Valstij interesē, lai grāmatveži būtu "vietējais" nodokļu inspektors un ziņotājs – sabiedriskais bezmaksas palīgs cīņā ar ēnu ekonomiku, aizdomīgiem darījumiem un klientiem, tāpēc pieauga prasības par dažādu "ziņojumu" iesniegšanu, darījumu un klientu obligātām pārbaudēm u.tml., savukārt uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem – kā sava veida padomdevējs un konsultants, vidutājs starpvalsti un uzņēmēju.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Viņa uzsver, ka grāmatvežiem pēdējie gadi ir bijuši pārpilni ar visdažādākajiem izaicinājumiem, sākot ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un Sankciju likuma prasību izpildi, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā diferencētā minimuma piemērošanu, vienotā nodokļu konta negaidītajiem pārsteigumiem, kam turpinājums būs minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra ieviešana, un galu galā arī kriminālatbildība gadījumā, ja uzņēmums deklarējis neesošu – fiktīvu – PVN darījumu (pat neraugoties uz to, ka uzņēmums deklarē, bet grāmatvedis iesniedz), kas ir līdzīgi kā padomju laikos, kad cietumā lika grāmatvežus, bet ar niansi – kopā ar direktoru.
Kā vērtējat nodokļu reformas, kas stāsies spēkā ar šā gada 1. jūliju?
Ideoloģiski minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana Latvijā ir pareiza un atbalstāma, jo tā mērķis ir cilvēka cienīgu sociālo garantiju nodrošināšana. Tika minēts, ka kopumā Latvijā bija ap 270 000 darba ņēmēju, kuriem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nesasniedz iemaksas no minimālās algas apmēra. Tas ir šokējoši augsts skaitlis, jo kopējais darba ņēmēju skaits (par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pēc VID datiem šā gada martā ir tikai ap 803 000. Vienlaikus Saeimas labās ieceres materializācija raisīs problēmas un galvassāpes visiem – gan valsts iestādēm - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts ieņēmumu dienestam –, gan darba devējiem (gan valsts, gan pašvaldību, gan privātuzņēmējiem), kuri nodarbina cilvēkus uz dažām stundām dienā vai nedēļā, un arī šiem daļslodžu strādātājiem. Savukārt grāmatveži būs tie, kuriem ar šo labās idejas sarežģīto mehānismu būs jāstrādā. Nesaprotu, kāpēc bija nepieciešams izdomāt tik sarežģītu shēmu, kurā darba devējs par savu pienākumu samaksāt papildu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, līdz par daļslodzes darbinieku tiek samaksāti 170 eiro mēnesī, uzzinās pēc trijiem mēnešiem, kad varbūt attiecīgais darbinieks sen pie viņa vairs nestrādā. Gan LTRK, gan LDDK ir iesnieguši savus priekšlikumus piedāvātā smagnējā mehānisma atvieglošanai, un ir izstrādāti arī priekšlikumi likumu normu uzlabošanai, taču pagaidām, šķiet, dzirdīgas ausis valdību veidojošo politiķu vidū nav atradušās. Iespējams, ka par to diskusijas atsāksies pēc dažiem mēnešiem, kad sistēma būs izrādījusi savu darbību.
Visu interviju lasiet 22.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!