Kaut arī vairums projektu iecerēti Tālajos austrumos, vērienīga infrastruktūras būvniecība paredzēta arī Melnās un Baltijas jūras reģionos, liecina Argus beramkravu infrastruktūras apskats.
Lai labāk saprastu kaimiņvalsts ieceru apjomus un to potenciālo ietekmi uz mūsu lielo ostu kravu apgrozījumu, der zināt, ka 2018. gadā Latvijas termināļos kopumā tika apkalpoti 20,87 milj. t melno beramkravu. Līdz šim visvairāk - 23,04 milj. t ‒ ogļu pārkrauts 2012. gadā.
Baltijas jūras austrumu krasta termināļi Ustjlugā, Primorskā un Visockā ir iecerējuši līdz 2025. gadam izveidot pilnīgi jaunu ogļu pārkraušanas infrastruktūru vairāk nekā 50 milj. t apmērā, kā arī paplašināt esošās jaudas par teju 23 milj. t gadā, projektu pirmo kārtu pabeidzot jau 2021. gadā. Kopumā Krievijas jūras ostu termināļi plāno izveidot jaunu ogļu pārkraušanas infrastruktūru teju 270 milj. t ogļu pārkraušanai un palielināt esošo termināļu kapacitāti par vairāk nekā 60 milj. t.
Kaimiņvalsts ogļu ieguves kompānijas ir ieinteresētas lielākās termināļu jaudās Tālajos austrumos saistībā ar tirgiem Dienvidkorejā, Ķīnā, Japānā un Taivānā, uz kurieni nosūtīto kravu apjomi pērn auga par 6,5% līdz 86,5 milj. t. Pagājušajā gadā palielinājās Krievijas ogļu eksports arī uz Vāciju, Nīderlandi, Poliju un Turciju par 5,5% līdz 60,75 milj. t, taču šī gada pirmajā pusē daudzas ogļu ieguves kompānijas paziņojušas par ievērojamu peļņas kritumu produkcijas eksportam rietumvalstu virzienā cenu krituma dēļ. Kopumā caur savām piecām Baltijas jūras austrumu krasta ostām Krievija 10 mēnešos ir eksportējusi 35,3 milj. t ogļu, kas ir par 9,3% vairāk nekā pērn šajā laika perioda, liecina kaimiņvalsts ostu statistikas dati. Savukārt Latvijas ostās šajā laika periodā apkalpots teju 15 milj. t ogļu kravu, kas ir par 10,2% mazāk nekā pērn pirmajos 10 mēnešos, liecina Satiksmes ministrijas dati.
No galēja pesimisma līdz stoiskam mieram - tā varētu raksturot Db.lv uzrunāto esošo un bijušo ostu termināļu un dzelzceļa operatoru pārstāvju teikto attiecībā uz ogļu kravu apjomu perspektīvām, ņemot vērā Krievijas stratēģiju pēc iespējas vairāk savu kravu eksportēt caur savām ostām. Ja vieniem pēdējie operatīvie rādītāji ‒ ievērojams ogļu kravu apjomu kritums ‒ ir kā priekšvēstnesis tam, ka nākamgad šajā segmentā gaidāms milzīgs apgrozījuma sarukums, no kura atgūšanās vairs nenotiks, tad citi norāda uz ogļu apgrozījuma viļņošanos arī iepriekš tirgus konjunktūras dēļ, mudinot tos, kas atbildīgi par kravu sagādi, strādāt intensīvāk.
Pie Latvijai pozitīva scenārija nākotnē - atbilstoša pieprasījuma un cenām, Krievijas ogļu ieguves apjomu kāpumam ja ne ostu, tad dzelzceļa infrastruktūras kapacitāte kaimiņvalstī arī varētu netikt līdzi. Patreizējais kopējais kravu apjomu kritums, kas Latvijas dzelzceļa sistēmā 10 mēnešos bija 12,6% līdz 35,2 milj. t, nozares spēlētājiem liek arī vaicāt, vai šobrīd ir iespējams finansiāli pacelt visus iecerētos dzelzceļa infrastruktūras projektus. Savukārt termināļiem ir atklāts jautājums, ko darīt esošajās teritorijās, ja ogļu apjomi nākotnē tomēr radikāli sarūk. Pēc pašu nozares speciālistu teiktā, piemēram, ogļu termināļus Rīgā dažu mēnešu laikā var pielāgot citu kravu apkalpošanai. Tāpat pastāv iespēja teritorijā veidot noliktavas vai ražotnes.