Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Latvija apņēmusies koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, kā arī 2016. gadā rīkot 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksmi Rīgā.

Tas minēts Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formāta un Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuru valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma zināšanai.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Lai Latvija kļūtu par koordinējošo valsti transporta un loģistikas jomā 16+1 sadarbības formātā, būs nepieciešama arī Ķīnas un pārējo sadarbības formātā valstu piekrišana.

Ķīnas ekonomikas izaugsme varbūt arī bremzējas, bet valsts patērētāju ar vidējiem ienākumiem armija kļūst tikai lielāka. Turpinoties šādai tendencei, Ķīnas korporācijām varētu aizsākt jaunu ēru, kurā aizvien svarīgāka loma būs zīmolam, teikts Milward Brown Optimor un WPP Brandz veiktajā pētījumā.

Pētījumā, kurā apkopota informācija par 50 vērtīgākajiem Ķīnas zīmoliem, secināts arī, ka visstraujāko vērtības pieaugumu piedzīvojoši tieši tehnoloģiju zīmoli. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas patērētāji aizvien vairāk laika, kā arī naudu, tērē internetā un izmantojot mobilās tehnoloģijas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizvien biežāk Ķīnas zīmoli savu klātbūtni nostiprina arī ārvalstīs, kas to vērtību tikai palielina.

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10:

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru.

Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.

Patlaban abpusējās Latvijas un Ķīnas tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm apjomi ir nelieli, taču Ķīna ir ļoti ieinteresēta tos palielināt, un īpaši liela interese ir par Latvijā audzētām mellenēm, augļiem, kā arī par Latvijā ražotajiem dzērieniem, zivīm, liellopu un putnu gaļu, olām un piena produktiem.

Tā šodien preses konferencē pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu sacīja Ķīnas lauksaimniecības viceministrs Niu Duns.

«Patlaban sākam darbu pie procedūrām, kā pēc iespējas efektīvāk noorganizēt savstarpējo lauksaimniecības produktu eksportu un importu, jo Ķīnas iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un Ķīna pati nevar pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu pēc dažiem lauksaimniecības produktiem, tāpēc ir nepieciešams to imports,» uzsvēra Niu Duns.

Straujuma sacīja, ka patlaban Latvijas lauksaimniecības preču eksports uz Ķīnu ir 6,62 miljoni eiro (4,63 miljoni latu) gadā un 97% no eksporta ir mellenes, bet lauksaimniecības produkcijas imports no Ķīnas ir 8,78 miljoni eiro (6,15 miljoni latu) gadā un to pārsvarā veido augļu un dārzeņu konservi, zivis, augļi un rieksti.

Ķīnas ekonomikai nedraud krasa izaugsmes tempu palēnināšanās, trešdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja Ķīnas premjerministrs Ļi Kecjans, mēģinot mazināt bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes perspektīvām.

Lai gan dienu pirms tam bija publicēti dati, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir visvājākā gandrīz 25 gadu laikā, premjers solīja turpināt strukturālas reformas, kuras nodrošinās «kvalitatīvu izaugsmi», nevis tikai augstu izaugsmes rādītāju.

«Es gribu uzsvērt, ka Ķīnā nenotiks reģionālas vai sistēmiskas finanšu krīzes un ka Ķīnas ekonomika nevirzīsies uz cietu piezemēšanos,» sacīja Ļi.

Ja Ķīna nepazaudēs no redzesloka plānotās reformas, tad tās ekonomikas «vilciens» «nezaudēs ātrumu vai impulsu» un «brauks līdzenāk un spēcīgāk», viņš piebilda.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gadā pieauga par 7,4%, kas bija lēnāks temps nekā 7,7% 2013.gadā, un tas rada bažas laikā, kad globālā ekonomika liek lielas cerības uz Ķīnas izaugsmes impulsa saglabāšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņš piekritis atlikt par divām nedēļām 1.oktobrī plānotu muitas tarifu pacelšanu Ķīnas precēm 250 miljardu ASV dolāru vērtībā, un sacīja, ka šādu atlikšanu bija lūgusi Pekina.

«Mēs esam piekrituši, izrādot labas gribas žestu, pārcelt tarifu paaugstināšanu (no 25% līdz 30%) precēm 250 miljardu dolāru vērtībā no 1.oktobra uz 15.oktobri,» tviterī rakstīja Tramps.

Viņš paskaidroja, ka šīs tarifu celšanas atlikšanu bija lūdzis «Ķīnas vicepremjers Liu He saistībā ar faktu, ka Ķīnas Tautas Republika [1.oktobrī] svinēs savu 70.gadskārtu».

Šāds lēmums pieņemts arī pēc tam, kad Ķīna trešdien paziņoja, ka no palielināto muitas tarifu piemērošanas izslēgs 16 ASV produktu kategorijas, šādi rīkojoties pirms nākamajā mēnesī paredzētā jauna tirdzniecības sarunu raunda.

Šis Ķīnas lēmums spēkā stāsies 17.septembrī un būs spēkā gadu. Šī ir pirmā reize, kad Ķīnas valdība paziņojusi par produktu izslēgšanu no paaugstināto tarifu saraksta.

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Pirmdien, 30.novembrī, Satiksmes ministriju (SM) apmeklēja Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas piedalās Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens izveidē, lai ar SM vadību pārrunātu Latvijas iespēju līdzdarboties šajā projektā, informēja ministrijā.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzinīgi novērtēja Ķīnas delegācijas vizīti, kā arī izteica pateicību Ķīnai par atbalstu Latvijas iecerei koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1.

Ozoliņš norādīja, ka abām valstīm ir daudz kopīgu interešu, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu – One Belt, One Road, kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas puse izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās, t.sk. arī transportā.

Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna. Jo tās tirgus piedāvā teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.

Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.

Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem Latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

Ja runā par potenciālajiem burbuļiem akciju tirgū, tad daži analītiķi domīgi groza galvu saistībā ne tikai ar situāciju Rietumvalstu vadošajos vērtspapīru tirgos. Šobrīd izskatās, ka sarkanajai zonai pavisam noteikti pietuvojies Ķīnas akciju tirgus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs valsts Shanghai Stock Exchange Composite indeksa vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies jau gandrīz par 100%. Turklāt jāņem vērā, ka lielākā daļa Ķīnas akciju cenu kāpuma notiek kopš pagājušā gada jūnija – kopš šī perioda minētā tirgus indikatora vērtība ir palielinājusies par 96%! Strauji Ķīnas akciju cenas pieaug arī šogad – jau par 25%. Rezumējot – šobrīd tieši Ķīnas akciju tirgus pasaulē varētu būt pats pārkarsušākais un nav skaidrs tas, kā šī burbuļa plīšana varētu iespaidot investoru omu citos pasaules reģionos. Iespējams, tas aizsāks plašāku cenu korekciju arī citos pasaules vērtspapīru tirgos.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums, kas tiek organizēts katru gadu citā pasaules valstī, notiks Rīgā, un paredzēts, ka tas pulcēs ap 400 pasaules biznesa līderu - Ķīnas uzņēmējus un viņu ārvalstu sadarbības partnerus, tostarp aptuveni simts Latvijas lielāko uzņēmumu vadītājus.

Forums šogad norisināsies laika posmā no 25. līdz 26. novembrim.

«Ķīnas uzņēmējdarbības forums ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem starptautiskajiem biznesa forumiem, kas Latvijā ticis organizēts. Uz forumu ieradīsies biznesa līderi no vairāk nekā 35 valstīm,» stāsta ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norāda, ka Rīgas izvēle foruma norises vietai «nav pārsteigums». «Latvijas unikālā pieredze, ekonomikas attīstība un arī būtiskās priekšrocības dažādu biznesa tīklu attīstībai, mūs padara par izcilu vietu, kur ne tikai satikties dažādiem uzņēmējiem, bet arī veikt investīcijas,» ir pārliecināts ministrs.

Šā gada 25.-27.novembrī Rīgā notiks starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums (2012 Global China Business Meeting), kas pulcēs aptuveni 400 uzņēmējus, augstas amatpersonas un ārvalstu viesus, lai veidotu biznesa kontaktus un attīstītu sadarbību.

Tāpat Ķīnas uzņēmējdarbības foruma norise Rīgā ļaus starptautiski popularizēt Latviju, veicināt tās atpazīstamību, piesaistot jaunas investīcijas un attīstot tūrismu.

«Ķīna ir pasaules otra lielākā ekonomika. Lai arī tās izaugsmes tempi patlaban piebremzējas, tie joprojām ievērojami pārsniedz vidējo Eiropas. Ņemot vērā situāciju Eiropā, kas ir mūsu eksporta lielākais noieta tirgus, mums aktīvāk jāraugās uz trešo valstu tirgiem, kas joprojām uzrāda spēcīgu izaugsmi. Latvijā Ķīna zināma kā preču importētāja, bet arī tās eksports būtiski aug. Latvija uz Ķīnu 2011.gadā eksportēja preces un pakalpojumus 47,9 miljonu eiro vērtībā jeb divkārt vairāk nekā 2010.gadā, sasniedzot vēsturisko rekordu. Tomēr Ķīnas tirgus izmērs, ekonomikas attīstība un potenciāls, kā arī Latvijas uzņēmēju interese, apņēmība un konkurētspēja rāda, ka varam sasniegt ne vienu vien jaunu rekordu. Tomēr, lai tas notiktu, ir jārada apstākļi, kad uzņēmēji un viņu biznesa idejas satiekas. Tieši šādu iespēju dos starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums Rīgā,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Straujā Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī skaļākas padarījusi runas par iespējamu Ķīnas valūtas – juaņas revalvāciju šogad.

Ceturtdienas ekonomikas dati atklājuši, ka Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir augusi par 11,9%, kas ir straujākā minētās Āzijas ekonomikas izaugsme pēdējo 3 gadu laikā (ceturkšņa laikā). «Šādi dati bija vēl viens mīklas pavediens. Mēs gaidījām, ka juaņas revalvācija notiks aptuveni gada vidū, taču tagad domājam, ka tas notiks jau otrajā ceturksnī,» tā Credit Suisse analītiķi.

Ķīnas ekonomikas straujā izaugsme būtu labs arguments stiprākai Ķīnas valūtai, piebilduši vairāki analītiķi. Uz Juaņas vērtības revalvēšanu tiek liktas cerības, ka šis process pasargās Ķīnas ekonomiku no pārkaršanas. Daudzi pasaules analītiķi jau izteikuši bažas par Ķīnas mājokļu tirgus burbuļa plīšanu. Jāpiebilst, ka Ķīnas banka šogad jau ieplānojusi, ka par 22% mazāk nekā 2009. gadā tiks izsniegti jaunie kredīti. Divas reizes šogad arī tikušas paaugstinātas obligātās banku rezervju prasības.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.