Valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Mūsdienās, kad kiberuzbrukumu skaits un to sarežģītība arvien pieaug, kiberdrošības pakalpojumi ir kļuvuši par neatņemamu uzņēmuma drošības stratēģijas sastāvdaļu. Uzņēmumiem ir būtiski aizsargāt savus datus, IT infrastruktūru un klientu informāciju no dažāda veida kiberdraudiem. Tomēr, izvēloties piemērotākos kiberdrošības pakalpojumus, svarīgi ir saprast uzņēmuma vajadzības un prioritātes. Šajā rakstā aplūkosim, kā soli pa solim izvēlēties efektīvākos kiberdrošības risinājumus savam uzņēmumam.

Kā novērtēt uzņēmuma kiberdrošības vajadzības?

Pirms pieņemt lēmumu par konkrētiem kiberdrošības pakalpojumiem, ir nepieciešams veikt uzņēmuma pašreizējās situācijas izvērtējumu. Lūk, daži būtiski soļi, kā to izdarīt:

Identificējite uzņēmuma kritiskos datus un sistēmas

Noskaidrojiet, kuri dati ir visvērtīgākie un kuru zudums varētu radīt vislielāko kaitējumu. Piemēram, klientu dati, finanšu informācija un uzņēmuma iekšējie dokumenti ir prioritāri aizsardzībai.

Izvērtējiet esošos drošības riskus

Analizējiet, kādi draudi jau pastāv un kuras uzņēmuma IT infrastruktūras daļas ir visneaizsargātākās. Tas var ietvert nepilnības programmatūrā, vājības tīkla drošībā vai darbinieku apmācību trūkumu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, nolēmusi nomainīt un pieprasījusi satiksmes ministra Kaspara Briškena (P), izglītības ministres Andas Čakšas (JV) un labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) atkāpšanos.

Runājot par ministriem, kuriem būs amats jāpamet, Siliņa sacīja, ka pēc sarunām, kuras aizvadījusi ar visiem ministriem, secinājusi, ka ir vajadzīgi jauni līderi. Viņa norādīja, ka izsaka pateicību līdzšinējiem ministriem par darbu.

Nākamajiem ministriem nepieciešams "svaigs skatījums" uz nozari, lai tiktu galā ar to izaicinājumiem, sacīja premjere.

Siliņa ir aicinājusi koalīcijas partnerus deleģēt jaunus ministrus.

Viņa arī norādīja, ka ar ministru nominēšanu kavēties nevar un jauni ministri amatos būtu jāapstiprina jau nākamajā Saeimas sēdē.

Siliņa preses konferencē norādīja uz nākotnes izaicinājumiem, sakot, ka pašlaik nepieciešams stiprināt sadarbību drošības jomā ar vairākām Eiropas valstīm, veicinot arī Latvijas individuālās aizsardzības spējas.

Mūsdienās kiberdrošība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzņēmumiem, it īpaši finanšu sektorā. Pieaugošie kiberuzbrukumi un IT sistēmu sarežģītība rada nepieciešamību pēc stingrākām drošības prasībām un operacionālās noturības. Šajā kontekstā Eiropas Savienība ir ieviesusi DORA regulu (Digital Operational Resilience Act), kas paredz uzlabot digitālo noturību uzņēmumiem un iestādēm, kas darbojas finanšu sektorā. Šajā rakstā aplūkosim, kas ir DORA regula un kā tā ietekmē uzņēmumu kiberdrošību.

Kas ir DORA regula?

DORA (Digitālās operacionālās noturības akts) ir Eiropas Savienības regula, kuras mērķis ir stiprināt finanšu sektora noturību pret digitālajiem riskiem. Tā paredz, ka finanšu iestādēm, piemēram, bankām, apdrošināšanas kompānijām un ieguldījumu fondiem, ir jāievieš visaptveroši pasākumi, lai aizsargātu savas IT sistēmas un nodrošinātu darbības nepārtrauktību.

DORA regula ir tieša atbilde uz pieaugošajiem kiberapdraudējumiem un digitālo traucējumu draudiem, kas var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti. Tā nosaka vienotus standartus un prasības visām finanšu iestādēm ES, nodrošinot, ka tās ir pietiekami sagatavotas dažāda veida digitālajiem incidentiem.

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

Baltijas valstu elektrosistēmas noteikti ir gatavas atslēgties no Krievijas vienotā elektrotīkla jeb BRELL, un vienīgās bažas patlaban var radīt sabotāžas, intervijā teica "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka pēdējo 15 gadu laikā Baltijā kopumā veiktas investīcijas divu miljardu eiro apmērā. Investīcijas veiktas gan augstsprieguma līniju darbības stiprināšanā, gan baterijās un sinhronizācijas iekārtās. Samtiņš uzsvēra, ka fiziski Baltijas valstis noteikti ir gatavas atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropu.

"Sistēmas noteikti ir gatavas. Es domāju, ka mūsu pusē gatavība ir ļoti augsta un visam vajadzētu noritēt bez problēmām," teica Samtiņš, piebilstot, ka vienīgās bažas patlaban ir saistītas ar sabotāžām no Krievijas un Baltkrievijas puses, ar ko Baltija saskārās vēl nesen, kad tika bojāts "Estlink2" kabelis. "Šādus gadījumus izslēgt mēs nevaram un tādēļ tiem jābūt gataviem," skaidroja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs.

Latvijā ir daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku – mēs spējam pielāgoties, izdomāt risinājumus un atrast veidus, kā radīt jaunas lietas un īstenot dažādas idejas. Mums piemīt izdzīvošanas instinkts un inovāciju gars, kas redzams visās jomās – sākot no amatniecības un dizaina līdz tehnoloģijām un jaunuzņēmumiem. Tomēr, vai ar degsmi un entuziasmu pietiek, un, kāpēc ne visas idejas kļūst par biznesa veiksmes stāstiem?

No pirmās prezentācijas līdz ilgtermiņa stāstam

Pirmais iespaids var izšķirt visu. Tieši tāpēc uzņēmējam jau no pirmās dienas ir jāattīsta prasme formulēt savu ideju vienkārši, skaidri un kodolīgi. Tam jābūt vēstījumam, kuru saprot ne tikai nozares eksperti, bet arī potenciālie klienti, sadarbības partneri un investori. Ja auditorija nesaprot idejas būtību vai nejūt tās nozīmi, interese zudīs jau pirmajās sekundēs. Piemēram, raidījumā “Miljonu vērta ideja” tiek prezentēti daudzi risinājumi, kuru autori tajos saredz potenciālu. Raidījums ir spilgts piemērs, ka, neatkarīgi no tā, cik inovatīvs vai vērtīgs ir produkts vai pakalpojums, ja to neprot skaidri un pārliecinoši izskaidrot citiem, tam būs grūti piesaistīt komandu, investorus vai klientus. Spēja prezentēt ideju nav tikai par runāšanu – tā ir par spēju veidot izpratni un saikni ar auditoriju. Cilvēki daudz labāk uztver informāciju, ja viņi var to saistīt ar savu pieredzi. Ja uzņēmējs spēj panākt, ka klausītāji iztēlojas, kā viņi paši izmantos šo produktu vai risinājumu, tad ideja kļūst personiska, un līdz ar to – daudz saistošāka.

Eiropas Savienības (ES) Dzelzceļa aģentūra (EDA) izsniegusi ar zīmolu "Elron" strādājošajam Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid" atjauninātu vienoto ES drošības sertifikātu, kas dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus pa Latvijas dzelzceļu, paziņojis "Elron".

Lai sāktu pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Tartu, "Elron" vilcieniem "Stadler Flirt" vēl nepieciešams sertifikāts ekspluatācijai uz Latvijas dzelzceļa.

"Pasažieru vilcienu ekspluatācijai Latvijā un starptautiskās pasažieru vilcienu līnijas starp Tartu un Rīgu sākšanai ir nepieciešams EDA izsniegts vienotais drošības sertifikāts un vilcienu sertifikācija ekspluatācijai Latvijas infrastruktūrā," sacīja "Elron" atbilstības nodaļas vadītāja Natālija Aosāra. "Elron" saņemtais ES vienotais drošības sertifikāts apliecina, ka uzņēmuma drošības procesi atbilst gan ES, gan valsts prasībām, viņa paskaidroja.

Pieteikumu EDA, lai saņemtu drošības sertifikātu dzelzceļa pārvadājumu veikšanai Latvijā, "Elron" iesniedza 2024.gada jūnijā. EDA sertifikātu piešķīrusi šā gada 28.februārī.

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, informē Saeimas Preses dienestā.

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Par galvenajām prioritātēm 2025.gadā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) noteikusi panākt valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas mazināšanu un sociālā dialoga stiprināšanu.

Tā 8.janvārī vienbalsīgi lēma LDDK padome pēc diskusijas par aizvadītajā gadā paveikto un šobrīd ekonomikā un darba tirgū aktuālo.

"Šī gada absolūtai prioritātei jābūt publiskā sektora izdevumu samazināšanai - jo ātrāk valdība to sapratīs, jo labāk. Gan premjere, gan Valsts prezidents ir paziņojuši, ka drošības stiprināšanai būs jāmeklē vēl papildus finansējums, tāpēc valdībai ar steigu jāsper konkrēti soļi, lai pārskatītu izdevumus vismaz 5% apmērā, jo varam nonākt sāpīgā situācijā, kur īsā laikā tēriņi būs jāgriež vēl lielākos apmēros," skaidro LDDK prezidents Andris Bite.

Par efektīva valsts budžeta veidošanu un valdības izdevumu samazināšanu vismaz par 5% LDDK padome uzstāja jau 30.septembrī notikušajā Nacionālās Trīspusejās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Redzams, ka turpina parādīties arvien jaunas vajadzības valsts drošības stiprināšanai, izglītības un veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, taču nav vērojama mērķtiecīga valdības rīcība esošo izdevumu pārskatīšanā. LDDK uzskatā līdz 2025.gada martam valsts pārvaldei ir jābūt skaidram izdevumu samazināšanas plānam ne mazāk kā 5% apmērā no kopējā valsts budžeta un nekavējoties jāķeras pie to aktīvas realizēšanas.

Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Taujāts, kā vairot Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras drošību, Rinkēvičs sacīja, ka nepieciešams palielināt patrulēšanu jūrā un aktīvāk jāievieš sankcijas Krievijas ēnu flotei. Piemēram, NATO ietvaros tiekot runāts par kopējās patrulēšanas pastiprināšanu.

Vienlaikus, prezidenta skatījumā, "jātur galdā" jautājums par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, kas būtu ļoti nopietns solis, kas jau iepriekš ideju līmenī izskanējis un pret kuru tolaik vērstas dažādas iebildes.

Prezidents piebilda, ka katru dienu Baltijas jūrā kuģojot ap 2000 dažādu peldlīdzekļu, kurus visus izkontrolēt neesot iespējams.

Lūgts vērtēt, kādām kopumā būtu jābūt Latvijas drošības prioritātēm šajā gadā, prezidents uzsvēra, ka nepieciešams pabeigt Austrumu robežas izbūvi un turpināt militārās infrastruktūras izbūvi. Tāpat ir sagaidāms, ka aizsardzībai būs jānovirza vēl lielāka valsts budžeta daļa, ieguldījumiem sasniedzot pat 4% no iekšzemes kopprodukta.

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*.

Ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.

Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.

Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Apvienotais saraksts prasa ārlietu ministrei Baibai Bražei skaidrot Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025» iekļauto rekomendāciju atbilstību Latvijas valsts ārlietu un drošības interesēm.

Latvijas un ārvalstu sabiedrībai gan latviešu, gan angļu valodā ir publiski pieejams biedrības «Latvijas Ārpolitikas institūts» sagatavotais publikāciju apkopojums «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025». Gadagrāmatas sākumā ir norādīts, ka tās mērķis ir aplūkot un izvērtēt dažādas Latvijas ārējās un drošības politikas sfēras un tajās sasniegto 2024. gadā, kā arī skatīt attīstības scenārijus 2025. gadam, informējot sabiedrību un piedāvājot rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem. Norādīts, ka gadagrāmatu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima. Gadagrāmatā arī publicēts Latvijas valsts ģerboņa attēls, tādējādi radot iespaidu par augstā līmenī saskaņotu politikas dokumentu.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie ir visvairāk kontrolētie ierēdņi valstī, šādu viedokli pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Komentējot VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), VID vadītāja atzīmēja, ka tagad Latvijā ir par vienu tiesībaizsardzības iestādi mazāk un mazai valstij šāda līdzīgu funkciju struktūru optimizācija vērtējama kā laba.

VID vadītāja slavēja līdz šim Iekšējās drošības pārvaldes paveikto, jo tas esot demonstrējis VID vēlmi attīrīties. Vienlaikus mazajai pārvaldei dažkārt pietrūcis jaudas, tāpēc bijusi nepieciešama palīdzība no citas VID struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldes. KNAB paspārnē pārvaldē strādājošo spējas būs daudz lielākas un iespējamie koruptīvie gadījumi noteikti tiks atklāti efektīvāk, ir pārliecināta Šmite-Roķe.

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs nodot datus par to cilvēku nodarbinātību, kas saslimuši ar infekcijas slimību un rada nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, paredz Veselības ministrijas (VM) Epidemioloģiskās drošības likumprojekts.

Epidemioloģiskās drošības likumprojektu VM sagatavojusi, lai, pārņemot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, nodrošinātu gatavību jauna epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Saņemot informāciju par inficēto, SPKC varēs salīdzināt inficētās personas personas kodu ar VID pieejamo informāciju, tādējādi izdalot atsevišķas profesiju grupas, piemēram, pedagogus, ārstniecības personas un citus, kurām ir lielāks risks saslimt ar infekciju slimību.

Pašlaik SPKC nav pieejama VID rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Datu apmaiņa ar VID ministrijas ieskatā ļaus padziļināti analizēt epidemioloģisko situāciju un iegūt datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus.

Atklātā konkursā par Krīzes vadības centra (KVC) vadītāju apstiprināts Oskars Āboliņš, informē Valsts kanceleja.

Konkursā pieteicās 11 pretendenti, kuru atlase norisinājās divās kārtās. Pirmās kārtas laikā tika pārbaudīta pretendentu atbilstība konkursa prasībām, savukārt otrās kārtas ietvaros atlases komisija uzklausīja pretendentu redzējumu par KVC darbību un pārbaudīja to kompetences.

Oskaram Āboliņam ir ilggadēja profesionālā pieredze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Viņš darbu dienestā uzsācis kā ugunsdzēsējs, bet gadu gaitā, attīstot un iegūstot jaunas profesionālās prasmes, zināšanas un iemaņas, sasniedzis VUGD priekšnieka amatu. VUGD, kas ir ceturtā lielākā valsts pārvaldes iestāde, O. Āboliņš vadījis 12 gadus.

"Būtiskākais krīžu pārvaldībā - jau laikus tās paredzēt un nepieļaut, ka iestājas krīzes situācija. Ja tāda tomēr notiek, svarīga ir precīza, ātra iestāžu un organizāciju sadarbība, kā arī skaidra izpratne par katra atbildību un lomu krīzes risināšanā. Tas arī būs viens no galvenajiem Krīzes vadības centra uzdevumiem - savlaicīgi sagatavot iestādes, pašvaldības, nevalstisko sektoru krīžu pārvarēšanai un koordinēt to sadarbību reālos krīzes apstākļos," uzsver KVC vadītājs Oskars Āboliņš.

Eiropas Komisijas (EK) vadītājas Urzulas fon der Leienas otrdien pieteiktā plāna "ReArm Europe" realizācija nevar notikt uz Latvijas kohēzijas rēķina, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Deputāte norāda, ka drošības jautājumi EP dominē teju jebkurās diskusijās, papildinot, ka kaut arī tiek runāts par 800 miljardiem eiro, īstenībā tie ir tikai 150 miljardi. Pārējais vēl jāsavāc no dalībvalstīm un dažādiem fondiem, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas nedrīkst notikt uz Latvijai svarīgās kohēzijas rēķina, kā ir ierosinājusi EK vadītāja.

Vaidere pozitīvi vērtē, ka aizdoto naudu dalībvalstis varēs izmantot arī Ukrainas atbalstam, papildinot, ka viņai ir cerība, ka šo iespēju izmantos tās Dienvideiropas valstis, kas līdz šim Ukrainai nav palīdzējušas teju nemaz.

Tāpat viņa pauda viedokli, ka reāli līdzekļi, kurus varam un vajag nodot Ukrainai nekavējoties, ir Eiropas bankās iesaldētie Krievijas aktīvi. Tāpat tiekoties ar EK vadītāju, Vaidere ir jautājusi par situācija ar Eiropas bankās iesaldēto Krievijas aktīvu 250 miljardu eiro apmērā konfiskāciju un ir saņēmusi atbildi, ka darbs pie tā noris.

Valdība otrdien atbalstīja 200 miljonu eiro pārdali budžetā par labu Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai.

Valdība atbalstīja apropriācijas pārdali 200 miljonu eiro apmērā no budžeta resora programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammu "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana".

Jau ziņots, ka no 2023. līdz 2027.gadam Latvija ir apņēmusies ik gadu ieguldīt papildu 200 miljonus eiro pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā, piecos gados ieguldot šajā jomā vienu miljardu eiro, tādējādi "palielinot valsts aizsardzības spējas, saglabājot nemainīgu ārpolitikas eiroatlantisko kursu un stiprinot Latvijas drošību mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā".

Par pirmo šādu pārdali valdība lēma 2023.gada decembrī, bet par otro - pērn februārī.