Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

Līdz ar aizliegumu tirgotājiem Eiropas Savienībā (ES) no septembra iepirkt pārdošanai 60 vatu (W) kvēldiegu spuldzes, augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45% salīdzinājumā ar jūliju, informē mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Trešdien Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 19 līdz 89 santīmiem.

Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Kopš augusta beigām iedzīvotāji mājokļos aktīvi ierīko jaunus radiatorus, un lielākais to pieprasījums ir daudzdzīvokļu māju mikrorajoniem tuvākajos veikalos, informē veikalu tīkla K–Rauta pārstāve Ieva Zlaugotne.

«Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ņem vērā, ka radiatorus nepieciešams nomainīt līdz oktobra sākumam, kad sākas apkures sezona,» norāda Zlaugotne, piebilstot, ka pašreiz gan radiatoru tirdzniecībā, gan radiatoru ierīkošanas meistariem ir karstākais darba laiks.

Pieprasījums pēc radiatoriem un konkrētiem to izmēriem esot atkarīgs no veikala atrašanās vietas. Piemēram, K-Rauta veikalā Priedaines ielā, Rīgā iepērkoties tādu mikrorajonu kā Zolitūde, Imanta 119., 602., 104. sērijas, kā arī lietuviešu projekta māju iedzīvotāji.

K-Rauta veikalos aizvien pieprasīti esot Somijā un Turcijā ražoti tērauda radiatori. Vasarā negaidīti bijis ievērojams pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem. Projekta lielo izmaksu un dažādu specifisku prasību dēļ aizvien maza interese esot par grīdā iebūvējamiem radiatoriem.

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču veikalu tīklu pārvaldošais uzņēmums Kesko Senukai, īstenojot 100 miljonus vērtu attīstības plānu, uzsācis K-rauta veikalu modernizāciju Latvijā. Šonedēļ Rīgā tika slēgts K-rauta tirdzniecības centrs Lucavsalā, kas turpmākos trīs mēnešus tiks rekonstruēts.

Kesko Senukai šā gada aprīlī pārņēma K-rauta veikalu tīkla pārvaldīšanu Baltijas valstīs no sava Skandināvijas akcionāra.

Lucavsalas K-rauta tiks pilnībā renovēta. Tajā būs jauns pārdošanas aprīkojums, interjers, divreiz plašāks sortiments. Veikals tiks atklāts decembra sākumā - pirms Ziemassvētku iepirkšanās «drudža», piedāvājot arī bērnu, mājdzīvnieku un mājas tehnikas preces, kas šobrīd K-rauta veikalos nav pieejamas. Pašreizējo 60 darbinieku vietā atjaunotajā veikalā plānots nodarbināt 120 cilvēkus. Kamēr norisināsies rekonstrukcijas darbi, esošie darbinieki tiks nosūtīti uz apmācībām, kurās apgūs uzņēmuma klientu apkalpošanas standartus.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

«Ticēt gāzes lētumam Latvijā, kas nav piegādāta no Krievijas, var tikai cilvēki, kas ir attālināti no biznesa.»

To intervijā DB saka Gazprom Eksport Līgumu un cenu veidošanas pārvaldes priekšsēdētājs Sergejs Komļevs, skaidrojot, kā veidojas gāzes cena un kādas globālas un lokālas pārmaiņas to ietekmē. Pirms intervijas Gazprom pārstāvis norāda, ka neko nekomentēs par pašreiz notiekošo Eiropas Komisijas izmeklēšanu, kuras ietvaros Gazprom tiek pārmesta negodīga cenu veidošanas politika valstīs, kur šī kompānija ir monopolstāvoklī. Gazprom uzsver pašreizējā dabasgāzes cenu veidošanas modeļa priekšrocības un norāda, ka gāzes cenu gremdējošais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports uz Eiropu mazinās.

Līdzšinējā K-rauta zīmola veikala pārveidē par K Senukai Kārļa Ulmaņa gatvē investēs trīs miljonus eiro, informē AS Kesko Senukai Latvija.

Šis ir jau otrais K-Rauta veikals Latvijā, kurā noris rekonstrukcijas darbi. Esošajās telpās tiks veiktas vērienīgas izmaiņas, trīs mēnešu laikā ir plānots to modernizēt.

«Tīkls K-rauta ir uzkrājis pamatīgu pieredzi Latvijas tirgū, veiksmīgi darbojoties būvniecības segmentā un piedāvājot plašu klāstu gan nozares profesionāļiem, gan arī amatieriem. Mēs nenoliedzami vēlamies saglabāt līdera pozīcijas šajā segmentā, taču redzam lielu potenciālu veikala paplašināšanā arī ar citām mājsaimniecībā noderīgām precēm. Mēs uzskatām, ka jaunais tirdzniecības centra koncepts un plašais produktu klāsts piesaistīs ģimenes,» atzīmē ģenerāldirektors Arvīdas Šapola.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Kesko Senukai Latvija līdz šim ieguldījis vairāk nekā 9 miljonus eiro veikalu koncepta maiņai, informē uzņēmuma pārstāve Aīda Šmits.

Sākot ar pērnā gada decembri, ar pirmo atjaunoto K Senukai veikalu Rīgā, Lucavsalas ielā, 3, tika uzsākta Latvijas veikalu tīkla K-rauta modernizācija. Šobrīd vērienīgu rekonstrukciju piedzīvo un par K Senukai veikaliem pārtop visi seši K-rauta veikali ne tikai Rīgā, bet arī reģionos - Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Madonā, Rēzeknē, kur līdz šī gada 1.decembrim norisinājās galvenie rekonstrukcijas posmi.

Kopējās investīcijas K Senukai zīmola attīstībā Latvijā bijušas 9,1 miljons eiro.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl piecus veikalus, viens no tiem tiks iekārtots Rīgas tirdzniecības centra Atrium Azur telpās, stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Lietuviešu Senukai atgriežas Latvijā ar veikaliem K Senukai, kuri nomaina K-rauta ķēdi.

«2003. gadā nolēmām izplesties kaimiņos, pētījām tirgu. Mums Rīgā bija viens veikals, dažus gadus pastrādājām, bet tā kā mūsu partnerim Kesko bija veikalu tīkls K-rauta, nolēmām visu uzmanību veltīt attīstībai Lietuvā, bet Kesko ar K-rauta turpināja attīstību Latvijā un Igaunijā, jo partneris ar partneri nekonkurē. Tagad atgriežamies ar jaunu zīmolu un līdz 2020. gadam Baltijā un Baltkrievijā vēlamies investēt simt miljonus eiro, lai pēc četriem līdz pieciem gadiem sasniegtu viena miljarda eiro apgrozījumu,» ambīcijas laikrakstam Dienas Bizness atklāj Marjus Šukausks (Marius Sukauskas), Kesko Senukai Latvija grupas izpilddirektora vietnieks.

Kesko Senukai piektdien, 24.novembrī Daugavpilī atklāja jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 2,5 milj. eiro lielas investīcijas, informē kompānijā.

«Ar šī veikala atvēršanu vēlamies nākt pretī saviem klientiem, vienlaikus dodot savu pienesumu Daugavpils infrastruktūras izaugsmē un attīstībā, kas nodrošinās jaunas darba vietas iedzīvotājiem un papildu iespējas vietējiem piegādātājiem,» stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Ar jaunā veikala atvēršanu darbu uzsāk 52 profesionāli darbinieki.

Kā ziņots iepriekš, Kesko Senukai pārvaldītajā mazumtirdzniecības tīklā ietilpst 101 veikals Baltijas valstīs.

Kesko Senukai no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzsākot K-rauta vadību Kesko Senukai plāno pakāpeniski īstenot visa tīkla modernizāciju. Uzņēmumi Baltijas valstīs darbojas ar nosaukumu - Latvijā Kesko Senukai Latvia, Igaunijā Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā Kesko Senukai Lithuania.

AS Rautakesko veikalu tīklā K-rauta pārtrauc dūmu detektora NEXA JB-C01 turpmāku tirdzniecību, jo tas neatbilst EN 50291-1 standarta prasībām.

Pašlaik visi NEXA JB-C01 dūmu detektori tiek izņemti no Igaunijas, Somijas un Latvijas tirgus. Tādēļ tirgotājs aicina pircējus, kuri laika periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada martam ir iegādājušies dūmu detektoru NEXA JB-C01, nekavējoties pārtraukt tā lietošanu un atdot tuvākajā K-rauta veikalā. Dūmu detektora pircēji saņems atlīdzību tā iegādes vērtībā. Pirkuma čeks nav nepieciešams.

Pārējie NEXA ražojumi esot droši lietošanai, un to kvalitāte atbilstot sertifikātiem un citām spēkā esošām kvalitātes prasībām.

Sīkāka informācija par produktu:

Nosaukums: dūmu detektors NEXA JB-C01, 13821

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Par spīti ECB pūlēm, ne Eiropas lielās kompānijas, ne mājsaimniecības nešķiet sevišķi pārliecinātas, ka tām pienācis laiks tērēt

Nelietīgā inflācija neprotas klausīt par Super Mario dēvētā Eiropas Centrālās bankas šefa maģijai, kas savukārt tiek saukta par kvantitatīvo mīkstināšanu jeb stimulēšanu. Eiropas ekonomikas motors Vācija publicējusi augusta inflācijas rādītāju – apaļu nulli – pret iepriekšējo mēnesi. Arī gada šķērsgriezumā Vāczemes patēriņa cenu indekss augustā bijis vien ar 0,2% pieaugumu jeb praktiski nekāds. Tāds pats šis rādītājs augustā bijis vidēji eirozonā, bet Latvijā – vispār 0,1%.

Frankfurtē aritmētika skaidra – tirgum jāpiešauj jauna nauda, un tiek solīts kvantitatīvo stimulēšanu turpināt arī pēc nākamā gada septembra. Un kas notiek? Nav jau tā, ka Mario Dragi teiktais un darītais neietekmētu neko. Gluži pretēji – ar vienu nelielu saliktu pakārtotu teikumu, reāli nepakustinājis ne pirkstiņu, viņš pirms trijiem gadiem pavērsa eiro kursu vēlamajā virzienā uz palikšanu. Tas bija iespaidīgi. Un arī tagad nav tā, ka ECB teiktais un darītais neietekmētu kaut vai to pašu inflāciju. Ietekmē jau, tikai ne tur, kur domāts, jo cenas neaug veikalu plauktos un reālās ekonomikas darījumos, bet akciju tirgos.

Pandēmijai ievelkoties, dažas pasaules daļas pietuvojušās enerģijas krīzei. Ļoti augsta energoresursu cena vērojama Eiropā. Tāpat arī no Ķīnas tiek saņemtas ziņas, ka vairākām ražotnēm šajā valstī nākas strādāt enerģijas taupīšanas režīmā, kas negatīvi ietekmē tās ekonomikas izaugsmi.

Zināmas bažas saistītas ar to, ka par enerģijas krīzi tiek runāts jau pirms šī ziemas iestāšanās. Parasti mēdz būt tā, ka vajadzība pēc siltuma aukstā laikā nozīmē, ka šim mērķim energoresursi tiek patērēti vairāk. Savukārt šogad, piemēram, Eiropas gāzes uzkrājumi pirms siltināšanās sezonas pilnvērtīgas uzsākšanas bijuši mazāki nekā ierasts. Līdz ar satraukums ir par to, ka gadījumā, ja šī ziema izrādās bargāka, enerģijas cenu un, iespējams, pat piegāžu izaicinājumi var vien vērsties plašumā. Ja tā būs, tad nozīmēs papildu izmaksas un sarežģījumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Vismaz Bloomberg izceļ informāciju, ka mākoņu fronte pasaulei īsti neko labu pagaidām nesola. Proti, esot formējies tā saucamais La Nina fenomens, kas no Klusā Okeāna mēdz pacelt augšā dziļākus un tādējādi aukstākus ūdeņus. Tipiski tas arī mēdz nozīmēt, ka pasaules ziemeļu puslodē temperatūra ir zemāka nekā ierasts. Rezultātā arī Bloomberg izpētījis, ka vairāku valstu meteorologi izsaka brīdinājumus, ka šī tomēr tādējādi varētu būt visai salta ziema.

Rīt, 28.aprīlī, Rīgā tiks atvērts jau otrais jaunā koncepta iepirkšanās centrs K Senukai, informē centra pārstāvji.

Veikala preču sortiments pieaudzis par 50 tūkstošiem vienību un veikala atklāšanā ieguldītas 3,3 miljonu eiro investīcijas. Veikals ir piedzīvojis rekonstrukciju – palielinātas mazumtirdzniecības telpas, ieviešot modernu uzglabāšanas sistēmu, atjaunots interjers un paplašināts produktu un pakalpojumu klāsts.

Jaunajā veikalā tiks nodrošinātas vairāk nekā 33 jaunas darba vietas. Kopumā K Senukai veikalā Ulmaņa gatvē tiek nodarbināti gandrīz 100 darbinieki.

K-Rauta mazumtirdzniecības ķēdi vada Kesko Senukai, kam bez Latvijas veikaliem pieder arī 85 veikali Lietuvā, 8 – Igaunijā un 27 – Baltkrievijā. Latvijā ir divi K Senukai veikali un seši K-Rauta veikali, kuru lokācijas vieta ir Rīgā. Kesko Grupa ir viens no vadošajiem mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumiem Eiropā. Kopējais apgrozījums 2016. gadā bija 492,6 miljoni eiro un plānots, ka līdz 2020. gadam uzņēmums sasniegs 1 miljarda eiro apgrozījumu. Tiek lēsts, ka turpmāko 7 gadu laikā Kesko Senukai investēs aptuveni 100 miljonus eiro savos veikalos Baltijas valstīs un Baltkrievijā.