Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati liecina, ka Saskaņotais paziņojums (SP) ir ieguvis stabilas pozīcijas, fiksējot ceļu satiksmes negadījuma apstākļus. Tomēr vēl joprojām autovadītāji, aizpildot SP, pieļauj kļūdas, kuras var sarežģīt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu procedūru.
LTAB dati liecina, ka 2014.gada 9 mēnešos kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits (CSNg), par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās veidoja 23 011, no kuriem vairāk nekā 63 % ir reģistrēti uz SP bāzes.
LTAB norāda, ka autovadītāji ļoti bieži aizmirst, ka Saskaņotais paziņojums ir primārais dokuments, pēc kā tiks noteikta katra autovadītāja atbildības pakāpe par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt visi pārējie dokumenti, kā liecības, iesniegumi, tiks analizēti pakārtotā secībā. Tāpat autovadītāji neņem vērā, ka arī vainīgajai pusei ir jāiesniedz savs SP eksemplārs, pretējā gadījumā, OCTA likums paredz, ka apdrošinātājam ir tiesības vērsties ar regresa prasību pret avārijas izraisītāju.
«Skaidrs, ka SP ir ērts veids, kā fiksēt CSNg apstākļus. Tomēr jāņem vērā, ka tas ir dokuments, uz kura pamata tiek pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzību, tādēļ, lai arī pēc avārijas pastiprināta stresa apstākļos transportlīdzekļu vadītājiem var būt apgrūtinoši ievērot visas nianses SP noformēšanā, tas ir jāaizpilda rūpīgi, un pēc aizpildīšanas vēlreiz jāpārbauda dokumentā norādītā informācija. Iekļūšana CSNg jau tāpat sagādā raizes, tāpēc, lai neradītu tālākas problemātiskas situācijas un sarežģījumus saistībā ar atlīdzības saņemšanu gan no finansiālā aspekta, gan atlīdzību izmaksas termiņa ziņā, būtu vēlams iepazīties ar SP aizpildīšanas instrukciju jau laikus,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Saskaņotā paziņojuma eksemplāru ikviens autovadītājs var saņemt pie sava apdrošinātāja.