2015. gadā spēkā stāsies stingras vides prasības ogļu stacijām, kas varētu liegt realizēt ieceri par stacijas būvi.
Tas varētu būt labs iemesls, kāpēc Latvija forsē ieceri par ogļu stacijas būvi un kāpēc ievēro tikko kā Ministru kabinetā apstiprināšanai iesniegto jaunās stacijas konkursa noteikumu termiņu - stacijas nodošanu ekspluatācijā līdz 2015. gada 30. jūnijam. Eiropas Komisijas (EK) izvirzītās stingrās vides prasības ogļu stacijām paredz, ka pēc 2015. gada ekspluatācijā varēs nodot tikai tādas ogļu stacijas, kurām būs paredzētas tā saucamās tīro ogļu tehnoloģijas, kas paredz CO2 atdalīšanu no izplūdes gāzēm un uzglabāšanu, piemēram, zem zemes. Šī iemesla dēļ daudzviet Eiropā notiek iedzīvotāju protesti pret jaunu ogļu staciju būvniecību. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards gan noraidīja versiju, ka ogļu stacijas projekts tiek forsēts šo ierobežojumu dēļ.«Šis projekts tiek virzīts tāpēc, lai Latvijas enerģētikas problēmas atrisinātu, kuras iestāsies pēc Ignalinas stacijas slēgšanas,» pamatoja K. Gerhards. Jāsaka gan, ka stacijas konkursa nolikumā ir paredzēts izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas gaisa piesārņošanas mazināšanai. Tā dēvētās tīro ogļu tehnoloģijas, nemaz neraugoties uz to augsto cenu, vēl nav līdz galam izstrādātas un attīstītas arī citur pasaulē. Tāpēc ir iespējams, ka stingrās ES vides prasības vēl varētu tikt mainītas, kas nebūtu pirmā reize. Tā tikko EK vienojusies atkāpties no saviem plāniem - 2012. gadā pieprasīt jaunajām vieglajām automašīnām CO2 izmešu līmeni, kas nepārsniedz 120 g/km. Tagad šī norma būs jāievieš tikai 2015. gadā.
Varētu piegādāt krievi
Tāpat K. Gerhards noraidīja arī Db rīcībā esošo informāciju, ka Latvijas valdība jau panākusi vienošanos ar potenciālo ogļu piegādātāju jaunceļamajai Kurzemes cietā kurināmā stacijai no Krievijas, kurš ir ieinteresēts projekta ātrākā realizācijā. Tomēr viņš atzina, ka Ekonomikas ministrijā uz sarunām par šādu sadarbību bijušas vairākas lielas kompānijas, tajā skaitā - Krievijas. «Mūsu nostāja ir viennozīmīga - atklāts konkurss,» uzsvēra ministrs. Iepriekš ministrs vairākkārt uzsvēris, ka ogļu stacijas galvenais pluss ir kurināmā diversifikācija, kas ļautu mazināt Latvijas atkarību no Krievijas importējamās dabasgāzes. Ogļu importa iespējas atšķirībā no dabasgāzes ir plašas, kaut vai no netālās Polijas, savukārt lētākās ogles pasaules tirgū nāk no Dienvidāfrikas, Austrālijas un Kolumbijas.
Atbīda malā
Jautāts, vai viena liela ogļu stacija nevis, piemēram, vairākas mazākas atjaunojamo energoresursu, piemēram, vēja vai biomasas stacijas, ir labākais risinājums, ministrs norādīja, ka 400 MW ogļu stacija neesot uzskatāma par lielu, un tā ir «Latvijas enerģētikas drošības risinājums, ko pieņēma pēc ilgām diskusijām starp speciālistiem un valdību». Stacijā kā kurināmais paredzēts 90 % ogles un 10 % biomasas. Citāda šī attiecība, pēc ministra teiktā, neesot iespējama, jo Latvija nevar nodrošināt pietiekamā daudzumā biomasu. «Ja plānojam Latvijā palaist aptuveni 10 mazās stacijas un ap 40 MW varētu būt šī cietā kurināmā stacija, mums šīs biomasas nepietiek. Pēc ZM rīcībā esošajiem datiem, ne vairāk kā 200 MW Latvijā var nodrošināt ar biomasu,» tā K. Gerhards. Tajā pašā laikā ir gan Rīgas Tehniskās universitātes, gan Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava veiktie pētījumi, kas parāda, ka Latvija ar biomasu spētu nodrošināt teju visu energopatēriņu. Arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma apstiprināja, ka biomasas resursu Latvijā ir pietiekami, tomēr, lai tos pastiprināti sāktu izmantot enerģētikā, būtu jārada kādas ekonomikas sviras pret fosilajiem kurināmajiem. Kurināmā izmantošanas tendences pasaulē uzskatāmi parāda tikko Parīzē izdotais Pasaules Enerģētikas apskats 2008. Tur teikts, ka jau 2010. gadā modernie atjaunojamie energoresursi nomainīs dabasgāzi kā otrais būtiskākais enerģijas ieguves avots. Pirmo vietu gan ieņem ogles, kuru izmantošanas kāpums pasaules enerģētikā tiek lēsts uz 2%gadā.