Lai arī grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību jau apraduši, viņi vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru; prognozē jaunu neskaidrības vilni.
«Karstais kartupelis» ir saistīts ar fizisko personu sociālo spriedzi, kuras iesniedza savas privātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijas ar cerību atgūt pārmaksāto nodokli, nevis kļūt par nodokļu parādniekiem.
«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.
Nenogatavināta nodokļu skalai
Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču pārmaiņu ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018. gada darbavietā darba samaksai tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums. Atsevišķos gadījumos, kad ienākumi bijuši mainīgi, iespējama situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks, proti, nodokļos gada laikā maksāts mazāk nekā nepieciešams. Tādā gadījumā, gadam noslēdzoties, var nākties piemaksāt trūkstošo IIN. Tas var notikt, piemēram, ja gada laikā ir ievērojami palielinājušies personas ieņēmumi, tā atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma vai darba gaitas ir sāktas nesen. Turklāt katram pašam ir jāseko līdzi saviem ienākumiem. Ja tie ir mainīgi, ikviens, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu. Lai arī puto neizpratnes vilnis, VID informē, ka no grāmatvežu puses nekādu pastiprinātu pretreakciju nav novērojis. Par šo tematu tiek jautāts tikpat daudz, cik par citiem. Tomēr, iespējams, tas tāpēc, ka VID vaina te maza.
Tā ir politiķu pilna atbildība, ka nedz darba devējs, nedz grāmatvedis nevar šobrīd precīzi pateikt, kādu algu gada griezumā cilvēks saņems!
«Tā ir politiķu pilna atbildība, ka nedz darba devējs, nedz grāmatvedis nevar šobrīd precīzi pateikt, kādu algu gada griezumā cilvēks saņems. Esmu šīs sistēmas pretiniece. Progresīvais nodoklis visās valstīs, kur tas ieviests, sākās no 12% vai 15%, nevis 23% kā pie mums. Turklāt, lai pārprogrammētu visas sistēmas, izmaksas gan uzņēmumiem, gan valstij bija nesamērīgi lielas. Valsts ekonomika tam nebija gatava. Vispirms vajadzēja izskaust aplokšņu algas, saprast, cik katrs nopelna, un tikai tad veidot progresīvā nodokļa skalu. Pie šī brīža spiediena un cilvēku neapmierinātības trakākais būtu sasteigti labot kļūdu, neizanalizējot iepriekšējās,» strikta ir L. Caune. LRGA arī aicinājusi klientus progresīvā nodokļa aprēķina iespējamās sekas pārrunāt ar saviem darbiniekiem, bet «viņiem jānodarbojas ar biznesu, nevis jāskaidro, kā katram veidojas neapliekamais minimums un cik cilvēks saņems».
Visu rakstu lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!