Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, noskaidrots Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot.

Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārtot.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 7. augustā, sekmīgi nokārtojuši 15 no 16 administratoriem, kuriem ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu administratora amata apliecības derīguma termiņš pagarināts līdz 2021. gada 11. oktobrim, informē dienests.

Viens administrators kvalifikācijas eksāmenu nenokārtoja, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par atteikumu pagarināt administratora amata apliecības derīguma termiņu.

Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, var kārtot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē (Maksātnespējas likuma 16.2 panta septītā daļa, Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 288 105., 106. punkts). Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija.

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK norāda, ka iniciatīva - atteikties no obligātā eksāmena dabaszinātnēs - izskanējusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šogad 13.novembrī. Tomēr uzņēmēju organizācijas kategoriski iebilst pret šādu soli, kas būtu pretrunā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Valdība 2022.gada septembrī atbalstīja noteikumus, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./2026.mācību gadā vidējās izglītības pakāpē, savukārt pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./2025.mācību gadā, uzsver LDDK.

Maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 18. decembrī, sekmīgi nokārtojuši visi 25 administratori, kas to veica, informē Maksātnespējas kontroles dienestā.

Līdz ar to ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu šiem administratoriem pagarināts administratora amata apliecības derīguma termiņš.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija. Kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots, ja administrators eksāmena pirmajā daļā un otrajā daļā saņem vērtējumu, kas ir vienāds vai augstāks par sešiem punktiem. Ja administrators kādā no kvalifikācijas eksāmena daļām saņem vērtējumu, kas ir zemāks par sešiem punktiem, eksāmens nav nokārtots.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Šobrīd 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.

IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.

Nolūkā pilnvērtīgi pārliecināties par mopēdu vadītāju iemaņām un prasmēm, no šā gada 1. aprīļa tiks ieviests eksāmena posms - transportlīdzekļa vadīšana ceļu satiksmē.

To paredz Ministru Kabineta (MK) otrdien, 19. martā, atbalstītie grozījumi «Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība», informē Satiksmes ministrija.

Grozījumi paredz arī speciāla apģērba vai aizsargu, kā arī cimdu un piemērotu apavu lietošanu eksāmena laikā. Šāda prakse pastāv lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un tas rosinās mopēdu un motociklu vadītājus lietot atbilstošu apģērbu un apavus arī ikdienā, tādējādi parūpējoties par savu drošību, skaidro ministrijā.

Aģentūra LETA ziņo, ka AS «Ceļu satiksmes drošības direkcijā» (CSDD) par mopēda vadīšanas eksāmenu būs jāmaksā 19,69, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā pašreiz, paredz valdības šodien apstiprinātie grozījumi CSDD publisko maksas pakalpojumu cenrādī.

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Šodien, 12.augustā, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par advokāta eksāmena maksu, ar ko noteica, ka turpmāk advokāta eksāmena maksa būs 100 eiro gadījumā, ja pretendents strādā par zvērināta advokāta palīgu, un 285 eiro - pārējiem pretendentiem, kas vēlas kārtot advokāta eksāmenu, informē Tieslietu ministrija.

Kā teikts grozījumu anotācijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome bija vērsusies Tieslietu ministrijā ar ierosinājumu paaugstināt advokāta eksāmena maksu. Ierosinājums tika pamatots ar to, ka kopš 2011.gada ir būtiski samazinājies zvērinātu advokātu pretendentu skaits, līdz ar ko samazinājušās pretendentu iemaksas par zvērināta advokāta eksāmena kārtošanu. Tas savukārt nozīmē to, ka pie maza zvērinātu advokātu pretendentu skaita nav iespējams segt advokāta eksāmena izmaksas, ko galvenokārt veido desmit komisijas locekļu atlīdzība un administrēšanas izmaksas. Tāpat šie noteikumi nav pārskatīti pēc būtības kopš to spēkā stāšanās dienas 2004.gada 24.jūlijā, proti, gandrīz desmit gadus.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) teorētiskajā eksāmenā ieviesīs video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļa.

Direkcijā skaidro, ka mūsdienās nepietiek vien tehniski labi vadīt transportlīdzekli vai zināt un ievērot ceļu satiksmes noteikumus, lai satiksme būtu droša. Ne mazāk svarīgi ir mācēt izprast dažādas satiksmes situācijas, spēt paredzēt riskantu situāciju veidošanos, ieraudzīt bīstamību un attiecīgi reaģēt uz to, kā arī sadarboties ar citiem satiksmes dalībniekiem.

Attīstoties tehnoloģijām, CSDD izveidojusi eksāmena video jautājumus, kas uzlabos autovadītāju apmācības procesu, palīdzēs tiem prognozēt un atpazīt bīstamas satiksmes situācijas, paaugstinot kopējo satiksmes drošību un kultūras līmeni uz ceļa. Satiksmes situācijas dinamiska attēlošana teorētiskajā eksāmenā ir jaunievedums vadītāju sagatavošanā un Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas to ieviesīs.

Pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs – fizikā, ķīmijā un dabaszinībās – rezultāti mudina izvērtēt iespēju centralizētos eksāmenus skolēniem kārtot agrāk, nevis pēdējā mācību gadā, lai pēc tam varētu specializēties kādā konkrētā jomā, otrdien, 22.novembrī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Deputāti sēdē iepazinās Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotajiem secinājumiem pēc pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs, kura mērķis bija novērtēt izglītojamo mācību sasniegumus fizikā, ķīmijā un dabaszinībās, iegūstot detalizētu atgriezenisko saiti mācību sasniegumu rezultātu izvērtēšanai un jauna centralizētā eksāmena veidošanai.

Pirmie rezultāti parāda to, ka mums aktīvi jāstrādā pie mācību satura pilnveides, lai skolēni prastu iegūtās zināšanas pielietot arī dzīvē, nevis tikai ierastās, šabloniskās situācijās, kādas aprakstītas mācību grāmatās. Obligāti centralizētie eksāmeni paši par sevi neko neatrisinās, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, uzsverot, ka nepieciešama sistemātiska pieeja, kas ietver gan satura izmaiņas, gan pedagogu profesionālo pilnveidi.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 4.jūnijā izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam.

Ministru kabinets trešdien apstiprināja grozījumus "Noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām", kas tostarp paredz, ka daļu teorijas apmācības jaunie autovadītāji varēs apgūt e-vidē.

Izmaiņas ieviestas, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, ārvalstu pieredzi, kā arī kopējās apmācības tendences. Tas nozīmē, ka turpmāk autoskolas varēs piedāvāt daļu apmācības veikt e-vidē, bet noteiktas tēmas, kā, piemēram, satiksmes drošība, topošajiem vadītājiem būs jāapgūst klātienē.

Attālināto apmācību ieguvums - cilvēks var izvēlēties sev piemērotu apmācības laiku un nav jādodas uz autoskolu, līdz ar to tiek mazināts arī finansiālais slogs jaunajiem autovadītājiem. Lai ieviestu attālināto apmācību, autoskolām ir jāstrādā CSDD apstiprināta apmācības platformā.

Ar valdībā apstiprinātajiem noteikumu grozījumiem arī tiks modernizēta informācijas apmaiņa starp CSDD un autoskolām, paredzot, ka arī veiktās braukšanas nodarbības tiks ievadītas tieši Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kas nodrošinās drošu uzskaiti par veiktajām nodarbībām. Bez tam minētas izmaiņas palīdzēs cīņā ar ēnu ekonomiku. Ņemot vēra, ka, lai to ieviestu, ir jāizstrādā attiecīgs programmu nodrošinājums un jāsniedz informācija par autoskolām un braukšanas instruktoriem, šī norma stāsies spēkā 21.06.2021.

Nereti var dzirdēt apgalvojumus, ka transportlīdzekļu skaits Latvijā ik gadu pieaug, tomēr Ceļu satiksmes un drošības direkcijas statistika pēdējos 12 gados liecina pretējo.

Kā kravas automašīnu, tā vieglo transportlīdzekļu kopš 2010. gada ir kļuvis mazāk. Tiesa, krietni pieaudzis mopēdu skaits, jaunreģistrētu automašīnu skaits, bet elektroautomašīnu skaits pēdējos piecos gados septiņkāršojies.

Auto skaits attiecībā uz iedzīvotāju skaitu atkarīgs no ekonomikas

Divas nozīmīgākās sadaļas, kuras norāda uz transportlīdzekļu skaitu, ir kravas un vieglais transports, un saprotams ir arī mīts, ka mašīnu kļūst aizvien vairāk un vairāk, kas balstās Centrālās statistikas pārvaldes datos par to, cik vidēji ir transportlīdzekļu uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā. Proti, rēķinot vidēji uz iedzīvotāju, palaikam tiešām var šķist, ka automašīnu kļūst vairāk. Tomēr arī šajā sadaļā aina nav tik viennozīmīga, lai teiktu, ka viennozīmīgi uz sabiedrības turību norāda mašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Proti, labajos gados starp krīzēm šis vidējais skaitlis tiecas uz 400 vieglajām automašīnām uz 1000 iedzīvotājiem, bet krīzes laikos samazinās. Tā, piemēram, 2008. gadā Latvijā bija 431 vieglā automašīna uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2010. gadā vairs tikai 307 automašīnas. 2021. gadā vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes rādītājus 2008. gadā, proti, uz 1000 iedzīvotājiem ir vien 404 mašīnas.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Otrdien, 2. jūnijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), kas uzlabos satiksmes drošību uz ceļiem, īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Noteikumu projektā iekļauts plašs regulējums attiecībā uz velosipēdu vadītājiem nepieciešamo infrastruktūru, ieviesta un definēta ceļa infrastruktūras sastāvdaļa - velojosla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu.

Precīzāk noteikta arī velosipēdu atrašanās vieta uz ceļa – velosipēda vadītājiem jābrauc pa tiem paredzēto infrastruktūru, taču, ja šīs infrastruktūras nav vai tā ir attālināta no ceļa, velosipēda vadītājiem atļauts braukt pa brauktuvi.

Braukšana pa ietvi atļauta kā izņēmuma gadījums - ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Gājējiem uz ietves ir priekšroka un velosipēda vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai gājēji netiktu apdraudēti vai traucēti. Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un to pavadītājiem.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

No 2. maija visiem, kas dosies uz Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) kārtot B kategorijas teorijas eksāmenu, tiks piedāvāti eksāmeni jaunā kvalitātē. No 30 teorijas eksāmena jautājumiem - 3 būs video jautājumi.

Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

«Jau labu laiku iepriekš uzsākām sabiedrības informēšanu par gaidāmajiem jaunumiem eksāmenos, dodot iespēju jaunajiem autovadītājiem iepazīties ar video jautājumiem, patrenēties tos izpildīt mūsu mājas lapā. Interese bija liela, video jautājumu testu vidēji dienā ir pildījuši vairāki tūkstoši interesentu. Līdz ar to paredzam, ka jaunās izmaiņas eksāmenos nevienu nepārsteigs, jaunie autovadītāji ir sagatavojušies un eksāmena kārtošana tiem izvērtīsies veiksmīga,» pārliecināts ir Juris Teteris, CSDD kvalifikācijas daļas priekšnieks.

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Saeima 5.novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Ceļu satiksmes likuma grozījumus, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus.

Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem.

Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam, un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Plānots noteikt, ka braukt ar skrejriteni varēs vecumā no 14 līdz 17 gadiem, ja personai būs velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nebūs nepieciešamas, paredz likumprojekts.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja Ceļu satiksmes likuma grozījumus, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus, informē Saeimas preses dienests.

Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori akcentējot, ka, palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem.

Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam, un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Plānots noteikt, ka braukt ar skrejriteni varēs vecumā no 14 līdz 17 gadiem, ja personai būs velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nebūs nepieciešamas, paredz likumprojekts.

No 2. septembra CSDD B kategorijas vadīšanas eksāmena figūras «braukšanas uzsākšana augšupceļā» un «apgriešanās braukšanai pretējā virzienā» tiks izpildītas ceļu satiksmē.

Figūras «braukšanas uzsākšana augšupceļā» un «apgriešanās braukšanai pretējā virzienā», kas līdz šim tika izpildītas slēgtā laukumā, turpmāk būs jāizpilda ceļu satiksmē un to izpilde tiks iekļauta kopējā eksāmena novērtējumā.

Šie braukšanas elementi netiks speciāli izdalīti. Braucot ceļu satiksmē uz šaura ceļa būs raiti un, nekavējot satiksmi, jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā, izmantojot atpakaļgaitu. Tāpat eksāmena maršrutā tiks iekļauta vieta ar kāpumu, kur pretendentam būs, netraucējot satiksmi, jāuzsāk kustība augšupceļā. Minētās izmaiņas vēl vairāk pietuvinās vadīšanas eksāmenu reālajai dzīvei.

Pēc CSDD statistikas datiem B kategorijas vadīšanas eksāmenu ar pirmo reizi nokārto apmēram 44% kursantu, savukārt figūru laukumu ar pirmo reizi nokārto 90% topošo vadītāju.

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) aicina motobraucējus neaizmirst savlaicīgi iegādāties OCTA, lai pasargātu sevi un citus satiksmes dalībniekus no nevajadzīgām likstām un tēriņiem, kas var rasties ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošinātājiem pieteikti 427 CSNg, kuros bijis iesaistīts mototransporta līdzeklis. No tiem 208 gadījumos mototransportlīdzekļa vadītājs bijis CSNg izraisītājs, bet 219 gadījumos – cietušais. Šie ir statistiski zemākie rādītāji pēdējos piecos gados, kas saistīti ar CSNg, kuros bijuši iesaistīti mototransportlīdzekļi.

Šie dati ļauj cerēt, ka mototransportlīdzekļu vadītāji kļuvuši apzinīgāki, un arī citi satiksmes dalībnieki rīkojas uzmanīgāk, redzot uz ceļa motociklu vai mopēdu. «Tomēr iepriekšējo gadu statistika rāda, ka arī mototransporta izraisītie negadījumi var būt ar pietiekami smagām sekām. Tā 2016.gadā apdrošinātājiem pieteiktas trīs no piecām vēsturiski lielākajām atlīdzībām par mototransportlīdzekļa nodarītiem zaudējumiem. Tāpat aizpērn bijusi arī statistiski lielākā vidējā atlīdzība par mototransportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.

Ceturtdien, 10.novembrī , Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumi - grozījumi Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos un grozījumi Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos, informē Satiksmes ministrija.

Grozījumu projekts MK 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.876 Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi paredz noteikt, ka tirdzniecībai Latvijā var pieņemt nereģistrētu transportlīdzekli, kuru tirdzniecībai nodod cits Latvijā reģistrēts komersants, kurš to kā preci ievedis no ārvalsts. Šāda kārtība apgrūtina pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kontroles iespējas un tādā veidā pieļauj iespēju komersantiem ļaunprātīgi izvairīties no PVN nomaksas. Attiecīgi grozījumi ir paredzēti arī transportlīdzekļu reģistrācijas kārtībā.

Lai uzlabotu transportlīdzekļu tirdzniecības komersantu tīkla darbību, noteikumu grozījumos paredzēts, ka nereģistrētu transportlīdzekli tirdzniecībai var nodot transportlīdzekļa izgatavotāja oficiālais pārstāvis. Noteikumu piedāvātajos grozījumos paredzēts palielināt minimālo platību tirdzniecības vietas iekārtošanai, nosakot, ka tirdzniecības teritorijai ir jābūt vismaz 150 m2 lielai, kurā izvieto tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus, nosakot viena gada pārejas periodu tām tirdzniecības vietām, kuras reģistrētas līdz 2016.gada 31. decembrim.