Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Ļoti strauji pieaudzis profesionālo kravas auto un autobusu vadītāja apliecību saņēmēju skaits, liecina CSDD 2012.gada statistikas dati. Piemēram, par 231,7% salīdzinājumā ar 2011. gadu audzis izdoto apliecību skaits profesionāliem šoferiem, kas var vadīt kravas auto ar piekabi. Skaidrojams radikālajam kāpumam gan ir vienkāršs.

Saskaņā ar ES Direktīvu 2003/59/EK, ko ir pārņēmusi arī Latvija, tiek nodalīti neprofesionālie vadītāji no profesionālajiem, kuriem vadītāja apliecībā parādās kods «95», norāda CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris. Profesionālajiem autovadītājiem ir nepieciešamas plašākas zināšanas, tostarp teorijas eksāmenā ir papildu jautājumi gan par darbu, piemēram, saistībā ar atpūtas laiku, gan kravu pārvadāšanu, piemēram, pareizu kravu nostiprināšanu. Lai iegūtu šādu kvalifikāciju autovadītājiem, kuriem jau ir attiecīgās kategorijas tiesības, regulāri reizi piecos gados jāiziet apmācība 35 stundu apjomā. Saskaņā ar autoskolu teikto, apmācības izmaksā ap 50 Ls. Savukārt kravas autovadītāja apliecības iegūšanai no nules jārēķinās ar 350 Ls.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Šobrīd 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.

IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.

Administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 7. augustā, sekmīgi nokārtojuši 15 no 16 administratoriem, kuriem ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu administratora amata apliecības derīguma termiņš pagarināts līdz 2021. gada 11. oktobrim, informē dienests.

Viens administrators kvalifikācijas eksāmenu nenokārtoja, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par atteikumu pagarināt administratora amata apliecības derīguma termiņu.

Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, var kārtot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē (Maksātnespējas likuma 16.2 panta septītā daļa, Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 288 105., 106. punkts). Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija.

Maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 18. decembrī, sekmīgi nokārtojuši visi 25 administratori, kas to veica, informē Maksātnespējas kontroles dienestā.

Līdz ar to ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu šiem administratoriem pagarināts administratora amata apliecības derīguma termiņš.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija. Kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots, ja administrators eksāmena pirmajā daļā un otrajā daļā saņem vērtējumu, kas ir vienāds vai augstāks par sešiem punktiem. Ja administrators kādā no kvalifikācijas eksāmena daļām saņem vērtējumu, kas ir zemāks par sešiem punktiem, eksāmens nav nokārtots.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 4.jūnijā izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam.

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Tipiskākais scenārijs pēc Singapūras biznesa skolas INSEAD absolvēšanas būtu iesaistīties vadības konsultāciju biznesā vai strādāt lielā starptautiskā uzņēmumā

Taču Mārtiņš Šulte, kurš pērn absolvēja šo mācību iestādi, izvēlējās citu ceļu – kopā ar partneriem izveidoja savstarpējo aizvedumu platformu Mintos. Savulaik, uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas viņš vēlējās turpināt studijas, tomēr sprieda, ka ir pārāk jauns. Latvijā mesties maģistrantūrā uzreiz pēc bakalaura studijām ir ierasta lieta, savukārt ārzemēs MBA studijās tiek ņemta vērā darba pieredze, lai studenti varētu sniegt cits citam pēc iespējas vairāk. «Viena lieta – būšu jaunākais klasē, otra – meklējot darbu pēc studijām, būšu ļoti jauns un man būs jākonkurē ar nobriedušākiem cilvēkiem, kam ir lielāka pieredze. Turklāt studijas ir gana liels laika un finanšu ieguldījums,» saka M. Šulte. Tomēr 2012. gadā viņš nolēma, ka ir pienācis laiks mācīties. «Skaidri zināju, ka negribu doties uz ASV, jo tur ir divu gadu programma, kas ir ļoti fokusēta uz Ameriku. Man nekad nav bijis mērķis tur dzīvot. Jā, skolas nosaukums ir iespaidīgs, tā ir topā, bet tīkls un zināšanas ir orientētas uz Ameriku,» saka M. Šulte. Pēc viņa teiktā, ārpus ASV ir divas augsti novērtētas skolas – London Business School un INSEAD Singapūrā. Viņa izvēle bija par labu Singapūrai. «Jāatzīst, pirms tam man nebija nekāda priekšstata par Āziju. Aizbraucu uz Singapūru, man patika, bija laba sajūta – pasēdēju lekcijās, mani izvadāja pa studentu pilsētiņu, parunājos ar studentiem. Šī skola Financial Times sarakstos vienmēr ir piecu labāko pasaules biznesa skolu sarakstā,» saka M. Šulte.

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Lai uzlabotu mopēdu vadītāju praktiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, tiek ieviesta prasība šiem vadītājiem kārtot vadīšanas eksāmenu, informēja Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

To paredz otrdien, 10.decembrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.103 Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība.

Mopēdu vadītājiem vadīšanas eksāmens sastāvēs no transportlīdzekļa tehniskās pārbaudes un figūru izpildes eksāmenu laukumā. Braukšanu ceļu satiksmē pagaidām nav paredzēts ieviest. Teorijas eksāmens mopēdu vadītājiem būs jākārto kā līdz šim.

Tāpat MK noteikumu projekts arī paredz izmaiņas vadīšanas eksāmena vērtēšanas kārtībā, ieviešot t.s. «kompetences vērtēšanas» sistēmu, kas ir uzskatāma par augstāka līmeņa vērtēšanas sistēmu. Jaunā vērtēšanas sistēma attieksies uz visām transportlīdzekļu vadīšanas kategorijām. Atšķirībā no iepriekšējas vērtēšanas kārtības, vadīšanas eksāmena vērtējums būs atkarīgs nevis no pieļautajām kļūdām, bet no kopējā pretendenta snieguma. Tas dos iespēju novērtēt tādus svarīgus elementus kā satiksmes situācijas izpratni, atbilstošu lēmumu pieņemšanu, iekļaušanos satiksmes plūsmā, izturēšanos pret pārējiem satiksmes dalībniekiem u.c.

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē Andris Rasiņš. Viņš Jāņos iesaka cilvēkiem labāk izvēlēties nevis kvantitāti, bet kvalitāti un to arī baudīt

Ko tad nozīmē būt alus someljē?

Man daudzi cilvēki prasa, vai tas nozīmē kādu diplomu, kādu īpašu papīru. Ja godīgi, tā nav. Tā nav problēma – dabūt papīru.

Man tas ir dzīvesveids, hobijs un, paldies Dievam, arī darbs. Neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijis kādā izbraucienā, kas nav saistīts ar alu. Mani tuvākie cilvēki un mani draugi dabū ciest, ka jebkurā pilsētā pirmā vieta, kas tiek apmeklēta, ir kāda alus darītava vai labs craft alus bārs. Kopumā man viss dzīvesveids ir pakārtots alum.

Kā līdz tam nonācāt?

Es ar alu sāku strādāt pirms deviņiem gadiem. Pirms tam darbojos labā uzņēmumā vadošā amatā, bet tad atnāca krīze un es pazaudēju savu darbu. Tai pašā dienā, kad mani atlaida, aizgāju uz savu mīļāko alus bāru. Jau tad tur bija virs 15 alus veidiem – no Beļģijas, Anglijas un citām valstīm, un es zināju, ka alus nav tikai tumšais un gaišais. Bāra īpašnieks man piedāvāja darbu – teica, ka vajag cilvēku, kurš var strādāt alus veikalā. Tā tas mani ievilka. Gluži kā bērnībā jebkurš bērns gribēja kļūt par saldējuma veikala īpašnieku vai tirgotāju, es savukārt piepildīju sapni un sāku strādāt alus veikalā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pedagoģija ir mana izglītība un arī profesija. Izvēlējos to apzināti, jo man jau sen, sen bija skaidrs, ka pedagoģija ir mans ceļš. Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju; tas bija pats deviņdesmito gadu sākums, jaunas iespējas un izaicinājumi, iespaidi no izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs, un man gribējās strādāt citā izglītības vidē, ar citām pedagoģijas metodēm. Tāpēc nolēmu veidot pati savu, privāto skolu, kur varu īstenot savas idejas par to, kā skolai ir jādarbojas un kā jāsadarbojas skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Līdz ar mopēdu skaita dubultošanos pēdējos piecos gados palielinājies ne vien pārkāpumu, bet arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti mopēdu vadītāji. Pārgalvība, bravūra, neuzmanība un savu spēju pārvērtēšana – tie esot tikai daži no iemesliem, kas pagājušajā gadā bijuši par pamatu 131 mopēdu ceļu satiksmes negadījumam.

Cietuši 150, bet gājuši bojā trīs mopēdisti.

Lai mazinātu šo traģēdiju skaitu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju uzsāk kampaņu mopēdistu drošībai – Mopēds – mazs un neaizsargāts.

Latvijā reģistrēti vairāk nekā 23 tūkstoši mopēdu, kas ir par 25% vairāk nekā motociklu, liecina CSDD apkopotā informācija. Vienlaikus mopēdu vadītājiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē pērn sastādīts divas reizes vairāk protokolu nekā motociklu vadītājiem.

Gandrīz puse jeb 47% no visiem pērn avārijās cietušajiem ir gados jauni mopēdisti vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

Turpmāk apsardzes darbinieku kvalifikācijas pārbaudījums būs jākārto elektroniskā formā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirknī Klijānu ielā 4, informē Valsts policija.

Lai iegūtu apsardzes darbinieku kvalifikāciju, eksāmens būs jākārto elektroniskā formā uzreiz pēc nokārtotas pirmās daļas – tuvcīņas. Šādas izmaiņas notikušas, lai eksamināciju padarītu modernāku un objektīvāku, kur testa rezultātu pareizumu izskata datorprogramma, nevis izvērtēšanas komisijas locekļi.

Kvalifikācijas pārbaudījuma jautājumus mācību nolūkā var apskatīt Valsts policijas mājas lapā, sadaļā Informācija apsardzes darbiniekiem. Tajā apkopoti teju 300 jautājumi, taču elektroniskā testa laikā būs jāatbild uz 20 nejauši izvēlētiem jautājumiem, ko pēcāk apstrādās un izvērtēs datorprogramma.

Lai atjaunotu savas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, šoferiem turpmāk būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu eksāmens. Šādas izmaiņas paredzētas Ceļu satiksmes likumā, un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 1.decembrī, noslēdza darbu pie šī likumprojekta.

Patlaban nav noteikta speciāla kārtība, kā personas var atjaunot savas autovadītāja tiesības, kas atņemtas uz laika periodu līdz vienam gadam, deputātiem iepriekš stāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji. Likums nosaka tikai tiesību atjaunošanas procedūru personām, kurām tās atņemtas uz vienu gadu vai ilgāk, kā arī par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē uz jebkādu termiņu.

Likumprojekta autori norāda, ka šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju uz ceļiem. Jaunā kārtība nodrošinās, ka persona, kura noteiktu laiku nav piedalījusies ceļu satiksmē, atjauno teorētiskās zināšanas satiksmes drošības jautājumos.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Lai uzlabotu cīņu ar dzērājšoferiem, viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt nosacījumu pastiprināšana vadītāja apliecības atgūšanai, atzīst Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Agnese Korbe.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo kārtību, lai atjaunotu vadīšanas tiesības, pēc piemērotā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņa beigām jāveic veselības pirmstermiņa pārbaude ārstniecības iestādē izveidotajā specializētajā medicīniskajā komisijā, kā arī jānokārto B kategorijas teorētiskais un vadīšanas eksāmens. Nokārtojot iepriekšminētos eksāmenus, personai tiek atjaunotas visas iepriekš iegūtās vadīšanas tiesību kategorijas.

Tāpat likums paredz, ka par braukšanu reibumā atkarībā no promiļu lieluma var sodīt ar naudas sodu, administratīvo arestu un tiesību atņemšanu uz vairākiem gadiem.

Pavisam nesen kļuva pieejami ceturtās paaudzes sakari jeb 4G internets, bet jau tiek domāts par 4,5G un 5G; ierīces kļūst arvien viedākas un «draudzējas» ar citām, tāpēc aktualizējas datu drošības jautājums

Tā intervijā DB atklāj Ķīnas informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijas Huawei vadītājs Baltijas valstīs Džordžs Džangs (George Zhang). Šodien daudziem cilvēkiem ir vairākas mobilās ierīces un bieži vien tajās tiek lietots brīvi pieejams internets, piemēram, kafejnīcā. «Drošības jautājums ir aktuāls visai industrijai – ne tikai infrastruktūras nodrošinātājiem un viedtālruņu ražotājiem, bet arī valstij, operatoriem, regulatoriem un gala lietotājiem. Par piemēru varam izmantot satiksmes kontroli – valsts būvē ceļus un ļauj cilvēkiem nokļūt no punkta A līdz punktam B, kā arī sagatavo satiksmes noteikumus. Mašīnu ražotājiem jānodrošina, lai auto labi strādā, lai tam būtu drošības jostas, kvalitatīvas bremzes. Savukārt automašīnas vadītājam jānokārto eksāmens, lai iegūtu vadītāja atļauju, jāievēro noteikumi. Līdzīgi ir ar internetu – nevar teikt, ka datu drošība ir tikai vienas puses atbildība, visām iesaistītajām pusēm ir par to jārūpējas,» viņš uzskata.

Uzkopšanas servisa uzņēmums SOL Baltics OÜ turpmāk apkalpos turpmāk apkalpos lidostas Rīga pasažieru termināli.

Lidostas iekštelpu uzkopšanas teritorijas lielums ir 40 000 m² un noslēgtā līguma ietvaros ar darbu tiks nodrošināti 60 SOL Baltics darbinieku. Noslēgtā līguma summa ir 2 024 261 eiro.

Jau vairāku gadu garumā SOL grupa apkalpo arī Helsinku lidostas termināli, kā arī uzkopj daļu no Tallinas lidostas.

«Nodrošināt tīrību lidostā ir sarežģīts process, jo darbiniekiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Mūsu darbs ir ļoti intensīvs, lidostu apmeklētības ziņā var salīdzināt ar iepirkšanās centru. Kvalitātes prasības ir tikpat augstas kā bankā vai vēstniecībā, jo lidosta ir valsts vizītkarte. Drošības riski un noteikumi darbiniekiem, kuri veic uzkopšanu, ir tādi paši kā Aizsardzības spēkos, jo šis ir valstī nozīmīgs stratēģisks objekts. Lai strādātu lidostā, mūsu darbiniekiem jāiziet stingra kontrole un jāpiedalās lidostas apmācībās, beigās jākārto eksāmens,» par lidostas prasībām stāsta Ritvars Briska, SOL Baltics uzņēmuma vadītājs Latvijā.