Latvijā mājokļos apmēram 80% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.
Apgaismojumam un citām elektriskajām ierīcēm, kā arī ēdiena pagatavošanai kopā tiek izmantots mazāk par 20% no visa mājsaimniecību enerģijas gala patēriņa.
Jaunzems norāda, ka šobrīd būtiskāko daļu no šīs siltumenerģijas nodrošina, sadedzinot dažādus kurināmos gan mājsaimniecībās, gan centralizēto siltumapgādes sistēmu siltumiekārtās.
Jaunzems informē, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi - Latvijas ēku fonds "turpina patērēt lielu enerģijas daudzumu un ir novecojis, kas kavē panākt būtisku enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu".
Vairāk nekā pusē no visām Latvijas mājsaimniecībām, tostarp pilsētās līdz pat 70% apkure tiek nodrošināt no ārējā piegādātāja, tas ir, ar centralizētās siltumapgādes sistēmām. Savukārt ārpus pilsētām aina ir pretēja - individuālā siltumapgāde ir gandrīz 80% mājsaimniecību, raksta Latvijas Bankas padomnieks.
Ja 2012.gadā dabasgāzes īpatsvars siltumenerģijas ražošanā bija gandrīz 80%, tad 2023.gadā tas saruka līdz 40%, informē Jaunzems. Tās vietā pieaudzis koksnes kurināmā patēriņš, kas 2012.gadā veidoja tikai 15%, bet 2023.gadā jau 55% no kopējā energoresursu patēriņa vispārējās lietošanas katlumājās un koģenerācijas stacijās.
Mājsaimniecību tiešās SEG emisijas no mājsaimniecību sadedzināšanas iekārtām veido aptuveni 5,5% no Latvijas kopējām SEG emisijām, neskaitot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ieskaitot netiešās CO2 emisijas. Līdz ar to Jaunzems secina, ka no SEG emisiju samazināšanas viedokļa tiešā veidā mājsaimniecības nav "karstais kartupelis".
Savukārt SEG emisijas no Latvijas katlumājām un koģenerācijas stacijām samazinās, tomēr turpmāk samazināšana kļūs grūtāka, jo būs jārisina, piemēram, AS "Latvenergo" fosilo jaudu dekarbonizācija, norāda Jaunzems.
Eksperts skaidro, ka saules paneļu un elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu izmantošana pašpatēriņam nav mājsaimniecības energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums, jo faktiskais enerģijas patēriņš nemainās, neskatoties uz to, ka elektroenerģijas skaitītājs uzskaitīs mazāku patēriņu. Arī veco siltumiekārtu nomaiņa uz jaunām un efektīvākām īsti nemaina faktisko ēkas siltumnoturību vai energoefektivitātes līmeni.
Jaunzems prognozē, ka energoapgādes sistēmas pārkārtošanās procesā nākotnē ir sagaidāma mājsaimniecībās izmantotās siltumenerģijas elektrificēšana, izvēloties siltumsūkņus, elektriskos sildītājus un citus risinājumus, līdz ar to sagaidāms elektroenerģijas patēriņa pieaugums, ko daļēji "slāpēs" energoefektivitātes pasākumi, saules paneļu un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu izmantošana mājsaimniecību pašpatēriņam.
Vienlaikus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ģenerācijas jaudu pieaugums kombinācijā ar plašāku bezemisiju vai zemu emisiju tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu samazinās mājsaimniecību primārās enerģijas patēriņu, raksta Jaunzems.
Eksperts vērš uzmanību, ka šajā gadījumā ļoti svarīgi būs to neinterpretēt un neuztvert kā mājsaimniecību energoefektivitātes līmeņa paaugstināšanos, jo mājsaimniecību faktiskais enerģijas gala patēriņš jeb vajadzība pēc enerģijas, kas joprojām nav maza, paliks nemainīgs, bet ekspluatācijas un nolietojuma radītie riski - vēl akūtāki un lielāki.
