģinājuma raķete, lai uz valsts simtgadi pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu palaist raķeti jau 100 km kosmosā. Latvija tad būtu viena no 19 valstīm, kas spējušas to izdarīt.

Projektā Pirmie Latvijas 100 km kosmosā darbs pie raķetes izstrādes norisinās jau kopš 2016. gada, bet pirmās raķetes prototips izmēģināts pērnā gada nogalē. Raķete, kura startu piedzīvoja 20. aprīlī, ir otrais izmēģinājuma lidaparāts, kas spēj attīstīt ātrumu līdz pat 200 m/s un sasniegt 2 km augstumu. Lai sasniegtu maksimālo lidojuma augstumu, raķetes svars ir tikai 300 grami un tā ir aprīkota ar 4 g vieglu video kameru, kā arī borta datoru, kas sver 9 gramus. Šodien tika pārbaudīti topošās Latvijas pirmās kosmosa raķetes telemetrijas datu raidītāji, augstuma mērīšanas sistēma, izpletņa atšaušanas sistēma, kā arī video tiešraides raidītājs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 4.oktobrī Rīgas pilī tikās ar Valsts konkurētspējas komisiju (Komisija), kas atbilstoši likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 7.1 pantam ir izveidota un turpmāk strādās Valsts prezidenta uzdevumā.

Iecerēts, ka Komisija sniegs atbalstu Valsts prezidentam Latvijas Republikas Satversmē noteikto funkciju īstenošanā un izstrādās priekšlikumus valsts konkurētspējas stiprināšanai izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības jomās.

"Lai Latvija būtu labklājīga, stipra un moderna sabiedrība, ir nepieciešams būtiski kāpināt mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas tempus. Latvijas konkurētspējas jautājumu saredzu kā daļu no mūsu drošības stratēģijas. Jo ciešāk integrēti būsim globālajos tirgos, jo drošāka būs mūsu valsts. Šobrīd mijiedarbībā starp izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību pastāv šķēršļi, kas kavē inovāciju attīstību. Saskatu, ka viens no komisijas galvenajiem uzdevumiem būs izstrādāt konkrētus priekšlikumus un labās prakses ieteikumus par, piemēram, dažādu administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanu, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju," par Komisijas uzdevumiem pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Cēsu Kosmosa izziņas centra izveide Cīrulīšu ielā 63 varētu izmaksās 6 līdz 7 miljonus eiro, aģentūrai LETA pieļāva Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.

Projekta izmaksas segs gan no pašvaldības līdzekļiem, gan piesaistot struktūrfondu finansējumu. Pašlaik valsts tehniskā projekta izstrādei piešķīrusi 35 000 eiro.

Šobrīd Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi Cēsu Kosmosa izziņas centra metu konkursu, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 16.oktobrim.

Kosmosa izziņas centrs plānots kā kaut kas līdzīgs Ahhaa zinātnes centram Tartu, Igaunijā, taču, kā vēsta nosaukums, tas tiks veltīts kosmosa tematikai un dabas zinātnes tur tiks apskatītas caur kosmosa prizmu. Plānots, ka centrs varētu konkurēt Skandināvijas līmenī, piesaistot apmeklētājus ne tikai no Latvijas un tās kaimiņvalstīm, bet arī no turienes, apgalvoja Madelāne.

Novembra sākumā Igaunijā, Tartu notikušājā kosmosa hakatonā «Garage48 SpaceTech» Latvijas komanda izcīnija pirmo vietu, kad 48 stundu laikā tika radīts stratosfēras balona komplekts ar nosaukumu «iDO Baloon», informē komandas pārstāvis Jānis Ķirpītis.

Izstrādātais stratosfēras balona komplekts ir paredzēts skolām, ģimenēm un zinātnes muzejiem. Tas ir «DIY - do it yourself» jeb dari pats komplekts, kas sniegs iespēju jebkuram cilvēkam salikt un palaist debesīs balonu, un ar tā zondē esošās elektronikas palīdzību veikt nelielus izzinošus eksperimentus.

Ar šo ideju Latvijas komanda risina sabiedrības pieaugošo interesi par kosmosu un vēlmi pašiem kaut ko izdarīt, piemēram, palaist debesīs balonus un kosmiskās zondes.

Pēc uzvaras igauņu ekspertu komanda palīdzēs latviešiem sagatavaties Eiropas Kosmosa Aģentūras Bizesa Inkubācijas Centra akselerācijas programmai. Idejas autors un ZINOO vadītājs Pauls Irbins uzsver, ka «Igaunija ir ļoti labs piemērs kā maza valsts var veicināt pasaules līmeņa kosmosa tehnoloģiju attīstību.»

Svinīgā atmosfērā noslēdzies starptautiskā labdarības projekta TOYP Latvia pirmais posms un apbalvoti Latvijas 10 jauni un izcili cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri ir sasnieguši izcilus panākumus savā izvēlētajā darbības jomā un veicinājuši pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.

TOYP ir starptautisks labdarības projekts, ko Latvijā organizē biedrības Junior Chamber International Latvia (JCI Latvia) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ar mērķi veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā, iedvesmojot tos uz sasniegumiem savā izvēlētajā darbības jomā, būt labākiem līderiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Balvas šajā gadā saņēma Vita Brakovska - uzdrīkstēšanās un radošas darbības veicinātāja - pa visu Latviju ceļojošais «zināšanu eņģelis», Liene Dambiņa - Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, Raimonds Elbakjans - Lielākās ielu sporta un kultūras kustības Latvijā – projekta Ghetto Games idejas autors un vadītājs, Ratiņbasketbola federācijas prezidents, Latvijas jauniešu elks un autoritāte, Jānis Iklāvs - skolotājs, Latvijas skautu priekšnieks, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) valdes priekšsēdētājs, Ogresgala 5. Skautu un gaidu vienības priekšnieks, Ināra Kehre - aktīva jaunatnes organizāciju brīvprātīgā un vairāku sociālo un labdarības projektu vadītāja, apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja un fonda Viegli idejas līdzdibinātāja, Dana Narvaiša - aktīva alternatīvās izglītības veicinātāja, Cēsu Jaunās sākumskolas vadītāja un viena no tās veidotājām, Andris Rubīns - viens no spilgtākajiem radošās industrijas pārstāvjiem Latvijā, reklāmas aģentūras DDB Latvija izpilddirektors, līdzdibinātājs Latvijas pirmajam sociālajam uzņēmumam MAMMU, Ģirts Majors - lielākā mūzikas un mākslas festivāla Baltijā Positivus rīkotājs, koncertaģentūras Positivus Music vadītājs, koncertzāles Palladium līdzīpašnieks, Aminata Savadogo - viena no talantīgākajām jaunajām Latvijas dziedātājām, komponiste un dziesmu autore un Mārtiņš Sirmais - viens no izcilākajiem un radošākajiem latviešu pavāriem, 3 pavāru restorāns, restorāna 3 un kafejnīcas - veikala Sirmais un Dreibants līdzīpašnieks.

Zinātkāres centra ZINOO komanda līdz Latvijas simtgadei iecerējusi nosūtīt kosmosā raķeti, sasniedzot vismaz 100km augstumu. Lai to realizētu, 22.novembrī tika veiksmīgi izmēģināts Latvijā radīts raķešu diznējs, kas spētu kosmosā nogādāt maza izmēra raķeti.

«Ar šo projektu mēs vēlamies iedvesmot Latvijas jauniešus nākamajā simtgadē realizēt drosmīgas un ambicozas idejas. Vēlamies pierādīt gan sev, gan citiem pasaulē, ka spējam realizēt tehniski sarežģītus projektus,» skaidro idejas autors un zinātkāres centru ZINOO veidotājs Pauls Irbins.

Raķete LVL-1 tika palaista no Cēsu lidlauka 22.novembrī pl.15:50. Tā sasniedza gandrīz 200m augstumu 3 sekundēs, sasniedzot maksimālo ātrumu 50 m/s. Pēc maksimālā augstuma sasniegšanas nostrādāja izpletņa palaišanas mehānisms un raķete droši nosēdās 100m attālumā no palaišanas vietas. Kopumā tika izmēģināti 4 dažādi raķešdzinēji.

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Mobilly vadītājs Ģirts Slaviņš par biznesa attīstību

Sākumā mums nebija skaidras vīzijas. Bija tikai skaidrs, ka pasaule mainās, ka tā kļūst mobila un ka tur kaut kas būs. Pirmie gadi Mobilly bija lēni, jo pieradumi jau nemainās ātri. Kaut vai skatoties uz elektronisko dokumentu parakstīšanu – daudziem tāpat ierastāk ir ar roku parakstīt.

Šobrīd Mobilly jau ir krietna vēsture, ir reāla naudas plūsma, esam pašpietiekams uzņēmums ar peļņu. Attīstām jaunus produktus, un tā rezultātā pēdējo trīs gadu laikā mums ir izdevies mazināt stāvvietu dominanci mūsu portfelī.

Taču vienā brīdī sapratām, ka ar to ir par maz. Esam uzņēmums, kuram ir pietiekami liela tehnoloģiskā vēsture, un, protams, ka vairākas lietas bija savu laiku nodzīvojušas. Lai varētu straujāk tehnoloģiski uzlaboties un aptvert arī ārvalstu tirgus, bija jāiziet ārpus savas komforta zonas, no savas ierastās teritorijas. Tam bija vajadzīgs papildu finansējums, un tā nonācām līdz ALTUM un ZGI fondam, kurus pārliecinājām, ka mums ir laba komanda un labas idejas.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?