Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Deputātu satraukumu izraisīja tas, ka BAN joprojām nav sniegusi atbildi uz VNĪ pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu un zaudējumu atlīdzināšanu. Tāpat deputātus neapmierināja tas, ka VNĪ līgumā ar BAN nav noteikts, kādos termiņos apdrošinātājam jāsniedz atbilde.

VNĪ vadītājs Mārtiņš Tols skaidroja, ka nevarot zināt, kāpēc iepriekšējās VNĪ vadības laikā slēgti šādi līgumi, un piebilda, ka patlaban visos VNĪ iepirkumos un slēgtajos līgumos šāda prasība tiek iekļauta. Tols arī piebilda, ka līgums ar BAN beidzas šī gada jūnija beigās.

VNĪ intereses pārstāvošā advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene vadītājs zvērināts advokāts Ivars Grunte norādīja, ka līgumā šādas prasības var iekļaut, taču Apdrošināšanas likumā nav paredzēti termiņi, kādos apdrošinātājam jāsniedz atbildes juridiskām personām.

Grunte prognozēja, ka gan kriminālprocess, gan civilprocess varētu ilgt aptuveni četrus līdz piecus gadus. Patlaban nav risku valsts naudas zaudēšanai. Arī BAN vēl nav sniegusi atbildi, bet viņiem to nenosaka nekādi termiņi. Gadījumā, ja pēc tiesas procesu pabeigšanas būvnieki netiks atzīti par vainīgiem un BAN neapmierinās VNĪ pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, tad būs pamats tiesiskā ceļā vērsties pret BAN. Patlaban tam nav pamata, skaidroja Grunte.

Jau ziņots, ka Pieprasījuma komisija 18.februārī nolēma rosināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) izvērtēt BAN darbības licenci. Šādu lēmumu komisijas deputāti pieņēma, uzklausot Tola izklāstīto informāciju par to, ka BAN līdz tam brīdim nebija sedzis ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils zaudējumus.

Savukārt BAN noraidīja pārmetumus par pasīvu vai nekonstruktīvu rīcību Rīgas pils ugunsgrēka lietā un informēja, ka uzņēmuma pārstāvju skaidrojums par Rīgas pils ugunsgrēku un apdrošināšanas sabiedrības darbību saistībā ar to komisijai bija iesniegts rakstveidā.

Arī FKTK uzsvēra, ka nav pamata izvērtēt BAN darbības licenci.

«2013.gada jūnijā Rīgas pilī rekonstrukcijas darbu veikšanas laikā izcēlās ugunsgrēks, un, pamatojoties uz to, apdrošinātājs saņēma pieteikumu. Ugunsgrēks ir sekas būvnieku pieļautajiem rupjiem darba drošības, ugunsdrošības un normālas darba organizācijas prasību pārkāpumiem. Attiecīgi atbildība par ugunsgrēka izcelšanos ir jāuzņemas būvniekiem, kuru darbu rezultātā minētais ugunsgrēks izcēlās,» uzskata BAN eksperti.

Ņemot vērā minēto, ir likumsakarīgi, ka šobrīd Rīgas pils ugunsgrēkā valstij nodarītos zaudējumus atlīdzina no speciāli šim mērķim izveidota fonda, kurā naudu ir iemaksājuši paši būvnieki, lai novērstu pašu darbinieku izraisītā ugunsgrēka sekas. Par šādu risinājumu ir vienojušies būvnieki un Rīgas pils atjaunošanas padome. Līdz ar to šobrīd valsts zaudējumus saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku necieš. Ievērojot minēto, šobrīd pat teorētiski nevar tikt lemts jautājums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, jo zaudējumu atlīdzināšana dubultā nav iespējama, informē BAN.

Jebkādi apgalvojumi, ka BAN Rīgas pils ugunsgrēka lietā rīkojas pasīvi vai nekonstruktīvi, ir pilnībā noraidāmi, uzsver apdrošināšanas sabiedrība. Tā arī norāda, ka BAN līdz šim ir aktīvi sadarbojies ar VNĪ un arī turpinās to darīt. BAN ir darījis zināmu savu pozīciju un argumentus, kas to pamato, VNĪ, kas ir rezultējies Finanšu ministrijas iesniegtajā civilprasībā pret būvniekiem par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, skaidro BAN.

Latvijas valsts FM personā ir vērsusies pret Rīgas pils būvniekiem arī civilprocesuālā kārtībā, iesniedzot prasības pieteikumu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu 4 857 931,66 eiro apmērā.

VNĪ iesniegusi tiesā civilprasību pret Rīgas pils būvniekiem - pilnsabiedrību SBRE un tās biedriem būvfirmām SIA Re&Re un SIA Skonto būve. Prasība iesniegta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šī gada janvāra vidū.

VNĪ ieskatā, neatkarīgi no kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas bija ceļama civilprasība tiesā pret SBRE un tās biedriem, balstoties uz VNĪ un SBRE starpā noslēgtā Būvniecības līguma pārkāpumiem, it īpaši ņemot vērā noilguma risku.

Saskaņā ar Komerclikumā noteikto no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst trīs gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Izvērtējot uzsāktās krimināllietas apstākļus, prognozējams, ka krimināllietas izskatīšanas ilgums būs vairāk nekā trīs gadi, norādīja VNĪ. Turklāt ir jāņem vērā, ka notiesājoša sprieduma krimināllietā var arī nebūt vai arī būt pret kādu no fiziskajām personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevarēs atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Līdz ar to pēc kriminālprocesa pabeigšanas vērsties ar civilprasību tiesā pret SBRE un tās biedriem nebūtu iespējams noilguma dēļ.