Pret seksuālo izmantošanu darba vietās pērnruden izvērstās kampaņas #MeToo vaininieks Hārvijs Veinsteins nu jau ir ne vien atlaists, bet arī palicis bez neviena centa no paša radītās kompānijas pārdošanas. Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.
Kopš pērnā rudens, kad mediji publiskoja liecības par aktrišu sērijveida seksuālo izmantošanu The Weinstein Company (TWC), kinokompānija ir centusies izvairīties no bankrota, piesaistot jaunus investorus un mainot tēlu, sākot ar sava dibinātāja H. Veinsteina atlaišanu. Vēl gada sākumā šķita, ka investoru piesaiste izdosies un TWC varētu pārdot investoru grupai par 275 miljoniem USD plus 225 miljonu USD parādsaistību pārņemšana. Ja tas būtu noticis bez tiesībsargu iejaukšanās, sava daļa no tā tiktu arī TWC akcionāriem, kas vai nu paši bijuši varmākas, vai arī katrā ziņā ir bijuši lietas kursā par valdošo seksisma kultūru. Tomēr tā vis nenotika, jo šādu scenāriju – ņemsim vērā, ka turklāt likumam atbilstīgu scenāriju! – par netiesisku uzskatīja Ņujorkas ģenerālprokurors. Lai gan TWC darbība asociējas ar Holivudu, kompānija ir reģistrēta un tās galvenais ofiss atrodas Ņujorkā, un pavalsts ģenerālprokurors, īsi pirms līdzējas puses bija gatavas teikt «hop!», TWC un tās dibinātājus brāļus Veinsteinus iesūdzēja Manhetenas Augstākajā tiesā, uzliekot darījumu uz bremzēm.
Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.
Apsūdzība bija par dzimumu diskrimināciju un seksuālu uzmākšanos, izmantošanu un piespiešanu, ko aizliedz pavalsts likumi. Prokurora prasība bija, ka jebkura veida TWC aktīvu pārdošanai ir jānodrošina kompensācijas cietušajām, turpinoša kompānijas darbinieku aizsardzību, kā arī lai pāridarītāji un šādas prakses pieļāvēji no darījuma «netaisni neiedzīvotos», teikts Erika T. Šneidermana iesniegtajā prasībā.
Šai apņēmīgajai rīcībai ir kļuvušas redzamas arī konsekvences. Investoru grupa ar Baraka Obamas laika Mazo uzņēmumu administrācijas vadītāju Mariju Kontrerasu- Svītu un miljardieri Ronu Bērklu vadībā ziņo par sekmīgām pārrunām ar ģenerālprokuroru un vienošanos par zaļo gaismu pārņemšanas darījumam. Tā būtiskās detaļas ir 90 miljonu kompensāciju fonds seksuālo nodarījumu upuriem, kā arī H. Veinsteina un viņa brāļa Boba izslēgšana no labuma guvējiem pārņemšanas darījuma iznākumā. Abiem brāļiem kopā piederēja 42% TWC akciju. Tāpat izlīgums paredz, ka jaunās kompānijas vadībā vairākums būs sievietes.
Pāridarītājs aiziet pliks – tā ir pareizā tiesiskuma aksioma jebkurā tieslietu sistēmā. Lai tā būtu anglosakšu vai kontinentālā sistēma, tās reālā efektivitāte ir atkarīga no pašiem tiesiskuma nesējiem. Amerikā ir «tiesiski» linčojuši melnādainos un ierādījuši sievietēm «vietu», tomēr viņi ir spējuši radīt precedentus un normas pretējam. Līdzīgi arī likuma burts kontinentālajā sistēmā nav pašu burtu, bet gan atbildīgu likumsargu ziņā.
