Par to, cik kvalitatīva ir juridiskā izglītība Latvijā, Dienas Biznesam stāsta nule kā ievēlētais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Fragments no intervijas:
Cik kvalitatīva ir juridiskā izglītība Latvijā?
Vienotā valsts juristu kvalifikācijas eksāmena kontekstā mana pārliecība ir tā, ka tas ir nepieciešams. To ir parādījusi juridiskās izglītības attīstība kopš 90. gadiem. Kaut kādu laiku dzīvojām ilūzijā, ka izglītības programmu akreditācija ir process, kas nodrošina vienādu kvalitāti visās augstskolās. Tomēr prakse un dzīve ir parādījusi, ka tā nav. Akreditācijas procesā matemātiski var saskaitīt, ka bibliotēkā pietiek grāmatas, pasniedzēji atbilst un telpu ir pietiekoši, bet izglītības kvalitātes rezultāts visām augstskolām nav vienāds. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir palikusi vienīgā, kur, iegūstot maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, ir gala pārbaudījums – valsts eksāmens. Praksē darbam Latvijā viskvalitatīvāk sagatavo mana mīļā Latvijas Universitāte. Visu cieņu Rīgas Juridiskajai augstskolai, bet esmu apskatījis tās programmu un tur Latvijas tiesību pamatnozarēm uzmanība tiek veltīta tikai garām ejot. Ticu, ka starptautiskās un Eiropas tiesības tai ir daudz labākā līmenī, bet darbam klasiskajās juridiskajās profesijās – advokāts, notārs, prokurors, tiesnesis –, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes programma un mācībspēku pieredze ir krietni vairāk vērā ņemama. Runājot par privātajām augstskolām, tām ir biznesa piegājiens. Tas nozīmē, mazāk «čakarēt» studentus, un diploms tāpat visiem beigās būs vienāds. Šobrīd ir tapis noteikumu projekts par valsts vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu, domāju, ka kopumā izglītība iegūs un konkurence juridiskās izglītības tirgū kļūs godīgāka, zinot, ka vērtēšanas līmenis visiem būs vienāds. Arī no advokātu padomes esam nosūtījuši Tieslietu ministrijai atbalsta vēstuli šāda vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai.
Kādām īpašībām ir jāpiemīt, lai varētu strādāt par advokātu?
Grūti izcelt kādas atsevišķi. Ir jāspēj uzņemties atbildība, bet tas attiecas uz daudzām profesijām. Ir jābūt gatavībai būt samērā pastāvīgam un sevi uzturēt. Es zinu, ka kolēģiem, kas ir atnākuši uz advokatūru no valsts darba, ir liels pārsteigums, ka par biroju jāmaksā pašam, dators arī vajadzīgs savs, klienti samaksā vai nesamaksā. Nav tā, ka vienreiz mēnesī alga iekrīt kontā un visa infrastruktūra tiek nodrošināta. Gribētu teikt arī, ka ir jābūt zināmai devai cilvēkmīlestības, advokātam ir jāspēj nenodarboties ar nosodīšanu un godīgi jādara savs darbs klientu interešu aizstāvībai.
Visu interviju Advokatūra nav šķība būda, ko vajag nojaukt lasiet 11. maija laikrakstā Dienas Bizness.