Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Saskata potenciālu jauna veida čipsu ražošanā un sāk uzņēmējdarbību Latgalē – Jersikas pagastā

Ideja par čipsu ražošanu radusies pirms 15 gadiem, kad Jersikas čipsu ražotāja SIA Glear valdes loceklis Artis Paegle pārtikas izstādē Viļņā satika savu paziņu, kurš tolaik strādāja kādā beļģu firmā, kas piedāvā dažādas iekārtas.

Jersikas čipsi tiek ražoti pēc atšķirīgas tehnoloģijas, nekā ierasts. Populārākais čipsu ražošanas veids ir sagriezt kartupeļus šķēlītēs, izvārīt eļļā, apstrādāt ar garšvielām un sapakot maisiņos. Otrs variants ir no kartupeļu pārslām pagatavot biezputru, izlīdzināt plānā kārtiņā un izspiest no tā dažādu formu čipsus. «Šis ir trešais veids, kad ņem t.s. mikropaletes, kuru pamatizejviela ir kartupelis, kas sarīvēts putrā, un pēc tam galaprodukts ir izžāvēts kartupelis graudiņu veidā. Šie graudiņi nonāk iekārtā, uzpūšas jeb uzsprāgst, un pēc tam 200 grādu temperatūrā tiek presēti čipsi. Rozīnīte visā šajā lietā ir tā, ka nevajag taukvielas, jo prese ir apstrādāta ar speciālu pārklājumu. Šī tehnoloģija ir jauna visā pasaulē. Pašlaik pārskatāmā reģionā – Baltijā un tuvā Skandināvijā – pēc šīs tehnoloģijas nekur citur neko tamlīdzīgu neražo,» apgalvo Artis. Čipsi ar eļļu tiek apstrādāti vēlāk, lai tiem pieliptu garšvielas. Taču eļļa nav karsēta vai vārīta, uzsver ražotājs.

Rīgā, Bruņinieku ielā trešdien, 12.jūnijā atklāta kafejnīca RB Cafe, kurā gandrīz visus procesus ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar invaliditāti.

Kafejnīcas primārais mērķis ir Latvijas darba tirgū integrēt cilvēkus ar invaliditāti. Tajā sākotnēji plānots nodarbināt sešus cilvēkus, no kuriem četri ir ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi – ar funkcionālām traucējumiem. Kafejnīcas idejas autors ir biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.

Kafejnīca darbības uzsākšanai saņēmusi Altum programmas piešķirto grantu. RB Cafe piedāvās konditorejas izstrādājumus, kā arī tā būs vieta dažādu pasākumu norisei. Tāpat kafejnīca apkalpos individuālus pasūtījumus, piedāvājot arī konditorejas izstrādājumu piegādi.

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» iepriekš intervijā Dienas Biznesam teica M.Grāvis. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norādīja. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus.

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo normatīvo aktu grozījumus, vienlaikus tiks noteikti ļoti īsi termiņi priekšlikumu iesniegšanai.

Nenoliedzami, ka 2020. gada budžeta projekts neatspoguļo tos solījumus, kuri tika izteikti priekšvēlēšanu laikā. Tas nekas jauns nav, jo realitāte ir cita. Mediķiem un pedagogiem nav paredzēts tik, cik iepriekš likumos bija rakstīts, bet papildu miljoni Saeimā pārstāvētajām partijām atradās.

Ar pašreizējo piedāvājumu koalīcijas reitingi tuvākajā nākotnē neuzlabosies, tomēr tā ir mazākā bēda. Mani vairāk uztrauc tas, ko šis projekts tā apstiprināšanas gadījumā nodarīs ekonomikai, veselības aprūpes sistēmai, kā arī tas, ka šis budžets, pretēji finanšu ministra u.c. amatpersonu postulētajam, palielinās nevienlīdzību starp tiem, kuriem vajadzētu būt galvenajam valsts rūpju objektam (bez vecāku gādības palikušie bērni, invalīdi, mazo pensiju saņēmēji u.c.), un tiem, kuriem par sevi vajadzētu rūpēties pašiem (personas ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem, kuras valstij «nezināmu» iemeslu dēļ legāli saņem mazu atalgojumu).

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Vienlaikus jāattīsta gan Latvijas, gan ārzemju noieta kanāli, uzskata funkcionālo batoniņu ražotājas SIA BrainBerry īpašnieki.

Ir jānostiprinās vietējā tirgū, bet tajā pašā laikā jādomā uz priekšu, atzīst kompānijas dibinātāji Mārtiņš Balodis un Kārlis Brants.

BrainBerry strādā funkcionālās pārtikas ražošanas jomā. Īpašs uzsvars tiek likts uz nootropu (uztura bagātinātāju, kas uzlabo smadzeņu darbību, koncentrēšanos un kopējās kognitīvās spējas) izmantošanu. Kā pirmais produkts tiek izstrādāts nootropais proteīna batoniņš ar dažādām garšām un funkcijām. Uzņēmums nodibināts pagājušā gada pavasarī. «Radām veselīgas nootropu uzkodas, kurām ir prāta spējas uzlabojošs efekts. Sastāvdaļas, kuras izmantojam, ir pētījuši zinātnieki,» apgalvo M. Balodis. Abi ar Kārli Brantu ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti. «Zinām, ka visas sastāvdaļas ir zinātniski pētītas, izmantojam to labās īpašības. Savienojām tās ar veselīgu pārtiku, uzkodām un radījām inovatīvu, jaunu produktu. Pašā sākumā mums bija liels ideju mākonis; kādā brīdī mums abiem bija interese par veselīgu dzīvesveidu, tostarp pārtiku, uzturu, tāpēc atnāca «apgaismība» par šādiem produktiem,» saka K. Brants.

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

Pasaulē populāro pakalpojumu – konkrētu ēdienu pagatavošanai paredzēto produktu un recepšu piegāde uz māju – Latvijā start-up versijā piedāvā interneta projekta Gatavopats.lv autori Aivis Siliņš un Aiga Dreimane , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmuma ideja noskatīta Anglijā, kur pēdējos pāris gadus dzīvoja un strādāja abi jaunieši. Eiropā un pasaulē šis pakalpojums jau ir industrijas līmenī. Aiga atklāj, ka paši regulāri izmantojuši angļu uzņēmuma Hello Fresh pakalpojumus. Tas bijis izdevīgi vairāku iemeslu dēļ – ietaupīts laiks un finanses, netika izdarīti lieki emocionāli vai atlaižu diktēti pirkumi. «Vienīgais, ko paši pirkām veikalā, bija šokolāde vai sula. Rēķinājām, ka esam diezgan daudz ietaupījuši, jo izvairījāmies no mirkļa iespaida pirkumiem un vēlākām pārdomām, ko gatavot no tā, kas ir sapirkts. Izvairījāmies no tērēšanās atlaižu produktiem – tikai tāpēc, ka rīsu pakai atlaide, vienas pakas vietā nopirkt četras un laika gaitā par trim aizmirst, tas nav izdevīgi,» pircējas pieredzē dalās Aiga. Kā pakalpojuma lietotāji, Gatavopats.lv autori arī pamanījuši kļūdas, kuras plāno novērst savā versijā. Lai nebūtu nesaprašanās ar produktu atbilstību pievienotajām receptēm, iepakotie produkti tiks marķēti, atbilstoši receptēm. «Paši saskārāmies ar to, ka piegādātāji tā nedarīja, un tas radīja sarežģījumus,» atceras Aiga.

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, cīnās ar pieaugušo inflāciju.

Eiropas Centrālā banka pērnā gada 21. jūlijā uzsāka EURIBOR likmju celšanu, cenšoties bremzēt inflācijas kāpumu, tomēr šis lēmums ir radījis arī blakusefektus. Procentu likmju kāpuma rezultātā būtiski palielinājušās kredītu apkalpošanas izmaksas, kā arī neproporcionāli strauji auguši komercbanku sektora peļņas rādītāji. Daudz apviļātais “karstais kartupelis” valsts līmenī šobrīd tiek “risināts” ar likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, bet kā ir patiesībā?

Kurš kuram šauj kājā?

Kredītņēmēji ir pakļauti procentu likmju svārstībām un hipotekārā kredīta prasīgajiem maksājumiem vienlaikus. Kā zināms, EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos. Lielais jautājums – vai bankām ir šādi jānāk pretī?

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

«ABLV Bank» jautājums šobrīd ir karsts kartupelis dažāda līmeņa sarunās - ASV finanšu institūcijas Latvijas trešo lielāko banku apsūdzējušas par naudas atmazgāšanu un korupciju, turklāt tas viss tiek skatīts kontekstā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu aizdomās par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu.

Liela mediju uzmanība, arī no ārvalstīm, un liels vietējās sabiedrības sašutums, ka varētu atkārtoties visiem labi zināmais Parex Bankas stāsts, taču ka panikai nav pamata - «ABLV Bank» nav otrais Parex, baumas par bankas maksātnespēju nav apstiprinājušās, un līdz šim pieņemtie mēri ir tikai situācijas stabilizēšanai. Tas, ka Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «ABLV Bank» 97,5 miljonu eiro apmērā, nenozīmē, ka šie līdzekļi nāks no nodokļu maksātāju kabatām.

Banku neglābs par nodokļu maksātāju naudu

Pirmkārt, mums visiem ir jāsaprot, ka «ABLV Bank» krietni atšķiras no Parex bankas un Latvijas Krājbankas – abu pārējo banku gadījumos uzreiz bija šaubas par to likviditāti, šoreiz lielākais satraukums ir par bankas prestižu. «ABLV Bank» nav masveida banka, tā ir ļoti prestiža, attiecīgi bankas tēls arī ir sāpīgākais punkts. Bankas klienti lielākoties ir nerezidenti, tajā tikpat kā nav mūsu noguldītāju naudas, turklāt valdības vadītājs jau ir norādījis, ka valsts neieguldīs naudu «ABLV Bank» bez nodrošinājuma, bet gan tiks skatīts jautājums par likvīdu vērtspapīru ieķīlāšanu par labu Latvijas Bankai.

Lai arī grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību jau apraduši, viņi vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru; prognozē jaunu neskaidrības vilni.

«Karstais kartupelis» ir saistīts ar fizisko personu sociālo spriedzi, kuras iesniedza savas privātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijas ar cerību atgūt pārmaksāto nodokli, nevis kļūt par nodokļu parādniekiem.

«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.

Nenogatavināta nodokļu skalai

Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču pārmaiņu ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018. gada darbavietā darba samaksai tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums. Atsevišķos gadījumos, kad ienākumi bijuši mainīgi, iespējama situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks, proti, nodokļos gada laikā maksāts mazāk nekā nepieciešams. Tādā gadījumā, gadam noslēdzoties, var nākties piemaksāt trūkstošo IIN. Tas var notikt, piemēram, ja gada laikā ir ievērojami palielinājušies personas ieņēmumi, tā atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma vai darba gaitas ir sāktas nesen. Turklāt katram pašam ir jāseko līdzi saviem ienākumiem. Ja tie ir mainīgi, ikviens, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu. Lai arī puto neizpratnes vilnis, VID informē, ka no grāmatvežu puses nekādu pastiprinātu pretreakciju nav novērojis. Par šo tematu tiek jautāts tikpat daudz, cik par citiem. Tomēr, iespējams, tas tāpēc, ka VID vaina te maza.

Kartupeļu ražas masveida novākšana šogad Latvijā varētu novēloties par vairāk nekā nedēļu, taču raža varētu būt apmēram pērnā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu Audzētāju un pārstrādātāju savienībā.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle sacīja, ka precīzāk gaidāmo ražas apmēru ir pāragri prognozēt. Taču daudzviet kartupeļu bumbuļu skaits ir ļoti labs, tāpēc nav bažu, ka kartupeļu raža varētu būt sliktāka nekā pērn.

Viņa norādīja, ka pagaidām kartupeļu attīstība nav apdraudēta, un laika apstākļi ir optimāli. Salīdzinoši vēsā vasara kartupeļus nav negatīvi ietekmējusi, jo kartupelis ir vēsā klimata augs un tam būtisks ir pietiekams mitrums. Pagaidām tas ir normas robežās. Patlaban nav bažu arī par kartupeļu attīstību turpmākajās nedēļās.

Vienlaikus Kraukle atzina, ka ražas novākšana šogad novēlosies. «Masveida ražas novākšana parasti ir septembra sākumā, bet šogad tā varētu būt prognozējama septembra vidū, kas būs laiks, kad kartupeļu audzētājiem vajadzēs mobilizēt spēkus, lai visu optimāli paveiktu,» viņa prognozēja.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Par vienu miljonu eiro kāds uzņēmējs iegādājies fotogrāfiju, kurā uz melna fona redzams kartupelis, vēsta laikraksts The Independent.

Īru fotogrāfs Kevins Ebošs apstiprināja, ka savu 2010.gadā uzņemto organiskā īru kartupeļa fotogrāfiju pārdevis kādam uzņēmējam no Eiropas.

Ebošs uzņēmis tādu personību kā Stīvens Spīlbergs, Maikls Peilins, Šerila Sandberga un Malala Jusafzai portretus. Fotogrāfa uzņemtie portreti parasti tiek pārdoti par vismaz 200 000 mārciņu (265 044 eiro).

Kartupeļa fotogrāfijai ir trīs drukātas versijas. Viena no tām glabājas autora privātajā kolekcijā, otra dāvināta mākslas muzejam Serbijā, savukārt trešo iegādājies uzņēmējs, kura vārds netiek atklāts.

Ebošs atklāja, ka pircējs ieraudzījis fotogrāfiju, kamēr abi kopā malkojuši vīnu. Vienošanās par cenu notikusi divas nedēļas vēlāk.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Uzņēmēji un arodbiedrība noraida Finanšu ministrijas sagatavoto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas projektu, diskusijas sāksies ekspertu līmenī

Tāds ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes rezultāts. Vienošanās netika arī panākta par to, kādai 2016. gadā vajadzētu būt minimālajai mēnešalgai – 360, 367 vai 375 eiro. Šajā kontekstā netika pieminēta ideja, ka nozarēs, kurās ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, varētu ieviest augstāku minimālās mēnešalgas līmeni, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi, kā tas jau esot citās ES dalībvalstīs. Tika nolemts, ka par šiem jautājumiem spriedīs atkārtoti jau augustā. Vēl viens karstais kartupelis ir iespējamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes plānotās samazināšanas (par vienu procentpunktu) atcelšana. Proti, šāda situācija neapmierina pašvaldības, kurām šī nodokļa ieņēmumi rada lauvas tiesu to budžetos, bet to apcirpšana (ja darba algas nepieaug attiecīgā apmērā) spiež meklēt citus ienākumu avotus, piemēram, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, tā Rīgā piemērot lielāku šo nodokli tiem dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarēts. Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzina, ka par šo jautājumu gaidāmas karstas diskusijas, turklāt varētu būt arī citi risinājumi, samazinot sociālā nodokļa likmi par to pašu vienu procentpunktu.

Iespējams, ka jau nākamgad Valkā, Ausekļa ielā esošajos bunkuros vietējie un tūristi varēs uzspēlēt «kariņu» ar lāzerieročiem, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Attīstības komitejas sēdē no nākotnē darāmo darbu mapes izvilkts jau gadu gadiem kā karsts kartupelis mētātais jautājums, ko darīt ar pilsētā esošo padomju armijas mantojumu - vairākiem pazemes raķešu bunkuriem. Ziemeļlatvija atgādina, ka sen jau ir izstrādāts projekts, kas paredz bunkurus pārveidot par savdabīgu atpūtas vietu, taču, lai to īstenotu, ir nepieciešami ieguldījumi. Līdz šim nav izdevies atrast finanšu instrumentu, kur pašvaldība varētu «pasmelties naudu». Paralēli investoru meklēšanai, lai tomēr varētu īstenot šo projektu, pašvaldība ir pārliecināta, ka jau tagad bunkuri kā atsevišķs objekts ir jāiesaista tūrisma apritē. Vispirms ir jāizgatavo stipras metāla durvis, jāsakārto bunkuru iekšpuse, piemēram, dziļajām bedrēm jāuzliek metāla aizsargrežģi, lai droši varētu pārvietoties. Sarunās ar kaimiņpilsētas Valgas Militārā muzeja pārstāvjiem ir panākta vienošanās, ka bunkuri varētu būt piemērota vieta, kur izspēlēt spēles ar lāzer­ieročiem.

Dažādās stadijās ir lielie iepirkumi dzelzceļā un pārvadājumos ar autobusiem; pasažieru skaits attiecīgajos segmentos aug vai nostabilizējas.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu pieaudzis par 4,6% līdz 13,89 milj. pasažieru, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājies attiecīgi par 0,4% līdz 104,1 milj. pasažieru un 1,2% līdz 61,95 milj. pasažieru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Reģionālo pārvadājumu griezumā neliels kāpums par 1,6% līdz 35,5 milj. pasažieru, no kuriem 61% brauca ar autobusu, bet 39% – ar vilcienu. Ar autobusiem pārvadāto pasažieru skaits saglabājās gandrīz nemainīgs, proti, 21,78 milj. pasažieru. Kopējās izaugsmes pamatā ir gan labie laika apstākļi vasarā, kas mudināja pasažierus biežāk doties uz jūru, gan degvielas cenu kāpums, kas lika pārsēsties uz sabiedrisko transportu.