Domājot, ar kādu jaunu maksājumu palīdzību varētu pēc iespējas vairāk papildināt valsts budžetu, Ministru kabinets un Saeima pērn nolēma ieviest dažādus līdz šim mūsu valstī vēl nebijušus nodokļus. Savulaik ASV kinoindustrija radīja spēlfilmu ar ne īpaši augsta intelekta nosaukumu — Stulbs un vēl stulbāks. Šķiet, ka līdzīgu nosaukumu varētu izpelnīties arī daļa jaunieviesto nodokļu un nodevu maksājumu.
Jau šobrīd attiecībā uz daļu no tiem ir pierādīts, ka to iekasēšana ir stipri vien neskaidra, un tādējādi to piemērošana pat tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. Ņemot vērā pēdējos Valsts kontroles atzinumus, tā vien izskatās, ka līdzīgs solis valdībai būtu jāsper arī attiecībā uz tā saucamo mājokļa nodokli.
Proti, tā kā Latvijā nav ieviesti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu kontroles un uzraudzības mehānismi, netiek nodrošināta to atbilstība faktiskajam īpašuma stāvoklim. Situācija šajā jomā ir izveidojusies neapskaužama. Kā zināms, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts, par pamatu ņemot tā kadastrālo vērtību. Lūk, ar šo pozīciju Latvijā allaž ir bijusi kāda ķeza.
Laikā, ko mēdzam saukt par treknajiem gadiem, kad dažādu īpašumu vērtība bija sasniegusi astronomiskus augstumus, ātri vien atklājās, ka to kadastrālās vērtības ir neadekvāti zemas, un principā tas būtu jāpārskata. Tas bija nepieciešams kaut vai tāpēc, lai valsts un pašvaldību īpašumi netiktu iznomāti par santīmiem, turklāt nereti šā jēdziena burtiskā nozīmē. Kamēr šis darbs tika veikts, situācija tirgū krasi mainījās un ekonomiskās krīzes ietekmē īpašumu cenas piedzīvoja strauju kritumu. Diemžēl, atbilstoši ekspertu atzinumam, atbildīgās institūcijas nav pienācīgā laikā reaģējušas uz notiekošajiem procesiem šajā jomā. Rezultātā šoruden, kad būtu jāstājas spēkā mājokļa nodoklim, var sanākt, ka pietiekami lielai īpašumu daļai kadastrālā vērtība labākajā gadījumā ir tirgus vērtības lielumā, bet sliktākajā — pat pārsniedz to. Ne mazāk šokējoša, protams, ir Valsts kontroles veiktā darba rezultātā secinātā atziņa, ka, piemēram, līdzvērtīgiem dzīvokļiem vērtības ir atšķirīgas vismaz desmit reižu. Tas tikai parāda, ka arī līdz šim veiktā vērtēšana ir bijusi gana nekvalitatīva.
Var jau saprast, ka valdības galvenā interese, veidojot valsts budžetu, ir bijusi izdomāt pēc iespējas vairāk veidu, kā no Latvijas iedzīvotājiem iekasēt naudu. Tomēr, to darot, arī pašām valsts struktūrām būtu jāpadara zināmi mājas darbi. Piemēram, attiecībā uz jau minēto mājokļa nodokli Valsts Zemes dienestam ir jānodrošina, lai īpašumu kadastrālā vērtība tiktu pārskatīta reizi gadā. Pretējā gadījumā vai nu pati valsts nesaņems sev pienākošos naudu, vai arī par mājokļu īpašumiem nāksies būtiski pārmaksāt.
Šo darbu paveicot kvalitatīvi, valdībai nebūtu jābrīnās, kāpēc iedzīvotāji, protestējot pret dažādiem likumiem un lēmumiem, arvien regulārāk dodas uz Satversmes tiesu un arvien biežāk tur uzvar.
