Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Smiltenē jau pirms gadu mijas durvis slēgusi kinozāle, kas atrodas Smiltenes pilsētas kultūras centrā, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Atbildīgais par kinoizrādēm Gunārs Liedags skaidrojis, ka kino izrāžu iespējas Smiltenē faktiski ir beigušās, jo «nav filmu, kas būtu pieejamas uz mūsu sadzīves atskaņotāja, izņemot tikai atsevišķas Krievijas filmas, ko mums te velti rādīt». Renovētā kinoteātra pastāvēšana ir nopietna problēma, uzsvēris G. Liedags.

«Kaut arī kinofilmas Smiltenē rāda kopš 2013. gada maija, vairāk par kinozāli šīs telpas nosaukt nevar. Daudzi jau zina, ka kinoindustrija pārdzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Kinolentes laikmets ir beidzies, tālab vairs neder vecā aparatūra, bet digitālais aprīkojums pagaidām vēl ir modes prece, kas daudz maksā, bet sniedz izcilas sajūtas kinozālē.

Uzņēmēji izmanto masu psihozi, lai kārtējo reizi mēģinātu nopelnīt. «Vārās» kinoindustrija, bunkuru ražotāji un interneta tirgotāji, vēsta laikraksts Diena.

Daudziem uzņēmējiem ir kārdinājums pasaules gala tēmu likt lietā mārketingā, jo galu galā tā ir vēl viena «pēdējā iespēja» un «karstā tēma», sacījis psihoterapeits Ansis J. Stabingis. Viņš piebildis, ka rodas pretruna - ja pats uzņēmējs tic pasaules galam, tad nav jēgas nopelnīt vairāk naudas, ko tērēt «pēc tam», bet, ja pats netic, «spiest» uz citiem, kuri tic, arī nav pārāk «sakarīga pozīcija».

Uzņēmēju iespējas «vārīties» uz pasaules gala rēķina izpaužoties kā konservu, petrolejas un sveču izķeršana Krievijā vai Sičuaņas provincē Ķīnā. Citur pasaulē ārkārtas situāciju nozare attīstījusies daudz nopietnāk - acīmredzot ar faktu, ka iespējamais tehnosabrukums 2000. gadā jeb Y2K fenomens izrādījās «pīle», nepietika, raksta Diena.

Domājot, ar kādu jaunu maksājumu palīdzību varētu pēc iespējas vairāk papildināt valsts budžetu, Ministru kabinets un Saeima pērn nolēma ieviest dažādus līdz šim mūsu valstī vēl nebijušus nodokļus. Savulaik ASV kinoindustrija radīja spēlfilmu ar ne īpaši augsta intelekta nosaukumu — Stulbs un vēl stulbāks. Šķiet, ka līdzīgu nosaukumu varētu izpelnīties arī daļa jaunieviesto nodokļu un nodevu maksājumu.

Jau šobrīd attiecībā uz daļu no tiem ir pierādīts, ka to iekasēšana ir stipri vien neskaidra, un tādējādi to piemērošana pat tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. Ņemot vērā pēdējos Valsts kontroles atzinumus, tā vien izskatās, ka līdzīgs solis valdībai būtu jāsper arī attiecībā uz tā saucamo mājokļa nodokli.

Proti, tā kā Latvijā nav ieviesti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu kontroles un uzraudzības mehānismi, netiek nodrošināta to atbilstība faktiskajam īpašuma stāvoklim. Situācija šajā jomā ir izveidojusies neapskaužama. Kā zināms, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts, par pamatu ņemot tā kadastrālo vērtību. Lūk, ar šo pozīciju Latvijā allaž ir bijusi kāda ķeza.

No šodien vien 40% nebanku kreditētāji var turpināt izsniegt jaunus kredītus, jo pārējie vēl nav saņēmuši licenci - no 42 kompānijām licences saņēmušas vien 17.

Iespējams, būs arī kompānijas, kas savu biznesu pārcels uz valstīm (izsniedzot kredītus ar distances līgumu), kuru likumdošana neparedz licencēšanu un šo kompāniju klienti var būt vēl lielāki cietēji. Ja lieta nonāks līdz tievedībai, tā notiks pēc citas valsts likumiem un Latvijā šos kredītu ņēmējus neviens neaizsargās, zin teikt Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītājs Dāvis Barons.

Metālapstrāde

Investīcijas apgrozījuma apjomā

Spiedformu ražotājs SIA Skan-Tooling modernizācijā investē 1,75 milj. eiro - tikpat daudz cik liels ir uzņēmuma neto apgrozījums. Projekts tiek īstenots, piesaistot ES finansējumu. DB aplēses liecina, ka ES fondu programmā «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā» metālapstrādes un mašīnbūves nozarē šogad ir uzsākti 20 jauni projekti ar kopējām investīcijām - ap 17 milj. Ls.

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Pret seksuālo izmantošanu darba vietās pērnruden izvērstās kampaņas #MeToo vaininieks Hārvijs Veinsteins nu jau ir ne vien atlaists, bet arī palicis bez neviena centa no paša radītās kompānijas pārdošanas. Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.

Kopš pērnā rudens, kad mediji publiskoja liecības par aktrišu sērijveida seksuālo izmantošanu The Weinstein Company (TWC), kinokompānija ir centusies izvairīties no bankrota, piesaistot jaunus investorus un mainot tēlu, sākot ar sava dibinātāja H. Veinsteina atlaišanu. Vēl gada sākumā šķita, ka investoru piesaiste izdosies un TWC varētu pārdot investoru grupai par 275 miljoniem USD plus 225 miljonu USD parādsaistību pārņemšana. Ja tas būtu noticis bez tiesībsargu iejaukšanās, sava daļa no tā tiktu arī TWC akcionāriem, kas vai nu paši bijuši varmākas, vai arī katrā ziņā ir bijuši lietas kursā par valdošo seksisma kultūru. Tomēr tā vis nenotika, jo šādu scenāriju – ņemsim vērā, ka turklāt likumam atbilstīgu scenāriju! – par netiesisku uzskatīja Ņujorkas ģenerālprokurors. Lai gan TWC darbība asociējas ar Holivudu, kompānija ir reģistrēta un tās galvenais ofiss atrodas Ņujorkā, un pavalsts ģenerālprokurors, īsi pirms līdzējas puses bija gatavas teikt «hop!», TWC un tās dibinātājus brāļus Veinsteinus iesūdzēja Manhetenas Augstākajā tiesā, uzliekot darījumu uz bremzēm.

Cīņu mākslas meistara un aktiera Brūsa Lī meitas pārvaldītā kompānija "Bruce Lee Enterprises" iesūdzējusi tiesā Ķīnas ātrās ēdināšanas restorānu tīklu "Kungfu Catering Management" par viņas tēva attēla neatļautu izmantošanu tīkla logotipā.

Šenonas Lī kompānija apsūdz ēdināšanas uzņēmumu par to, ka tas 15 gadus tas izmantojis cīņu mākslas filmu zvaigznes tēlu, par to nemaksājot.

"Kungfu Catering Management" uzstāj, ka logo izmantojumu apstiprinājušas Ķīnas varasiestādes.

"Esam apjukuši, ka mūs sāk vajāt pēc tik daudziem gadiem. Mēs aktīvi iepazīstamies ar lietu un gatavojam atbildi," kompānija norādījusi Ķīnas mikroemuāru vietnē "Weibo".

Ķīnas interneta portāls "Sina.com" vēstīja, ka Šenona Lī vēlas, lai ēdināšanas uzņēmums nekavējoties izbeidz viņas tēva attēla izmantošanu, 90 dienas pēc kārtas publiski precizē, ka uzņēmumam nav nekādas saistības ar Brūsu Lī, un samaksā 210 miljonu juaņu (27 miljonu eiro) kompensāciju.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Kāds amerikāņu zinātnieks nolēmis paeksperimentēt ar cilvēkiem Vācijas pilsētā Drēzdenē. Viņš tur atstāj vienreizlietojamus fotoaparātus, kurus var izmantot ikviens, bet pēc tam tos atkal savāc un rezultātus atspoguļo tiešsaistē, vēsta thelocal.de.

Metjū Jorgensens vietni A Peoples' Picture jau vairākus gadus vadījis ASV. Viņš publiskās vietās atstāj vienreizējas lietošanas fotoaparātus ar tiem piestiprinātām zīmītēm. Pārceļoties uz Drēzdeni pagājušā gada maijā, viņš nolēmis projektu ņemt līdzi.

«Sākumā es domāju, ka vācieši vispār neaiztiks šis fotoaparātus,» stāstījis zinātnieks un piebildis, ka viņam tomēr nav bijusi taisnība. Reakcija bijusi līdzīga kā ASV.

Fotoaparātus Jorgensens galvenokārt izvieto Drēzdenes parkos un secinājis, ka vācieši cenšas būt radošāki nekā amerikāņi.

Pandēmijas laikā daudz tiek runāts par to, cik nozīmīgi ir eksportējošie uzņēmumi, par to, kāds atbalsts tiem būtu nepieciešams. Viss pareizi, bet jāņem arī vērā, ka ne visās jomās un ne visi uzņēmumi vispār var būt eksportējoši, ir ārkārtīgi daudz tādu, kuri pamatā vai pilnībā orientējas uz vietējo tirgu, daudzkārt pat ļoti lokālu.

Tiem izšķirīgi svarīga ir iekšējā tirgus kvalitāte, proti, tas, cik pirktspējīgs un daudzskaitlīgs ir vietējais patērētājs. Diemžēl šajā ziņā statistikas rādītāji nav no tiem, kas iepriecina. Var jau mums stāstīt par sazin kādu ekonomikas izaugsmi un arī par straujo vidējās algas kāpumu valstī, taču, kā beidzās ierobežojumi tirdzniecībai, tā bija redzams, ka visgarākās rindas ir pie lietoto apģērbu veikaliem, kas dīvainā kārtā daudzi saviesušies tieši Rīgas centrā, kur it kā vajadzētu būt dārgo zīmolu saloniem.

Tad nu varam ironizēt – vai labāk sabiedrības dzīves līmeni vērtēt pēc dārgo auto skaita pie lielveikaliem vai pēc rindās stāvošo daudzuma pēc humpalu precēm Rīgas centrā. Un varbūt pat varētu ieviest tādu kā nevienlīdzības indeksu, ko mēra pēc tā, cik tuvu valdības mājai ir lietoto apģērbu bodes kontrastā tam, cik daudz dārgu mašīnu koncentrējas pie iepirkšanās centriem galvaspilsētas perifērijā. Jā, protams, tas nerāda patieso ainu, jo ne visi tieši naudas trūkuma dēļ iepērkas lietotu apģērbu veikalos – gan jau ir arī daļa sabiedrības, kas varbūt var atļauties arī jaunu apģērbu, taču, kādu sev vien zināmu principu vadīti, izvēlas pirkt lietotu.

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret sauļošanos pēdējo četru gadu laikā nav īpaši mainījusies. Lai gan ir salīdzinoši vairāk tādu iedzīvotāju, kas uzskata, ka sauļošanās iespaids uz veselību ir nelabvēlīgs, tomēr pretējās domās vēl aizvien ir vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktās aptaujas dati.

Kopumā 36% iedzīvotāju uzskata, ka sauļošanās atstāj labvēlīgu iespaidu uz veselību, turklāt 4% domā, ka tā ir ļoti labvēlīga. Savukārt 41% domā, ka sauļošanās atstātais iespaids ir nelabvēlīgs, bet 8% – ka ļoti nelabvēlīgs. 16% aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka sauļošanās nekādu iespaidu uz veselību neatstāj.

Saskaņā ar aptaujas datiem pēdējo gadu laikā iedzīvotāju viedokļi par sauļošanās kaitīgumu nav ļoti būtiski mainījušies. Ja 2007.gadā par to, ka sauļošanās atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēku veselību bija pārliecināti 35% iedzīvotāju, tad 2008.gadā – 42%, 2009.gadā – 36%, savukārt šogad 41%.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Starp TOP 3 biežāk nodarītajiem bojājumiem transportlīdzeklim ir automašīnu virsbūves bojājumi auto stāvvietās. Tuvojoties svētkiem, tiek novērots negadījumu pieaugums. Visbiežāk auto virsbūve tiek bojāta tieši lielveikalu stāvvietās, kur pirmssvētku dienās satiksme ir īpaši intensīva, liecina apdrošinātāja Compensa apkopotie dati par automašīnu bojājumu raksturu.

Compensa dati par kopējo automašīnām nodarīto bojājumu raksturu liecina, ka visbiežāk transportlīdzekļi cieš sadursmē ar citiem auto – 26%, sadursmē ar šķērsli – 24%, un no bojājumiem autostāvietās – 22%. Nelieli bojājumi automašīnām tiek nodarīti visu gadu, kaut arī tie ir nebūtiski, tomēr transportlīdzekļa īpašniekam tas nozīmē neplānotus izdevumus un laika patēriņu remontam.

Visbiežākie bojājumi, ar ko automašīnu īpašniekiem jāsaskaras ir tie, ko atstāj blakus novietotie auto, atverot durvis, aizķerot citu auto, braucot ārā no stāvvietas un bojājumi no iepirkumu ratiņiem. Turklāt vairumā gadījumu vainīgais pat nepamana, ka ir nodarījis bojājumu un aizbrauc nesagaidījis saskrāpētā auto īpašnieku. Tādēļ daudzi autovadītāji savu auto cenšas nolikt tā, lai to pat netīšām neviens nenoskrāpētu. Tāpat bieži izbraucot no stāvvietas tiek noskrāpēti automašīnu sāni. Lai mazinātu auto drūzmēšanos, uzlabojamas ir iebraukšanas un izbraukšanas vietas pie lieveikaliem. Arī platāku autosstāvvietu ierīkošana būtiski atvieglotu autobraucēju ikdienu. Godprātīgi auto vadītāji atstāj savu telefona numuru cietušajam, ja tas nav uz vietas, tādējādi palīdzot atrisināt turpmākos jautājumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzību.

Pienākums uzglabāt obligātās benzīna rezerves iespaidos šīs degvielas cenu 1,6 sant. apmērā par vienu litru.

Tas izriet no valdības apstiprinātajiem noteikumu grozījumiem par naftas produktu rezervju glabāšanu. Šodien 95. markas benzīns maksā ap 91 sant./l, bet gaidāmais cenu pieaugums ir gandrīz 2% apmērā. Tiesa, benzīna apjoms kopējā valsts patēriņā turpina sarukt, tā īpatsvars Latvijas degvielas tirgū pašlaik veido 25%, savukārt dīzeļdegvielai ir lauvas tiesa - 72%, bet autogāzei 3%, liecina Degvielas tirgotāju asociācijas informācija.

Līdz ar to šis benzīna sadārdzinājums nebūs patīkams benzīna dzinēju spēkratu īpašniekiem, taču kopējā ietekme uz tautsaimniecību nebūs pārāk graujoša. Turklāt degvielas rezervju veidošanas cenu ietekme, salīdzinot ar naftas produktu svārstībām pasaules tirgos, uz degvielas gala patēriņa cenu, pēc Ekonomikas ministrijas vērtējuma, atstāj nebūtisku ietekmi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.