Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) vadītājas Urzulas fon der Leienas otrdien pieteiktā plāna "ReArm Europe" realizācija nevar notikt uz Latvijas kohēzijas rēķina, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Deputāte norāda, ka drošības jautājumi EP dominē teju jebkurās diskusijās, papildinot, ka kaut arī tiek runāts par 800 miljardiem eiro, īstenībā tie ir tikai 150 miljardi. Pārējais vēl jāsavāc no dalībvalstīm un dažādiem fondiem, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas nedrīkst notikt uz Latvijai svarīgās kohēzijas rēķina, kā ir ierosinājusi EK vadītāja.

Vaidere pozitīvi vērtē, ka aizdoto naudu dalībvalstis varēs izmantot arī Ukrainas atbalstam, papildinot, ka viņai ir cerība, ka šo iespēju izmantos tās Dienvideiropas valstis, kas līdz šim Ukrainai nav palīdzējušas teju nemaz.

Tāpat viņa pauda viedokli, ka reāli līdzekļi, kurus varam un vajag nodot Ukrainai nekavējoties, ir Eiropas bankās iesaldētie Krievijas aktīvi. Tāpat tiekoties ar EK vadītāju, Vaidere ir jautājusi par situācija ar Eiropas bankās iesaldēto Krievijas aktīvu 250 miljardu eiro apmērā konfiskāciju un ir saņēmusi atbildi, ka darbs pie tā noris.

Tāpat Vaidere EK vadītājai uzsvēra, ka tikpat svarīga ir kopīga Eiropas austrumu robežas stiprināšana ar Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu, kā arī zaļā kursa izdevumu un noteikumu pārskatīšana.

Kā vēstīts, EK vadītāja Leiena otrdien iepazīstināja ar piecu daļu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad Vašingtona apturēja palīdzības sniegšanu.

"Šis ir brīdis Eiropai, un mēs esam gatavi rīkoties," Leiena paziņoja Briselē. "ReArm Europe" varētu mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro aizsardzības izdevumiem drošai un noturīgai Eiropai.

Leiena ierosina apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai.

"Tas ļaus dalībvalstīm ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus, neiedarbinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru," viņa teica žurnālistiem, atsaucoties uz procedūru, kas liek valdībām samazināt budžeta deficīta līmeni, ja tās pārkāpj noteikumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP Grupa) ceturtdien, 24. oktobrī, Strasbūrā, Eiropas Parlamentārās asociācijas ģenerālajā asamblejā ievēlēta par asociācijas viceprezidenti. Šajā amatā viņa ir jau kopš 2018. gada.

Izmantošu šo amatu, lai plašākā mērogā pievērstu uzmanību Latvijas interesēm Eiropas Savienībā, tostarp, saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, Latvijas drošības situāciju, daudzgadu budžetu, Latvijas vēstures skaidrošanu, kā arī citiem nozīmīgiem jautājumiem," uzsvēra Vaidere. "Mana iepriekšējā pieredze rāda, ka dalība šajā asociācijā patiešām palīdz pirms nopietniem balsojumiem, lai pārliecinātu deputātus no citām frakcijām."

Eiropas Parlamentārā asociācija ir forums, kas veicina sadarbību starp deputātiem no dažādām valstīm un atšķirīgām politiskajām frakcijām. Tāpat regulāri tiek organizētas tikšanās un diskusijas ar ekspertiem, nevalstisko organizāciju un Eiropas Savienības institūciju pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu kultūras pasākumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar jauno EK sastāvu nākamajiem pieciem gadiem, un jaunajai EK darbu paredzēts sākt 1.novembrī.

Kā norāda Leiena, viņas ierosinātajā jaunajā EK sastāvā ir 11 sievietes, kas ir 40%. Pirmajā kandidātu un kandidātu sarakstā bija aptuveni 22% sieviešu un 78% vīriešu, kas, pēc Leienas teiktā, bija nepieņemami. Tāpēc sadarbībā ar dalībvalstīm izdevās uzlabot līdzsvaru līdz 40% sieviešu un 60% vīriešu, teikts EK paziņojumā.

"Un tas liecina, ka, lai gan mēs esam daudz sasnieguši, vēl ir daudz darāmā. Ņemot to vērā, es iecēlu sešus priekšsēdētājas izpildvietniekus," pavēstīja Leiena. "Seši izpildpriekšsēdētāju vietnieki: četras sievietes un divi vīrieši. Trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pirms dzelzs priekškara krišanas. Un trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc Eiropas atkalapvienošanās. No Baltijas, Ziemeļvalstīm un Austrumeiropas. Ministri un premjerministri. Dažāda pieredze. Bet visiem ir viens kopīgs mērķis - padarīt Eiropu stiprāku."