Vakar autovadītāji, izmantojot iespēju braukt bez maksas sabiedriskajā transportā, uzrādot automašīnas reģistrācijas apliecību jeb tā dēvēto tehnisko pasi, veikuši 11 tūkstošus braucienu, Db.lv stāstīja Rīgas Satiksmes (RS) pārstāvis Viktors Zaķis.

Db.lv jau rakstīja, ka sniegputeņa laikā Rīgā autovadītāji, uzrādot transportlīdzekļa tehnisko pasi, varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Par derīgām braukšanai sabiedriskajā transportā tiks uzskatītas arī, tās tehniskās pases, kuras izsniegtas uz līzinga kompāniju, citu ģimenes locekļu vai citu personu vārda. Pašvaldība informēs par prognozēto snigšanu jau iepriekšējā dienā, un informāciju, kad šādi atvieglojumi stājas spēkā un tiek pārtraukti, varēs atrast pašvaldības interneta vietnēs sniegs.riga.lv, riga.lv, kā arī par to tiks informēti plašsaziņas līdzekļi.

No nākamā gada 1. janvāra, pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības, mainīsies līdzšinējā Latvijas un AK transportlīdzekļu vadītāju apliecību atzīšana un apmaiņa, informē Satiksmes ministrija.

Izmaiņas neattieksies uz tiem autovadītājiem, kas Latvijā vai AK uzturēsies īslaicīgi (nav pastāvīgie Latvijas vai AK iedzīvotāji vai rezidenti), piemēram, tūristiem vai personām, kas īslaicīgi ceļo darba vajadzībām. Īslaicīgi uzturoties Latvijā vai AK, autovadītāji varēs izmantot derīgas Latvijas vai AK transportlīdzekļu vadītāja apliecības.

Autovadītāji, kas plāno ilgstoši uzturēties Latvijā, AK izdotās un derīgās transportlīdzekļu vadītāja apliecības varēs apmainīt pret Latvijas transportlīdzekļu vadītāja apliecībām. Taču jāņem vērā, ka to varēs apmainīt tikai tad, ja persona pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka personām, kuras Latvijā ierodas no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir jāapmaina. Pēc Brexit tas attiecas arī uz AK. Pašreiz izņēmums ir noteikts attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtām transportlīdzekļa vadītāja apliecībām.

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

Šī gada desmit mēnešos ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits pārsniedzis 16,9 tūkstošus jeb 67% no kopējā negadījumu skaita, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Saskaņoto paziņojumu īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts neatkarīgi no sezonas un mēneša, svārstoties robežās no 65 - 69%, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumi vairāk ir bijuši bez nopietnām sekām.

Tomēr, kā uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, autovadītāji aizpildot saskaņoto paziņojumu, vēl arvien pieļauj kļūdas, kā arī aizmirst, ka tas ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tiek piemirsts, ka transportlīdzekļa, kurš izraisījis negadījumu, vadītājam saskaņotais paziņojums ir jāiesniedz apdrošinātājam 10 dienu laikā.

No šodienas, 2.janvāra, Latvijā tiek izsniegtas jauna parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecības un braukšanas mācību atļaujas.

Apliecību izsniedzēja – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), uzsver, ka esošajiem transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība neradīs papildus sarežģījumus vai izdevumus.

Nolūkā uzlabot satiksmes drošību un vadītāja apliecību atpazīstamību, līdz 2013.gada 19.janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Šo kārtību nosaka 2006.gada 20.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK. Pašlaik ES un EEZ par derīgām ir uzskatāmas 110 dažādu paraugu vadītāju apliecības, kas rada problēmas ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Tā kā ik gadu uz Eiropas Savienības (ES) autoceļiem vairāk nekā 20 000 cilvēku zaudē dzīvības, Eiropas Parlaments (EP) atbalsta ES vadītāja apliecību noteikumu reformu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vienlaikus veicinātu ES zaļo un digitālo pāreju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti vēlas, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un apzinātos riskus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu lietotājiem. Tāpēc apliecības iegūšanas eksāmenos būtu jāiekļauj arī braukšana sniegā un slidenā laikā, droša telefona lietošana braukšanas laikā, ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas principi, aklās zonas, vadītājam asistējošās sistēmas un transportlīdzekļa durvju droša atvēršana, viņi piebilst.

EP deputāti piekrīt, ka motociklu un vieglo automašīnu vadītāja apliecībām jābūt derīgām vismaz 15 gadus, bet kravas automašīnām un autobusiem - piecus gadus. Viņi neatbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto vadītāja apliecību derīguma samazināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nepieļautu diskrimināciju un nemazinātu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz pārvietošanās brīvību un dalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Rīgas nodaļā izsniegta miljonā transportlīdzekļa vadītāja apliecība šīs nodaļas vēsturē. To ieguva Ēriks Zutis, kuram tika pasniegta arī CSDD sarūpēta dāvana. Tāpat piemiņas velti saņēma 999999-to CSDD Rīgas nodaļā izsniegto tiesību īpašnieks.

Kopš 1993.gada rudens, kad Latvijā tika ieviestas kredītkartes izmēra apliecības, kopumā izsniegti un apmainīti apmēram 1,9 miljoni dažādu kategoriju, tajā skaitā – velosipēda vadītāju, apliecību. Savukārt šā gada 1.septembrī aktīvo jeb derīgo vadītāja apliecību skaits bija vairāk nekā 833 tūkstoši. Tas nozīmē, ka šo gadu laikā autovadītāji tikuši gan pie jaunām apliecībām, nokārtojot eksāmenus, un apmainījuši apliecības, kurām beidzies derīguma termiņš, gan ieguvuši jaunas apliecības nozagto vai pazaudēto vietā.

Visvairāk apliecību kopš 1993.gada izsniegts un apmainīts CSDD Rīgas nodaļā – viens miljons. Savukārt pārējās CSDD nodaļās aptuvenais izsniegto / apmainīto apliecību skaits ir sekojošs: Valmierā – 162,5 tūkstoši, Jelgavā – 150 tūkstoši, Daugavpilī – 144 tūkstoši, Liepājā – 133 tūkstoši, Talsos – 109 tūkstoši, Jēkabpilī – 99 tūkstoši, Rēzeknē – 80 tūkstoši Gulbenē – 71 tūkstotis un Ventspilī – 45 tūkstoši.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēs tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības. Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija “Par ceļu satiksmi”.

Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā).

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.

Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija "Par ceļu satiksmi". Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas pazemes komunikāciju izbūves laikā naktī uz 6.augustu līdz 25.augustam tiks ierobežota satiksme Uzvaras bulvāra un Valguma ielas krustojumā. Šajā laika posmā tiks slēgta viena braukšanas josla Uzvaras bulvāra un Valguma ielas krustojumā virzienā uz Akmens tiltu.

Ņemot vērā, ka Uzvaras bulvāris ir satiksmei nozīmīga iela, vērienīgākos pazemes komunikācijas darbus plānots veikt nakts stundās, tāpēc autovadītāji, gājēji un velobraucēji aicināti būt īpaši uzmanīgi.

Rīgas domes Satiksmes departaments aicina autovadītājus, lai izvairītos no iespējamām satiksmes neērtībām, izvēlēties alternatīvus braukšanas ceļus. Autovadītāji, kas brauc virzienā no Bolderājas aicināti izmantot apbraucamo ceļu, braucot pa Raņķa dambi, nogriežoties pa kreisi uz Trijādības ielas, Kuģu ielas un tad uz Akmens tiltu, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā uz Mūkusalas ielas.

Savukārt braucot virzienā no Slokas un Bāriņu ielām, iesakām veikt pagriezienu pa labi uz Uzvaras bulvāri, turpinot braukt pa Ojāra Vācieša ielu, nogriezties uz Friča Brīvzemnieka ielu un turpināt plānoto maršrutu no Vienības gatves, izvēloties iespējamo virzienu uz Salu vai Akmens tiltu.

58% autovadītāju savlaicīgi plāno OCTA iegādi, bet 39% respondentu par OCTA polises iegādi atceras tikai tad, kad par tās termiņa beigām saņem atgādinājumu no apdrošinātāja, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā autovadītāju aptauja.

Kā galveno kritēriju OCTA polises izvēlei no konkrēta apdrošinātāja autovadītāji min tās cenu (45%) un tikai nedaudz vairāk nekā 11% norāda, OCTA iegādājas, jo kopā ar polisi saņem dažādus papildus servisus.

Aptaujā, kura tika veikta jūlija sākumā, tika apzināti 310 autovadītāji no visas Latvijas. Tā mērķis bija noskaidrot galvenos OCTA iegādes paradumus - kur autoīpašnieki visbiežāk iegādājas OCTA, vai savlaicīgi atceras par tās atjaunošanu, un kādi kritēriji kalpo par pamatu izvēloties polises iegādi no konkrēta apdrošinātāja.

Apkopotie dati liecina, ka vairāk nekā puse (51%) autovadītāju OCTA polisi visbiežāk iegādājas interneta vietnēs, kur var salīdzināt OCTA cenas, savukārt kā otra biežākā iegādes vieta tiek minēta konkrēta apdrošināšanas sabiedrību interneta mājas lapa (20%).

Auto pārdevēji nolūkā pārdot auto par augstāku cenu nekā ir tā īstā vērtība, bieži apzināti neatklāj informāciju par auto patieso tehnisko stāvokli, kā arī noklusē, cik patiesībā ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ir izraisīti ar konkrēto spēkratu, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) eksperti.

Rezultātā autovadītāji ne tikai pārmaksā, bet arī būtiski pakļauj sevi riskam iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, kas var apdraudēt kā autovadītāja, tā apkārtējo drošību. Tāpēc LTAB aicina autovadītājus pārbaudīt potenciālā auto negadījuma vēsturi, kas ļaus būtiski ieekonomēt līdzekļus un pasargās no iespējas nopirkt lūzni jauna auto vietā.

Uz šā gada 1.maiju no visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem tehnisko apskati bija izgājuši 676,87 tūkstoši spēkratu. Savukārt no visiem reģistrētā 836,1 tūkstoša transportlīdzekļiem spēkā esoša OCTA polise bija 690,89 tūkstošiem autoīpašnieku. Tomēr, ja analizē reģistrēto transportlīdzekļu vidējo vecumu, tad redzams, ka Latvijā tehniskajā kārtībā esošo automobiļu vidējais vecums ir gandrīz 13 gadi. Savukārt vidēji autoparkam tie pat ir 14 gadi, kas ir par 40% vairāk nekā vidējam Eiropas Savienības (ES) autoparkam.

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Kopš pērnā gada jūnija, kad tika ieviests Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies jau gandrīz 6000 autovadītāju, bet vairāk nekā 100 tikuši no tā izslēgti, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt licences kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks par reģistrēto autovadītāju skaitu. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus pasažieru pārvadājumu jomā ar vieglo automobili. Būtisks solis šīs jomas sakārtošanā tiks veikts no 1. septembra, kad visām tīmekļvietnēm/mobilajām lietotnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti kopumā 5779 autovadītāji, kuri nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, tajā skaitā ar taksometru. Šā gada pirmajā pusgadā tika reģistrēti 1097 autovadītāji, savukārt no reģistra tika izslēgti 114 autovadītāji, kuriem soda punktu skaits pārsniedza pieļaujamos septiņus vai tika konstatēts valsts valodas zināšanu trūkums.

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību uz to, ka brīvdienās 5. un 6.oktobrī tiks slēgta satiksme Bauskas ielas posmā no Rīgas Piena kombināta līdz pilsētas robežai virzienā uz Valdlaučiem.

Šādi satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai ieklātu asfaltu Dienvidu tilta 3.kārtas rotācijas aplim pie Bauskas ielas.

Autovadītāji aicināti izmantot apbraucamos ceļus. Piemēram, tie, kuri brauc no Ķekavas, autoceļa A7 un Bauskas ielas krustojumā aicināti braukt taisni pa A7 un pie jaunizbūvētā viadukta nogriezties pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītājiem, kas no Valdlaučiem vēlas nokļūt uz Dienvidu tilta, jāizmanto apbraucamais ceļš pa Bauskas ielu uz A7 un krustojumā jāveic manevrs pa labi, jābrauc līdz jaunizbūvētajam viaduktam un jānogriežas pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītāji, kuri brauc no Dienvidu tilta uz Valdlaučiem, aicināti izmantot apbraucamo ceļu, braucot pa labi uz Bauskas ielu gar Rīgas Piena kombinātu līdz Mūkusalas ielai un, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, turpināt ceļu pa Ziepniekkalna ielu līdz Maximas noliktavām. Tomēr, ja ir iespējams, Satiksmes departaments aicina izmantot citu tiltu.

Piektdien, 28.aprīlī stāsies spēkā Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) parakstītais saprašanās memorands par vadītāju apliecību atzīšanu. Latvijas autovadītāji tuprmāk AAE varēs vadīt transportlīdzekli ar Latvijā izsniegtu vadītāja apliecību.

Līdz šim bija gadījumi, kad Latvijas autovadītāji saskarās ar problēmām vadītāja apliecību izmantošanā AAE un parakstītais memorands tās novērsīs.

Memorands paredz, ka abu valstu autovadītāji varēs apmainīt savā valstī izdotu vadītāja apliecību un saņemt otrā valstī izdotu vadītāja apliecību bez eksāmenu kārtošanas.

Tādā veidā tiks veicinātas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm un radīti labvēlīgāki apstākļi abu valstu iedzīvotāju darbībai otrā valstī.

Puses arī apņēmās regulāri apmainīties ar informāciju par izmaiņām ceļu satiksmi regulējošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp abām valstīm.

Šosezon kopējais soda naudu apmērs par iebraukšanu bez maksas Jūrmalā rekordaugsts - 5 miljoni eiro

Strauji pieaugusi summa, kuru Jūrmala izrakstījusi soda naudās autovadītājiem, kas pilsētā iebraukuši, nesamaksājot divu eiro lielo iebraukšanas maksu. Sodu apmērs kopumā šosezon sasniedzis piecus miljonus eiro, un daudzi šoferi tagad saņem vēstules par sodiem, kas mērāmi pat tūkstošos, ceturtdien vēstīja LNT raidījums «900 sekundes».

Autovadītāju pārkāpumi šosezon fiksēti biežāk, jo pie iebraukšanas Jūrmalas teritorijā uzstādītas videotehniskās ierīces, kuras fiksē iebraukušo auto reģistrācijas numurus. Tos vēlāk pašvaldība salīdzina ar datu bāzi, kurā pieejami dati par transportlīdzekļiem, kuriem ir iegādāta ilgtermiņa elektroniskā iebraukšanas caurlaide. Ir autovadītāji, kuri mēģinājuši iebraukt kūrortpilsētā bez maksas 50, 60 un pat 70 reizes. Viņiem soda naudās var nākties samaksāt divus, trīs un pat četrus tūkstošus eiro. Viens rekordists, taksometra šoferis, šajā sezonā iebraucis pilsētā bez vienreizējās caurlaides pat 200 reizes, tātad viņa sods ir aptuveni 10 tūkstoši eiro.

Šogad no 21. līdz 25. jūnijam Valsts policija rīkos masveida pārbaudes, kuru laikā pārbaudīs, vai autovadītāji nav lietojuši alkoholu, liecina medijiem izplatītā informācija.

Svētku gaidīšanas, Līgo un Jāņu dienu laikā Valsts policija īpaši uzraudzīšot, lai autovadītāji nesēstos pie stūres alkohola reibumā. Šajās dienās visā Latvijā notiks masveida reidi un pārbaudes, kuru laikā pārbaudīs, vai autovadītāji nav lietojuši alkoholu un narkotiskās vielas. Tāpat tiks pārbaudīta arī drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošana.

Visās pārbaužu dienās uz Latvijas ceļiem policijas darbinieki strādāšot pastiprinātā režīmā. Tāpat liela uzmanība tiks pievērsta arī svētku norises vietām, kur pulcēsies svinētāji.

Valsts policija atgādina un aicina autovadītājus svinēt apdomīgi un nesēsties pie stūres alkohola reibumā. Arī nākamajā dienā pēc alkoholisko dzērienu lietošanas, nav ieteicams sēsties pie stūres, jo alkohola koncentrācija asinīs joprojām var būt paaugstināta.

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem. Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

«Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati liecina, ka Saskaņotais paziņojums (SP) ir ieguvis stabilas pozīcijas, fiksējot ceļu satiksmes negadījuma apstākļus. Tomēr vēl joprojām autovadītāji, aizpildot SP, pieļauj kļūdas, kuras var sarežģīt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu procedūru.

LTAB dati liecina, ka 2014.gada 9 mēnešos kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits (CSNg), par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās veidoja 23 011, no kuriem vairāk nekā 63 % ir reģistrēti uz SP bāzes.

LTAB norāda, ka autovadītāji ļoti bieži aizmirst, ka Saskaņotais paziņojums ir primārais dokuments, pēc kā tiks noteikta katra autovadītāja atbildības pakāpe par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt visi pārējie dokumenti, kā liecības, iesniegumi, tiks analizēti pakārtotā secībā. Tāpat autovadītāji neņem vērā, ka arī vainīgajai pusei ir jāiesniedz savs SP eksemplārs, pretējā gadījumā, OCTA likums paredz, ka apdrošinātājam ir tiesības vērsties ar regresa prasību pret avārijas izraisītāju.

Piektdaļa (21%) autovadītāju tuvākā gada laikā plāno iegādāties automašīnu, pārsvarā (17%) apsverot lietota auto iegādi, liecina Swedbank aptaujas dati.

Zīmīgi, ka trešdaļa jeb 31% no potenciālajiem auto pircējiem plāno iegadāties savu pirmo auto. Savukārt pārējiem būtiskākais apsvērums jau esoša auto nomaiņai ir tā vecums – 28% iedzīvotāju, kas apsver auto iegādi tuvākā gada laikā, vēlas to darīt, jo esošajam auto ir jau vairāk nekā 10 gadi. Tāpat par sava spēkrata nomaiņu vēl liek domāt esošās automašīnas tehniskie defekti (16%), liels nobraukums (12%) vai vēlme mainīt auto vismaz reizi trīs līdz piecos gados (12%). Par automašīnas iegādi visbiežāk domā jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (49%), kuriem lielākajai daļai plānotais pirkums būtu sava sapņa īstenošana par pirmo auto. Lai arī jaunie autovadītāji biežāk nekā citi sapņo par pilnīgi jauna auto iegādi, tomēr iecerējuši pirkt spēkratu, kas vecāks par pieciem gadiem.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.