Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 16 016 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg). No tiem 11 327 (70,7%) fiksēti ar Saskaņoto paziņojumu, no tiem 1 629 (14,39%) aizpildīti elektroniski LTAB OCTA mobilajā lietotnē.

“Saskaņoto paziņojumu īpatsvars gadu no gada pieaug. Tā, piemēram, 2020.gada pirmajos sešos mēnešos ar Saskaņotajiem paziņojumiem tika fiksēti 64,4% negadījumu, bet pērnā gada pirmajā pusgadā – jau 70,15% CSNg. Liels nopelns pie šīs izaugsmes ir informatīvajām kampaņām, kuras ik gadu īstenojam, lai skaidrotu autovadītājiem Saskaņotā paziņojuma priekšrocības, kā arī, lai paplašinātu tā pieejamību,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Visvairāk CSNg ar Saskaņoto paziņojumu šogad fiksēti janvārī (2 275) un maijā (2 079), bet vismazāk – martā (1 773) un aprīlī (1 805). Savukārt elektroniski Saskaņoto paziņojumu LTAB OCTA mobilajā lietotnē autovadītāji proporcionāli visvairāk aizpildījuši jūnijā (16,16%) un februārī (15,28%).

Gadījumi, kad saskaņotais paziņojums par notikušu avāriju apdrošinātājam tiek iesniegts dažu dienu laikā pēc OCTA polises iegādes, tiek īpaši rūpīgi izvērtēti, jo vairāk nekā puse šo pieteikumu raisa pamatotas aizdomas par krāpnieciskiem nodomiem, liecinot apdrošināšanas sabiedrības ERGO novērojumi.

Pēc apdrošinātāja novērojumiem vistipiskākais iemesls iesaistīties krāpniecībā ir fakts, ka avārijas brīdī vienam no autovadītājiem nav OCTA polises. Šādā situācijā ar otru iesaistīto pusi, iespējams, tiek panākta vienošanās, ka saskaņotais paziņojums tiks aizpildīts vēlāk, nevis notikuma vietā. Tikmēr krāpšanas iniciators dodas iegādāties OCTA polisi.

«Bieži iemesls lēmumam piekrist šādai afērai varētu būt fakts, ka otra negadījumā iesaistītā jeb cietusī puse domā, ka nesaņems atlīdzību, ja vainīgajam nav OCTA polises. Tomēr tā nav. Atlīdzība cietušajai pusei tiks izmaksāta jebkurā gadījumā no Garantijas fonda, un pēc tam tā tiks piedzīta no vainīgās personas,» stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors. «Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa autovadītāju joprojām neapzinās, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu apdrošinātājam var tikt piemērota kriminālatbildība. Bieži vien krāpšanas fakts pat ir acīmredzams, jo autovadītāji kļūdās sīkumos, aizpildot saskaņoto paziņojumu.»

15,9% autovadītāju nevadā līdzi saskaņoto paziņojumu, jo ir māņticīgi, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Savukārt vēl 20% autovadītāju nezina, kur dabūt saskaņotā paziņojuma veidlapas. Tikai nedaudz vairāk nekā 45% autovadītāju ir pārliecināti, ka to automašīnās vienmēr līdzi ir saskaņotais paziņojums.

Lai atvieglotu autovadītāju ikdienu, LTAB izstrādājis un ieviesis mobilā saskaņotā paziņojuma funkciju aplikācijā LTAB OCTA. Jaunā aplikācijas funkcija ļaus CSNg cietušajiem ātri un ērti fiksēt negadījuma apstākļus, norādīt informāciju par iesaistītajām pusēm, apstiprināt datus un elektroniski nosūtīt tos apdrošinātājiem. Ņemot vērā, ka LTAB OCTA aplikācija piesaistīta LTAB uzturētajai OCTA datubāzei, datu ievade cietušajiem prasīs mazāk laika, jo tie saskaņotā paziņojuma protokolā ielasīsies automātiski. Turklāt aizpildītu saskaņoto paziņojumu abas puses varēs autorizēt ar elektronisko parakstu, un tas būs saistošs ikvienam apdrošinātājam.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) 2018. gadā īstenotā kampaņa «Mobilais Saskaņotais Paziņojums» (Three steps to safe roads) saņēmusi zelta godalgu pasaules vislielākajā sabiedrisko attiecību jomas konkursā IPRA Golden World Awards 2019 tradicionālo un jauno mediju integrācijas kategorijā. Starptautiskā konkursa žūrija, kuru veidoja 23 valstu pārstāvji, novērtējusi kampaņas unikalitāti un spēju izmantot jaunās tehnoloģijas autovadītāju ikdienas uzlabošanai.

«Tas pierāda, ka arī Latvijā mēs spējam radīt produktus un pakalpojumus, ko augsti novērtē citur pasaulē,» lepojas LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

«Ja pasaules vadošie zinātnieki publicē savus pētījumus starptautiskajos recenzējamajos žurnālos, tad komunikācijas nozares speciālistu augstākais darba kvalitātes novērtējums ir starptautiskais IPRA Golden World Awards. Šis ir jau otrais gads, kad mūsu aģentūra iegūst augstāko novērtējumu prestižajā konkursā, kas tikai vairo motivāciju meklēt jaunus efektīvus un radošus komunikācijas uzdevumu risinājumus,» stāsta komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners, kas izstrādāja un realizēja kampaņu «Mobilais Saskaņotais Paziņojums», partnere Olga Kazaka.

Aptuveni katrs piektais saskaņotais paziņojums par notikušu ceļu satiksmes negadījumu ir aizpildīts nekvalitatīvi, liecina If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas dati.

Visbiežāk autovadītāji aizmirst norādīt negadījuma vietu un laiku, kā arī parakstīties, vai arī uzzīmētā shēma neļauj spriest par negadījuma apstākļiem un noteikt katra vadītāja vainas pakāpi.

Daļa autovadītāju arī nezina, kādos gadījumos ir pieļaujams negadījumu noformēt ar saskaņotā paziņojuma palīdzību, bet kad jāsauc ceļu policija.

Dažkārt autovadītāji uztraukumā aizmirst pat vienoties, kurš no abiem ir atzīstams par vainīgu. Rezultātā iesniegtais dokuments nav derīgs, autovadītājiem ir jātiekas atkārtoti, lai korekti aizpildītu veidlapas un apdrošinātājs varētu veikt atlīdzības izmaksu, norāda If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa.

Notiekot ceļu satiksmes negadījumam ar saskaņotā paziņojuma sastādīšanu viss nebeidzas. Dokumenta aizpildīšana ir sākums procesam, kā rezultātā apdrošināšanas sabiedrībai ir likumīgi iespējams atlīdzināt zaudējumus cietušajai pusei. Taču šoreiz par otru pusi – par vainīgo.

Jau no 2007. gada 1. novembra spēkā ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma grozījumi, kas paredz būtisku lietu. Arī ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) vainīgajai pusei ir jāvēršas pie sava apdrošinātāja, kas izsniedzis OCTA polisi. Vainīgajam ir jāiesniedz sava saskaņotā paziņojuma kopija un – jāatrāda auto, ar ko izraisīts CSNg. Minētais likums paredz, ja tas netiek darīts 10 dienu laikā, tad apdrošinātājs ir tiesīgs vērsties pie vainīgā īpašnieka un piedzīt atlīdzības izmaksu regresā.

Patiesībai jāsaka, ka šāda likuma norma bija spēkā jau 2004. gadā, kad tika ieviests saskaņotais paziņojums. Taču līdz 2007. gada nogalei vainīgā auto atrādīšana bija vēlama. Ja tas netika darīts, tad tam nebija nekādu tālejošu seku.

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati liecina, ka Saskaņotais paziņojums (SP) ir ieguvis stabilas pozīcijas, fiksējot ceļu satiksmes negadījuma apstākļus. Tomēr vēl joprojām autovadītāji, aizpildot SP, pieļauj kļūdas, kuras var sarežģīt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu procedūru.

LTAB dati liecina, ka 2014.gada 9 mēnešos kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits (CSNg), par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās veidoja 23 011, no kuriem vairāk nekā 63 % ir reģistrēti uz SP bāzes.

LTAB norāda, ka autovadītāji ļoti bieži aizmirst, ka Saskaņotais paziņojums ir primārais dokuments, pēc kā tiks noteikta katra autovadītāja atbildības pakāpe par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt visi pārējie dokumenti, kā liecības, iesniegumi, tiks analizēti pakārtotā secībā. Tāpat autovadītāji neņem vērā, ka arī vainīgajai pusei ir jāiesniedz savs SP eksemplārs, pretējā gadījumā, OCTA likums paredz, ka apdrošinātājam ir tiesības vērsties ar regresa prasību pret avārijas izraisītāju.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai nav vairs precīzu datu par to, cik transportlīdzekļu šķērso mūsu vai citu Eiropas valstu robežu. Arī pats brauciens uz ārzemēm ir ierasta lieta daudziem un par robežas šķērsošanu bieži vien atgādina tikai no mobilā operatora saņemtais sveiciens un paziņojums par jauno tarifu vai viesabonēšanas kārtību. Arī valūta tā pati (drīz arī Lietuvā), tomēr jurisdikcija vismaz uz dažiem apdrošināšanas līgumiem ir cita, nekā ikdienā pierasts.

Tur, kur joprojām ir robežas kontrole, pastāv iespēja, ka bez attiecīgajai valstij (piemēram, Krievija, Baltkrievija) atbilstošajiem dokumentiem autovadītājs iekšā netiks. Tomēr pirms jebkura ārzemju ceļojuma ar auto vēlams pārliecināties, vai ir līdz:

(1) derīga OCTA polise uzrādīšanai,

(2) derīga auto vadītāja apliecība un

(3) transporta līdzekļa tehniskā pase.

Tiem, kuriem ir KASKO, būtu jāpārliecinās, vai attiecīgā valsts, uz kuru plānojat doties, ir iekļauta polises segumā un vai ir veikta apdrošināšanas prēmijas apmaksa. Dažreiz ceļojums ilgst vairākas nedēļas un klienta dalītais maksājums par polisi ir paredzēts tieši ceļojuma laikā. Parūpējieties par saviem apdrošināšanas maksājumu laicīgi, lai prombūtnes laikā nav lieku uztraukumu!

Latvijas Jūras medicīnas centrs investēs 1,11 miljonus eiro Radioloģijas nodaļas būvniecībā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Turpmāko gadu laikā ieguldot vēl papildu līdzekļus dažādu medicīnas iekārtu iegādē un speciālistu apmācībā, centrs uzsāk inovatīvu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centru Austrumeiropā.

Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Baltijas līmenī vienīgā Radiofarmācijas laboratorija.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā, kā arī attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tādējādi veicinot onkopacientu kvalitatīvas un darbspējīgas dzīves pagarināšanu.

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6 000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām saslimšanām. Augstās mirstības dēļ Latvija katru gadu zaudē aptuveni par 3,9% vairāk darbspējīgu cilvēku, nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā. Tas liecina par vēža diagnostikas un terapijas pakalpojumu aktualitāti. Līdz ar LJMC projekta īstenošanu Latvijas iedzīvotājiem konkrētas grupas onkoloģiskie izmeklējumi būs finansiāli pieejamāki, kā arī nebūs jāmēro ceļš uz citām Eiropas valstīm.

Rudenī, ātrāk iestājoties tumšajam laikam, palielinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Gjensidige Latvija brīdina, ka praksē regulāri sastopamas situācijas, kad iesaistītām pusēm ir grūtības vienoties par negadījuma apstākļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību situācijām, kad negadījumā cietusī puse saskaras ar agresīvām darbībām no vainīgā vadītāja puses.

«Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana negadījuma vietā bieži notiek visai nepatīkamos apstākļos. Cilvēki mēdz būt stresā un emocionāli ievainojami. Papildu emocionālo slodzi uzliek arī tas, ka viņu transportlīdzekļi rada neērtības citiem vadītājiem vai sadursmes dēļ radies sastrēgums. Situāciju ietekmē arī citi aspekti – traucēt var pat, piemēram, lietus vai diennakts tumšais laiks. Šos apstākļus reizēm izmanto avārijas izraisītājs un piespiež uzņemties atbildību nevainīgam transportlīdzekļa vadītājam,» saka Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Saeima ceturtdien, 14. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā.

Saeimas Preses dienests skaidro, ka ppdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem.

Šā gada pirmo trīs mēnešu laikā nopelnītās prēmijas no pārdotajām OCTA polisēm nozarē kopumā sasniedza 11,161 miljonu eiro, kas ir par 14% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. Neskatoties uz to, ka šogad apdrošināšanas sabiedrībām kopējais piekritīgo atlīdzības prasību apmērs gada griezumā pieauga par 10%, OCTA nozare ir spējusi nostrādāt ar mazākiem zaudējumiem nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, proti, 683 tūkstošu eiro apmērā.

To sekmēja nopelnīto prēmiju apmēra procentuālais pieaugums, kas ir lielāks nekā piekritušo atlīdzību summas procentuālais pieaugums, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB).

Saskaņā ar OCTA apdrošināšanas nozares darbības rādītājiem, šī gada pirmajā ceturksnī samazinājies ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem apdrošināšanas sabiedrībās iesniegti zaudējumu pieteikumi. Tāpat vērojams apdrošinātāju pieņemto lēmumu skaita un apdrošināšanas atlīdzību apmēra samazinājums, kas ļāvis nozarei strādāt ar mazākiem zaudējumiem nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Tomēr, kā uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, «lai gan zaudējumu samazinājums iezīmē pozitīvu tendenci, līdz optimālai situācijai OCTA nozarē vēl ir tālu».