Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir iepazinies ar Konkurences padomes (KP) ziņojumu par konkurenci OCTA nozarē.

«Divu gadu laikā kopš KP veica OCTA tirgus izpēti, esam sadarbojušies, sniedzot visu informāciju un skaidrojot tirgus specifiku. Ar vislielāko atbildību attiecamies pret KP sniegtajām rekomendācijām, vienlaikus norādot, ka jebkura darbība OCTA tirgus pilnveidošanā, veicama atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām un domājot mūsdienīgi,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Par OCTA informācijas sistēmu. Sistēma ir uzbūvēta atbilstoši normatīvajam regulējumam un datu apmaiņa notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka OCTA informācijas sistēmā dati tiek apstrādāti neatbilstošā apmērā vai neatbilstošiem mērķiem. Tomēr, ja KP saskata nepieciešamību samazināt apstrādājamo datu apjomu, tad, pēc rūpīgas to izvērtēšanas, un veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, LTAB veiks izmaiņas sistēmā.

Iecere ļaut iegādāties transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polises vienam mēnesim palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu, pauda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

LTAB norādīja, ka šajā nedēļā Saeima plāno skatīt grozījumus OCTA likumā, kuros cita starpā iekļauta norma par 30 dienu OCTA polisēm transportlīdzekļiem ar vēsturiskā spēkrata statusu un iespēju visiem transportlīdzekļu īpašniekiem iegādāties OCTA polisi arī vienam mēnesim.

"Priekšlikumi par OCTA polises iegādes termiņa samazināšanu nav jauna ideja, un daudzu iepriekšējo gadu laikā apspriesta un noraidīta jau vairākkārt. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda - jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to šādi ierosinājumi ir pretrunīgi un nav balstīti uz faktu reālu izvērtējumu," minēja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No ceturtdienas, 1. augusta beigs darboties esošā Bonus - malus (BM) sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo BM sistēmu grūti uztveramu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 10 svarīgākos jautājumus un atbildes, kas jāņem vērā autoīpašniekiem.

1. Kāpēc tiek reorganizēta BM sistēma?

Latvijā līdz šim pastāvošā BM sistēma bija balstīta uz komplicētiem algoritmiem un formulām, kas padarīja to grūti uztveramu. Līdz ar BM sistēmas transformāciju, apdrošināšanas vēstures datu atspoguļošana tiks īstenota vienkāršā un saprotamā veidā.

2. Vai BM reorganizācija ietekmēs OCTA polises cenu?

BM sistēmas reorganizācija nevar būt par pamatu OCTA cenu pieaugumam. OCTA cenu turpmāk, tāpat kā līdz šim, ietekmē daudzi faktori - līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītāji, dažādi papildus riska faktori (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis un vieta u.tml.), ekonomikas rādītāji Latvijā un pasaulē (piemēram, inflācija medicīnas un remonta nozarēs u.c.).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 16 016 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg). No tiem 11 327 (70,7%) fiksēti ar Saskaņoto paziņojumu, no tiem 1 629 (14,39%) aizpildīti elektroniski LTAB OCTA mobilajā lietotnē.

“Saskaņoto paziņojumu īpatsvars gadu no gada pieaug. Tā, piemēram, 2020.gada pirmajos sešos mēnešos ar Saskaņotajiem paziņojumiem tika fiksēti 64,4% negadījumu, bet pērnā gada pirmajā pusgadā – jau 70,15% CSNg. Liels nopelns pie šīs izaugsmes ir informatīvajām kampaņām, kuras ik gadu īstenojam, lai skaidrotu autovadītājiem Saskaņotā paziņojuma priekšrocības, kā arī, lai paplašinātu tā pieejamību,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Visvairāk CSNg ar Saskaņoto paziņojumu šogad fiksēti janvārī (2 275) un maijā (2 079), bet vismazāk – martā (1 773) un aprīlī (1 805). Savukārt elektroniski Saskaņoto paziņojumu LTAB OCTA mobilajā lietotnē autovadītāji proporcionāli visvairāk aizpildījuši jūnijā (16,16%) un februārī (15,28%).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā risku izvērtēšanas sistēmu "Bonus-malus" no 1.augusta aizstās apdrošināšanas datu vēsture, ceturtdien preses konferencē sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Viņš informēja, ka augustā beigs darboties esošā "Bonus-malus" sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo sistēmu grūti uztveramu. Tas tiek darīts, arī lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīm.

LTAB Informācijas tehnoloģiju (IT) daļas vadītājs Agris Dauksts skaidroja, ka, vērtējot klientu riskus, apdrošinātāji joprojām ņems vērā transportlīdzekļa īpašnieka vai reģistrētā turētāja apdrošināšanas vēsturi, kas ietver līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītājus, kā arī citus kritērijus/riska faktorus, kuri ir katra apdrošinātāja ziņā, piemēram, datus par transportlīdzekļa īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķi un vietu un tamlīdzīgi.

Pagājušajā gadā strauji - par aptuveni 30% - palielinājies autoīpašnieku sūdzību skaits Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Analizējot LTAB datus par pērnā gada 9 mēnešiem, secināms, ka kopā saņemtas 242 sūdzības. Iepriekšējā gada attiecīgajā periodā saņemto sūdzību skaits bija 180.

No pērn saņemtajām sūdzībām vairums bijis par apdrošinātāja pieņemto lēmumu - 145 sūdzības, bet 97 - par citiem jautājumiem. No kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita sūdzības veido 0,9%. 2018.gadā tie bija 0,7%.

No sūdzībām, kas nav par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem, proporcionāli visvairāk ir par lietas virzību (cilvēks nevar sagaidīt kādas iesaistītās iestādes lēmumu; process šķiet par ilgu), apkalpošanas kvalitāti (tajā skaitā - klientam kaut kas nav līdz galam izskaidrots vai pārprasts).

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

2024.gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 38,13 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn.

Turpina pieaugt arī vidējās OCTA atlīdzības lielums.

LTAB apkopotā statistika par 2024.gada pirmajiem sešiem mēnešiem liecina, ka vidējā OCTA atlīdzība sasniegusi 1524 EUR. Salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, vidējā atlīdzība pieaugusi par gandrīz 9%. “OCTA vidējās atlīdzības apmērs pieaug kopš 2014.gada, kas galvenokārt saistīts ar nemainīgi pieaugošo inflāciju, auto remonta, medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumu cenu kāpumu,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2024.gada pirmajā pusgadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits bija 16016, kas ir gandrīz tikpat cik pērnā gada pirmajos 6 mēnešos (16161). 70,7% negadījumu fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 29,3% CSNg ar ceļu policijas protokolu. No visiem reģistrētajiem CSNg 93,8% notikuši Latvijā, bet 6,2% - ārvalstīs (visvairāk Vācijā, Lietuvā un Igaunijā).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.

Šovasar, 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi var iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi.

“Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, jau brīdināja, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka vien divus mēnešus pēc likuma izmaiņām, jaunā kārtība jau radījusi pirmās nopietnās problēmas aizmāršīgajiem autovadītājiem.

LTAB apkopojis statistiku par pirmajiem diviem mēnešiem kopš spēkā stājušās jaunās likuma normas. Viena mēneša OCTA polisi šajā laikā iegādājušies 28952 transportlīdzekļu īpašnieki, kas kopumā ir 8,84% no šajā laikā iegādāto polišu apjoma. Joprojām lielākais īpatsvars ir 3 mēnešu polisēm (43,27%) un 12 mēnešu polisēm (38,65%). Kopā šī gada jūlijā un augustā transportlīdzekļu īpašnieki iegādājušies 327479 OCTA polises.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Neskatoties uz apdrošinātājiem pieteikto zaudējumu pieteikumu skaita samazinājumu 2020.gadā (par 10% salīdzinājumā ar 2019.gadu), pērn apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 55,84 miljonus eiro apmērā.

Pērn sasniegts arī vēsturiski lielākais vidējās OCTA atlīdzības apmērs - 1305 eiro.

2020.gadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits bija 40627, kas ir aptuveni par 10% mazāk nekā 2019.gadā.

"Negadījumu skaita samazinājums saistāms ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem un ekonomiskās aktivitātes krišanos, kas būtiski samazināja satiksmes intensitāti. LTAB statistika rāda, ka ievērojami samazinājies apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits gada pirmajos 6 mēnešos, savukārt gada otrajā pusē pieteikumu skaits ievērojami palielinājies," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka pērn Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits pieaudzis līdz 1,13 miljoniem.

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

No transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas Garantijas fonda septembrī izmaksāta vēsturiski lielākā atlīdzība par Latvijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu - 250 625 eiro, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Atlīdzība izmaksāta par negadījumu, kas notika 2020.gada 20.maijā Rīgā, Latgales priekšpilsētā, kur neapdrošināts transportlīdzeklis, kuru vadīja persona alkohola reibumā, brauca pa Bultu ielu un, neapstājoties krustojumā ar galveno (Prūšu) ielu, taranēja pa to braucošo trolejbusu. Trolejbuss ietriecās daudzstāvu ēkā, kurai sienā izsita aptuveni divus kvadrātmetrus lielu caurumu.

Kopumā ceļu satiksmes negadījumā cieta septiņas personas, no kurām sešas tika nogādātas medicīnas iestādē, bet viena no hospitalizācijas atteicās.

LTAB atzīmē, ka negadījuma izraisītāju tiesa nolēma atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz sešiem gadiem. Savukārt negadījumā cietušie saņēma atlīdzības no OCTA Garantijas fonda gan par veselībai, gan mantai nodarītajiem zaudējumiem.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgu apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu.

Tas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas. Tā kā OCTA ir obligāts priekšnoteikums transportlīdzekļu īpašnieku dalībai satiksmē, Konkurences padome (KP) rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas.

KP tirgus uzraudzībā pētīja, kādi apstākļi veicinājuši būtisku OCTA prēmijas cenu kāpumu 2017. gadā un vai starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības. Izpēte liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.

Latvijas apdrošināšanas sabiedrības no transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas šogad pirmajā pusgadā guvušas peļņu 5,966 miljonu eiro apmērā, kas ir par 71,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, pavēstīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Tāpat LTAB dati liecina, ka 2019.gada sešos mēnešos apdrošinātāju nopelnīto prēmiju apmērs OCTA apdrošināšanā veidoja 35,952 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt piekritušo atlīdzību prasības (neto) veidoja 22,709 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 0,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

2018.gadā apdrošinātāju peļņa no OCTA apdrošināšanas bija 3,611 miljoni eiro, bet pirms tam vairākus gadus apdrošinātājiem OCTA apdrošināšana nesa zaudējumus, tostarp 2017.gadā apdrošinātāju zaudējumi no OCTA apdrošināšanas veidoja 12,407 miljonus eiro, 2016.gadā - 11,786 miljonus eiro, 2015.gadā - 11,663 miljonus eiro, bet 2014.gadā - 4,522 miljonus eiro. Latvijā OCTA apdrošināšanu piedāvā deviņas risku apdrošināšanas kompānijas.

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus - malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 348 226, bet samazinājusies - 197 540 autoīpašniekiem.

BM klase nav mainījusies 550 662 autoīpašniekiem.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 147 118 autoīpašniekiem (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 7282). Kopumā augstākajās/"labajās" BM (7.-17.) klasēs šobrīd ir 950 746 autoīpašnieki.

Savukārt zemākā (1.) BM klase ir 138 autoīpašniekiem (salīdzinot ar pērno gadu samazinājums par 80), bet zemākās/"sliktās" klases (1. - 5.) kopumā šobrīd ir 21 073 transportlīdzekļu īpašniekiem. Sākumklase (6.) šobrīd piemērota 170 131 autoīpašniekam.

BM klase ir viens no galvenajiem, bet ne vienīgais OCTA cenu noteicošais faktors. Šo informāciju apdrošinātāji var izmantot, aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. BM klase tiek pārrēķināta, ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem. Aprēķinot BM klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā.