Ekspluatācijā nodota Kosmosa izziņas centra ēka Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, informē pašvaldībā.

Jauno ēku pašvaldība raksturo kā ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu būvi, kurā patlaban notiek aktīvs darbs pie izziņas centra ekspozīciju izbūves un iekārtošanas. Plānots, ka apmeklētājiem centrs būs pieejams jau šī gada jūlijā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) norāda, ka Kosmosa izziņas centrs būs reģionāls izglītības centrs, kas ieinteresēs skolēnus par dabaszinātņu un tehnoloģiju priekšmetiem. Savukārt pedagogiem tajā būs iespēja apgūt jaunas mācīšanas metodes, bet ģimenēm - jēgpilni pavadīt laiku kopā. Pašvaldība plāno, ka gada laikā centru apmeklēs vairāk nekā 100 000 tūristu.

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu  

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās...

Ēka projektēta ar zemu enerģijas patēriņu, proti, 15 kilotvatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, un galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo jaudu 70 kilovati (kW). Siltā ūdens ražošanai uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120 kW. Blakus būvei izbūvētas pazemes tvertnes, kurās attīrīs uz ēkas jumta sakrāto lietus ūdeni, lai pēc tam to padotu otrreizējai izmantošanai ēkā uz sanitārajiem mezgliem.

Uz jumta uzstādīti arī saules paneļi, kas nodrošinās pietiekamu daudzumu elektrības visām izziņas centra vajadzībām. Ēkā darbojas viedās vadības un kontroles risinājumi gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai.

Pie izziņas centra izveidota autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroautomobiļu uzlādes stacijas - astoņām automašīnām un vienam autobusam.

Kosmosa izziņas centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacijas replika divu stāvu augstumā, un tai dots nosaukums "Auseklis". Pirmajā kosmosa stacijas stāvā varēs iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet kosmosa stacijas otrais stāvs būs sasaistīts ar misijas vadības centru - apmeklētājiem pāros būs iespēja pašiem izspēlēt vairākas kosmosa misijas.

Kosmosa izziņas centra pirmā stāva ekspozīcijas saturs būs orientēts uz vizuālu pieredzi. Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija, staigājot pa Eiropā lielāko kinētisko grīdu.

Tālāk apmeklētāji varēs iziet cauri cilvēces izpētes vēstures tunelim, lai, sākot no aizvēstures, gūtu priekšstatu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un interese par kosmosu. Pirmajā stāvā varēs apskatīt arī dažādus ar kosmosu saistītu objektu modeļus: raķetes, robotus, roverus, satelītus, raķešu dzinējus, un citus. Apmeklētāju ērtībām izziņas centrā būs arī kafejnīca un suvenīru veikals.

Otrā stāva saturs - interaktīvs un balstīts uz dažādu uzdevumu veikšanu - paredzēts dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmai. Daļa no otrā stāva ekspozīcijas būs par Marsa kolonizāciju. Pašu gatavotie eksponāti apmeklētājam parādīs, kā organisko atkritumu attīrīšana var nodrošināt svarīgus resursus ilgtermiņa izdzīvošanai, kā saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas, vienlaikus izvairoties no radiācijas un citiem ierobežojošiem faktoriem.

Trešais stāvs paredzēts aktīvākām nodarbēm - būs iespēja pieredzēt, kā trenējas astronauti, būs rotaļu stūrītis jaunākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Kā vēstīts, kosmosa stacijas eksponātus Cēsu Kosmosa izziņas centram projektē un izgatavo igauņu uzņēmums "Motor" par 128 900 eiro.

Projektu par ēkas celtniecību Cēsu novada pašvaldība īsteno ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 11 354 188 eiro, no tām projekta attiecināmās izmaksas ir 10 065 642 eiro, no tām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 49,67% no attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 000 000 eiro.

Topošā Kosmosa izziņas centra saturs savukārt tiek veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" projekta "Inovācijas centra izveidošana Cēsīs" atbalstu. Šī projekta kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 289 825 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, bet 214 684 eiro - Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Būvniecības ierosinātājs ir Cēsu novada pašvaldība, meta autors "Lauder Architects & ALPS" ainavu darbnīca, būvprojekta izstrādātājs un autoruzraugs inženieru birojs "CMB", projektu īsteno RERE Grupa pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, būvuzraudzību nodrošina "Firma L4".

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis parakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab@RTU izveidi, stiprinot universitātes kompetenci kosmosa tehnoloģiju jomā un veicinot kosmosa un ar to saistīto nozaru izaugsmi, informē RTU.

ESA_lab ir Eiropas Kosmosa aģentūras izveidota sadarbības platforma, lai veidotu ciešākas saites ar augstākās izglītības un pētniecības organizācijām. Tās mērķis ir stiprināt pētniecību, attīstību un informācijas apmaiņu, tā sekmējot inovācijas un uz nākotni orientētus kosmosa risinājumus.

RTU ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kas paraksta līgumu par ESA_lab, piepulcējoties virknei Eiropas universitāšu un kosmosa aģentūru, piemēram, Oksfordas universitātei, Centrālās Lankašīras universitātei, Darmštates Tehniskajai universitātei, Norvēģijas kosmosa aģentūrai utt.

Pievienojoties sadarbības platformai, RTU plāno vēl intensīvāk pētīt un attīstīt materiālus, to īpašības un ražošanas tehnoloģijas kosmosa vajadzībām. Pieredze šajā jomā RTU zinātniekiem ir liela, piemēram, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš ar kolēģiem pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Ar kosmosa industriju saistīti uzņēmumi izveidojuši asociāciju, lai veicinātu kosmosa industrijas un eksporta attīstību Latvijā. Tuvākie darbības mērķi saistīti ar kosmosa jomas popularizēšanu un politiskā atbalsta stiprināšanu nozarei.

Pieci ar kosmosa industriju cieši saistīti Latvijas uzņēmumi nodibinājuši Latvijas Kosmosa Industrijas Asociāciju. Tās mērķi ir sekmēt Latvijas Kosmosa industrijas uzņēmumu attīstību, veicināt sadarbības saiknes Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu starpā un veicināt Latvijas sekmīgu iekļaušanu Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) pilntiesīgo dalībvalstu sastāvā.

Asociācijas dibinātāji ir A/S «RD ALFA Mikroelektronikas Departaments», nodibinājums «VIDES RISINĀJUMU INSTITŪTS», SIA «BALTIC SCIENTIFIC INSTRUMENTS», SIA «EVENTECH», biedrība «LATVIJAS ZINĀTNES CENTRU APVIENĪBA» un SIA «HELIOCENTRIC TECHNOLOGIES LATVIA».

Par LAIK prezidentu ievēlēts Pauls Irbins, kosmosa entuziasts, zinātkāres centru «ZINOO» un misijas «Pirmie Latvijas 100km kosmosā» vadītājs. Savukārt, par valdes priekšsēdētāju apstiprināts A/S «RD ALFA mikroelektronikas departaments» attīstības nodaļas vadītājs Ļevs Lapkis.

Kosmosa transporta uzņēmums "SpaceX" ceturtdienas rītā pirmoreiz nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi, kurā ir divi vīrieši un divas sievietes.

Piecu stundu logs misijas “Inspiration4” startam sākās plkst.3.02 pēc Latvijas laika. Saskaņā ar oficiālām sinoptiķu prognozēm laikapstākļi Kenedija Kosmosa centrā bija labi un starta iespējamība bija 80%.

Pēc tikšanās ar “SpaceX” īpašnieku miljardieri Īlonu Masku apkalpes locekļi iekāpa baltos elektromobiļos “Tesla” un devās uz Kenedija Kosmosa centru, kur viņi uzvilka skafandrus.

Nesējraķete “Falcon 9” ar kosmosa kuģi “Dragon” tika palaista no leģendārā starta kompleksa 39A Kenedija Kosmosa centrā, no kura savulaik uz Mēnesi devās “Apollo 11” misija.

"Dragon" ar četriem kosmosa tūristiem atdalījās no "Falcon 9" otrās pakāpes 12 minūtes pēc starta un tagad atrodas orbītā ap Zemi.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Britu miljardieris Ričards Brensons svētdien devās savā pirmajā kosmosa lidojumā, kura laikā vairākas minūtes pavadīja bezsvara stāvoklī, bet pēc tam atgriezās uz Zemes.

Brensona uzņēmuma "Virgin Galactic" divu fizelāžu lidmašīna ar diviem pilotiem, zem kuras bija piestiprināts nelielais kosmosa kuģis "Unity 22", kurā bija divi piloti un četri pasažieri, viņu vidū arī 70 gadus vecais Brensons, pacēlās no kosmodroma "Spaceport America" ASV Ņūmeksikas štatā apmēram plkst. 17.40 pēc Latvijas laika.. Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ starts notika vairāk nekā pusotru stundu pēc paredzētā laika.

Kad lidmašīna bija sasniegusi aptuveni 15 kilometru augstumu, no tās tika palaists kosmosa kuģis, kurš dažas minūtes pavadīja uz kosmosa robežas un tajā esošie cilvēki varēja piedzīvot bezsvara stāvokli.

Pēc tam kosmosa kuģis sekmīgi atgriezās kosmodromā Ņūmeksikā. Nolaišanās notika apmēram plkst. 18.40 pēc Latvijas kaija.

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

Digitālās komunikācijas uzņēmums no Latvijas «WIT Berry» kopā ar partneruzņēmumiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa nozares jautājumiem veltītu tīmekļa portālu HATCH, kas ir domāts gan profesionāļiem, gan entuziastiem.

Portāla mērķis ir kļūt par galveno kosmosa izpētes un inovāciju informācijas avotu, ļaujot tā lietotājiem vienkārši un ātri iegūt nepieciešamo informāciju.

«Nebija viegli izveidot portālu, kurā apkopota gan ļoti specifiska informācija par kosmosa projektiem, kas ir noderīga kosmosa nozares ekspertiem inovāciju un izpētes darbu veikšanā, gan informācija, kas būtu interesanta un viegli saprotama arī nespeciālistiem, piemēram, studentiem, skolēniem, bērnu vecākiem vai žurnālistiem un citiem,» atzīst Linda Kimeiša, «WIT Berry» dibinātāja.

Kosmoss ir to nozaru vidū, kuras pēdējos gados strauji attīstās. Tieši šī nozare plāno sniegt daudz inovāciju, jaunas darbavietas un piedāvāt jaunu tirgus potenciālu. Lai Eiropa neatpaliktu no straujajiem sasniegumiem kosmosa nozarē pasaulē, tika pieņemts lēmums par vienota resursa kosmosa nozarei Eiropā izveidi. HATCH ir ‘’Horizon 2020’’ projekts, kura izstrādi finansē EK un kura turpmāka attīstība pavērs jaunas durvis ikvienam kosmosa nozares speciālistam un entuziastam ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Britu miljardieris Ričards Brensons iecerējis doties kosmosā jau šomēnes, un, ja viņa plāni īstenosies, tas notiks vairākas dienas pirms interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātāja Džefa Bezosa lidojuma izplatījumā.

Brensona kosmosa lidojumu uzņēmuma "Virgin Galactic" ceturtdien izplatītajā paziņojumā teikts, ka 70 gadus vecā miljardiera pirmais lidojums kosmosā notiks jau 11.jūlijā, ja to nekavēs laikapstākļi vai neradīsies tehniskas problēmas.

"Virgin Galactic" izmanto lidmašīnu, kas sasniedz lielu augstumu, un tad no tās tiek palaists neliels kosmosa kuģis ar cilvēkiem, kas dažas minūtes pavada virs Kārmāna līnijas - robežas starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.

Brensona nolūks ir, izmantojot "Virgin Galactic", piedāvāt iespēju par samaksu doties kosmosā. Pēc Brensona lidojuma paredzēti vēl divi izmēģinājuma lidojumi, bet regulārus komerciālus lidojumus plānots sākt nākamgad.

Krievija un Ķīna otrdien vienojušās būvēt kopīgu Mēness kosmosa staciju, paziņojusi Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos".

Kosmosa stacija tiks veidota kā "eksperimentālo pētniecības objektu komplekss uz Mēness virsmas un/vai Mēness orbītā", atklāja "Roskosmos".

Aģentūra paziņoja, ka vienošanos parakstījis "Roskosmos" ģenerāldirektors Dmitrijs Rogozins un Ķīnas Nacionālās kosmosa administrācijas direktors Džans Kedzjaņs.

Plānots, ka kosmosa stacija būs pieejama arī citām ieinteresētajām valstīm un starptautiskajiem partneriem.

Kad šo staciju plānots pabeigt, nav zināms.

Mēness un Marsa izpētē Krievija atpaliek no Vašingtonas un Pekinas, un pēdējos gados Krievijas kosmosa programma daudz cietusi no finansējuma trūkuma un korupcijas.

Krievija pagājušajā gadā zaudēja monopolu cilvēku nogādāšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS).

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Krievijas kosmosa aģentūra «Roskosmos» izmeklē, kā radies nelielais caurums kosmosa kuģī «Sojuz», kas pieslēdzies Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS), un cer tuvākajās nedēļās nākt klajā ar secinājumiem.

Jau vēstīts, ka SKS komanda atklāja caurumu pagājušajā nedēļā un to aiztaisīja. Lai gan radās neliela gaisa noplūde, situācija nebija cilvēku dzīvībai bīstama, skaidroja «Roskosmos».

Krievijas amatpersonas iepriekš šonedēļ pieļāva domu, ka kāds varbūt tīšām izurbis caurumu, lai sabotētu kosmosa kuģi.

«Roskosmos» vadītājs Dmitrijs Rogozins pirmdien sacīja, ka urbts vairākas reizes un urbi, acīmredzot, turējusi nestabila roka.

Rogozins apšaubīja teoriju, ka caurums varētu būt bijis ražošanas brāķis, un sacīja, ka tiek pārbaudīta versija, ka caurums radies uz zemes.

«Bet ir vēl viena versija, kuru mēs neizslēdzam: tīša iejaukšanās kosmosā,» viņš piebilda.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ceturtdien piešķīra 415 miljonus ASV dolāru trim kompānijām, lai tās izstrādātu komerciālas kosmosa stacijas.

NASA cer, ka šīs kosmosa stacijas nomainīs Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kurai paredzēts izbeigt darbību ap šī gadu desmita beigām.

Džefa Bezosa uzņēmums "Blue Origin", aeronautikas un kosmosa kompānija "Nanoracks" un aizsardzības līgumdarbu uzņēmums "Northrop Grumman" ieguva kontraktus attiecīgi 130 miljonu, 160 miljonu un 125,6 miljonu dolāru vērtībā.

Iepriekš 140 miljonu dolāru vērts kontrakts ar līdzīgu mērķi tika piešķirts kompānijai "Axiom Space".

NASA arvien vairāk vēršas pie privātiem uzņēmumiem, lai tie izstrādātu aparatūru, ko NASA kādreiz ražoja pati. Aģentūra to dara, lai samazinātu izmaksas un fokusētos uz saviem ambiciozajiem mērķiem, starp kuriem ir cilvēku koloniju veidošana uz Mēness un gatavošanās pilotētai misijai uz Marsu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atbrīvosies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) līdz 2031.gadam, iegāžot to Klusajā okeānā.

NASA šonedēļ nosūtīja ASV kongresam oficiālu plānu pakāpeniskai SKS likvidēšanai.

NASA plāno SKS ieiešanu atpakaļ Zemes atmosfērā 2031.gada janvārī. SKS plānots nogāzt Klusā okeāna dienvidos.

Kosmosa stacija pārvietojas ar ātrumu astoņi kilometri sekundē, ik pēc 90 minūtēm apriņķojot Zemi aptuveni 400 kilometrus virs Zemes virsmas.

SKS vada piecas kosmosa aģentūras, iesaistot 15 valstis. Tā kļuvusi par simbolu starptautiskai sadarbībai kosmosa izpētē.

SKS pirmais modulis tika nogādāts kosmosā 1998.gadā, un trīs gadus vēlāk SKS ieradās pirmā apkalpe. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu.

Krievija sākusi būvēt savu kosmosa staciju, paziņojusi Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos".

"Roskosmos" ģenerāldirektors Dmitrijs Rogozins sociālajā tīkla "Telegram" pavēstīja, ka jau sākta pirmā bāzes segmenta būvniecība.

Krievijas kosmiskās rūpniecības uzņēmumam "Energia" ir uzdots nākamo četru gadu laikā sagatavoties stacijas nogādāšanai kosmosā.

Krievija jau sen lolo plānus par savu kosmosa staciju, bet tikai nesen nolēma tos īstenot, ziņoja Krievijas mediji.

Ja Krievijai izdosies nogādāt orbītā savu kosmosa staciju, īsāks var izrādīties Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) mūžs.

Līdz šim Krievijai un ASV bija plāni finansēt un izmantot SKS līdz 2024.gadam, un vēl pavisam nesen Maskava lika noprast, ka varētu izmantot SKS līdz pat 2030.gadam. Tomēr svētdien Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs valsts televīzijā paziņoja, ka Krievija pārstās izmantot SKS līdz 2025.gadam.

Vācijas valdība apsver kosmodroma būvniecību, ņemot vērā rūpnieku mudinājumus veikt lielākas investīcijas kosmosa izpētē, paziņoja ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

«Ceļojumi kosmosā interesē daudzus cilvēkus un rada tūkstošiem darbavietu. Mēs esam satelītu tehnoloģijas līderi. Tāpēc es izvērtēšu Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) ierosinājumu par kosmodromu,» ministrs sacīja laikrakstam «Bild».

Vācijas rūpniecības pārstāvji mudinājuši kosmosa inovāciju budžetu vairāk nekā dubultot no pašreizējiem 285 miljoniem eiro gadā, lai tas līdzinātos vairāk nekā 700 miljonu eiro lielajam Francijas budžetam.

Kaut arī Vācijas tautsaimniecība ir ceturtā lielākā pasaulē, kosmosa jomas investīciju ziņā Vācija ieņem astoto vietu, norāda BDI.

«Vācijas kā augsto tehnoloģiju zemes spēks valsts kosmosa investīcijās neatspoguļojas,» pagājušajā nedēļā kosmosa jautājumiem veltītā kongresā Berlīnē sacīja BDI vadītājs Dīters Kempfs.

ASV kosmosa transporta kompānija «SpaceX» paziņojusi par jaunu plānu tūrista nosūtīšanai ceļojumā ap Mēnesi, izmantojot savu raķeti «Big Falcon Rocket» (BFR), kas tiek izstrādāta cilvēku nogādāšanai tālu kosmosā.

««SpaceX» ir pierakstījusi pasaulē pirmo privāto pasažieri lidojumam ap Mēnesi ar mūsu starta raķeti BFR – tas ir svarīgs solis uz to, lai dotu piekļuves iespēju ikvienam cilvēkam, kas sapņo par ceļošanu kosmosā,» kompānija paziņoja tviterī.

«SpaceX» neminēja sīkākas detaļas, bet solīja pirmdien sniegt vairāk informācijas.

Šī nav pirmā reize, kad Kalifornijā bāzētā kompānija, kuru vada interneta uzņēmējs un elektromobiļu ražotājfirmas «Tesla» ģenerāldirektors Īlons Masks, ir izteikusies par plāniem sūtīt tūristus ceļojumos ap Mēnesi.

2017.gada februārī «SpaceX» paziņoja, ka tā 2018.gada beigās nosūtīs pasaulē pirmos divus kosmosa tūristus ceļojumā ap Mēnesi ar šīs kompānijas kosmosa kuģi «Crew Dragon», kuru izplatījumā nogādātu raķete «Falcon Heavy».

Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Indija pirmdien sākusi savu otro kosmosa misiju Mēness izpētei - «Chandrayaan 2».

44 metrus garā raķete ar kosmosa kuģi startēja plks.12.13 pēc Latvijas laika no kosmosa stacijas Indijas dienvidos.

Plānots, ka kosmosa kuģis uz Mēness nosēdīsies 7.septembrī, nolaižoties Mēness dienvidu polā.

Misijas ietvaros tiks pētīta Mēness virsma un meklēts ūdens.

Misiju bija plānots sākts jau pirms nedēļas, taču pēdējā brīdī tā tika atlikta «tehniskas aizķeršanās» dēļ.

Indijas pirmā veiksmīgā misija uz Mēnesi notika 2008. un 2009.gadā, kad tās kosmosa kuģis lidoja Mēness orbītā. Uz kuģa klāja bija arī citu kosmosa aģentūru kravas, tostarp ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) krava. Misijas ietvaros pirmo reizi uz Mēness atklāja ūdeni.

Pēc būvprojekta pozitīva ekspertīzes slēdziena Cīrulīšos sākušies nākotnes tehnoloģiju izziņas centra ēkas būvniecības darbi. Jaunā būve, ko sabiedrībā pazīst ar Kosmosa izziņas centra nosaukumu, atradīsies Cēsīs, Cīrulīšu ielā, informē Cēsu novada pašvaldība.

Jaunbūve būs moderna, trīsstāvu ēka ar zemu enerģijas patēriņu. Enerģijas patēriņš apkurei gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa nepārsniedz 12,46 KW/m² . Apkuri ēkā nodrošinās zemes siltumsūknis un granulu katls, ēkā tiks izmantots energoefektīvs LED apgaismojums, un to ar elektrību apgādās uz jumta izvietota saules paneļu elektrostacija. Ēkā tiks nodrošināta virsūdens savākšana un atkārtota izmantošana. Lai nodrošinātu energoresursu taupīšanu, enerģijas izmantošanu kontrolēs automatizētās vadības sistēma. Ēkā būs iespējams demonstrēt izmantotās energoefektīvās tehnoloģijas ēkas faktiskās ekspluatācijas apstākļos.

Ēkas konstrukcijas – kolonnas un pārsegumi paredzēti no saliekamā dzelzsbetona.

Pasažieru vilciens izskata variantus; visiem tīkamu risinājumu nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga lūguma VAS Pasažieru vilciens (PV) speciālisti veikuši sākotnējo izpēti, lai ieskicētu iespējamos risinājumus ātrākai cēsnieku nokļūšanai Rīgā, Dienas Biznesam norāda uzņēmuma preses sekretārs Egons Ālers. Cēsīm tas ir būtiski, lai palielinātu cilvēku interesi par dzīvošanu pilsētā, norāda novada mērs.

Iepriekšējam pilsētas mēram Ginatam Šķenderam bijis trāpīgs teiciens, ka Cēsis reizē ir pārāk tuvu Rīgai un tai pašā laikā pārāk tālu no Rīgas, norāda J. Rozenbergs. Piemēram, ja jāiegādājas elektropreces, mēbeles, apģērbs vai apavi, tad cēsinieki parasti brauc iepirkties uz Rīgu. Līdz ar to Cēsīs ir grūti pastāvēt šādu preču tirgotājiem. Tai pašā laikā Cēsis ir mazliet par tālu, lai varētu katru dienu ērti izbraukāt uz darbu galvaspilsētā, «jo tā robeža ap Rīgu ir 40‒50 km, kur ietilpst Saulkrasti, Sigulda, Ogre, Jelgava, Tukums, ko varētu saukt par Lielrīgas rajonu, kur dzīvo 1,2 milj. cilvēku». Savukārt attālums starp Cēsu un Rīgas centriem ir 87 km. Līdz ar to Cēsis ir ārpus šī rajona. Viņaprāt, gan ir diezgan lielas iespējas Lielrīgas robežu mazliet pavilkt uz priekšu. Tam gan ir nepieciešami pāris priekšnosacījumi. Pirmkārt, ja ir labs autoceļš, kur var attīstīt ātrumu 110‒120 km/h, Rīgu tādējādi sasniedzot stundā vai stundā un 10 minūtēs. Otrkārt, ātra dzelzceļa satiksme, kas ir precīzs un drošs pārvietošanās veids, turklāt to neietekmē nekādi sastrēgumi.