Pandēmijai ievelkoties, dažas pasaules daļas pietuvojušās enerģijas krīzei. Ļoti augsta energoresursu cena vērojama Eiropā. Tāpat arī no Ķīnas tiek saņemtas ziņas, ka vairākām ražotnēm šajā valstī nākas strādāt enerģijas taupīšanas režīmā, kas negatīvi ietekmē tās ekonomikas izaugsmi.
Zināmas bažas saistītas ar to, ka par enerģijas krīzi tiek runāts jau pirms šī ziemas iestāšanās. Parasti mēdz būt tā, ka vajadzība pēc siltuma aukstā laikā nozīmē, ka šim mērķim energoresursi tiek patērēti vairāk. Savukārt šogad, piemēram, Eiropas gāzes uzkrājumi pirms siltināšanās sezonas pilnvērtīgas uzsākšanas bijuši mazāki nekā ierasts. Līdz ar satraukums ir par to, ka gadījumā, ja šī ziema izrādās bargāka, enerģijas cenu un, iespējams, pat piegāžu izaicinājumi var vien vērsties plašumā. Ja tā būs, tad nozīmēs papildu izmaksas un sarežģījumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.
Vismaz Bloomberg izceļ informāciju, ka mākoņu fronte pasaulei īsti neko labu pagaidām nesola. Proti, esot formējies tā saucamais La Nina fenomens, kas no Klusā Okeāna mēdz pacelt augšā dziļākus un tādējādi aukstākus ūdeņus. Tipiski tas arī mēdz nozīmēt, ka pasaules ziemeļu puslodē temperatūra ir zemāka nekā ierasts. Rezultātā arī Bloomberg izpētījis, ka vairāku valstu meteorologi izsaka brīdinājumus, ka šī tomēr tādējādi varētu būt visai salta ziema.
Jau ziņots, ka pamatā ar Klusā okeāna virsmas temperatūras izmaiņām tiek saistīti divi lieli fenomeni. Viens ir El Ninjo, par kuru tiek saukta periodiska Klusā okeāna virsmas straujāka sasilšana, kam, pasaulē daudzām lietām savstarpēji esot saistītām, mēdz būt milzīga ietekme uz globālo klimatu. Spēcīga El Ninjo materializēšanās periodos daudzos pasaules reģionos mēdz valdīt liels sausums un palielinās mežu ugunsgrēku risks, piemēram, Austrālijā, Dienvidaustrumāzijā, Indijā un Āfrikā. Savukārt, piemēram, ASV un Latīņamerikā ir novērojamas pastiprinātas lietusgāzes un vētras. Šī fenomena, kas sevi ar izpaust deviņus līdz 12 mēnešus, iestāšanās var būt neregulāra, kur tas var atkārtoties ik pēc pāris gadiem. Turklāt tas var būt gan spēcīgs, gan mazāk spēcīgs. Attiecīgi to tad arī mēģina izzīlēt gan meteorologi, gan dažnedažādu nozaru pārstāvji, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki.
Pretējs fenomens El Ninjo ir tā saucamā La Nina, kas paredz straujāku nekā parasti Klusā okeāna virsmas atdzišanu. Turklāt šim fenomenam uz pasaules klimatu un lauksaimniecību mēdz būt daudz lielāka negatīva ietekme. La Nina fenomena materializēšanās mēdz nozīmēt krietni lielākus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Savukārt lielāks sausums šādā gadījumā parasti gaidāms Brazīlijā, Argentīnā un ASV dienvidu daļā. Būtībā šo fenomenu periodiska materializēšanās nozīmē, ka laika apstākļi kļūst ekstremālāki – piemēram, plūdi ir lielāki, vērtas postošākās un sausums – iznīcinošāks.
Katrā ziņā, ja patiešām materializēsies izteikts La Nina fenomens, tas vien var pieliet eļļu pasaules jau tā plašajam izaicinājumu degmaisījumam (turklāt tas būtu jau otrais šāds La Nina fenomens pēc kārtas). Tas var nozīmēt draudus ne tikai enerģijas piegādēm, bet skart arī pārtikas šādas piegādes. Protams, nav tā, ka ar laika apstākļiem ir iespējams zināt kaut ko ļoti konkrēti. Šajā ziņā jārunā par vien par iespējamībām nevis kaut ko garantētu.
“Viss, ko jums vajadzētu redzēt no La Nina, ir šeit. Mēs esam samērā pārliecināti, ka La Nina ir klāt,” Bloomberg teic, piemēram, U.S. Climate Prediction Center pārstāvji. Tiek norādīts, ka varētu būt maz cerības uz to, ka beigsies, piemēram, sausums ASV Kalifornijā. Tāpat tās sliktas ziņas ir lauksaimniekiem Dienvidamerikā, kur notiekošais negatīvi, visticamāk, ietekmēs kukurūzas, sojas pupiņu un kafijas ražu un tās kvalitāti.
