Ogļu pārkraušanas terminālis Baltic Coal Terminal savā pirmajā darbības gadā uz doto brīdi jau pārkrāvis 1.311 miljonus tonnu akmeņogļu.

Pirmā akmeņogļu pārkraušana terminālā notika 2009. gada 10. martā. Pēc pirmās testa partijas apkalpošanas 20 tūkstošu tonnu apjomā termināls pārgāja uz «panamaks» klases kuģu apkalpošanu ar kravas ietilpību, kas pārsniedz 70 tūkst. tonnu.

Miljonā akmeņogļu tonna caur Baltic Coal Terminal piestātnēm tika iekrauta 2009. gada 2. jūlijā kuģī SALDANHA, kurš devās uz Koperu (Slovēnija).

«Patlaban pasaules akmeņogļu tirgū situācija ar cenām ir mazliet uzlabojusies un mēs uzskatām, ka uz rudens pusi akmeņogļu pieprasījums tradicionāli paaugstināsies apkures sezonas priekšvakarā. Tomēr termināla darba panākumi vai neveiksmes Ventspils ostā pašreizējā brīdī ir atkarīgas ne tik daudz no stāvokļa pasaules tirgū, cik daudz no Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tarifiem,» jau ilgstoši aktuālo tarifu jautājumu atgādina a/s Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.

Ventspils pašvaldība gatavojas apstrīdēt Ventspils reģionālās vides pārvaldes (VRVP) izsniegto atļauju a/s Baltic Coal terminal B kategorijas piesārņojošai darbībai.

27.novembrī Ventspils pilsētas domes Pilsētas attīstības jautājumu komitejas sēdē izskatīja jautājumu par Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes (VRVP) izsniegto atļauju a/s Baltic coal terminal B kategorijas piesārņojošai darbībai.

Pilsētas attīstības jautājumu komiteja iebilst Ventspils reģionālās vides pārvaldes izsniegtajai atļaujai un ierosina Ventspils domei lemt par atļaujas apstrīdēšanu Vides pārraudzības valsts birojā, jo jau šobrīd esošais piesārņojuma fons Ventspilī pārsniedz 2010.gadam noteikto robežlielumu, apgalvo pašvaldība. A/s Baltic coal terminal darbība ietekmēs šī fona koncentrācijas, brīdina deputāti.

1. decembrī pie Ventspils domes ēkas piketēja uzņbēmumu Baltic Coal Terminal, Ventspils Tirdzniecības osta un Kālija parks darbinieki. Piketa dalībnieki vērsās pret pašvaldības centieniem ierobežot Baltic Coal Terminal darbību.

Pie domes ēkas bija pulcējušies 120 - 150 cilvēku, Db informēja pilsētas domē.Piketētāji protestējuši pret iespējamu uzņēmumu darbības apturēšanu, paužot bažas par darbavietu zaudēšanu. "Iedzīvotājiem ir tiesības izteikt savu viedokli, un šis pikets ir tiešas sekas tam, ka pašvaldības viedoklis par sabiedriskās apspriešanas organizēšanas nepieciešamību, izsniedzot atļauju, nav ņemts vērā. Sabiedriskās apspriešanas laikā ikvienam būtu iespēja saņemt tiešu un nesagrozītu informāciju, kā arī iespēja gan mutiski, gan rakstiski izteikt savu viedokli – gan tiem, kas iestājas par jaunas darbības atļaušanu, gan tiem, kuri regulāri iebilst pret akmeņogļu putēšanu, un šie viedokļi tiktu izvērtēti un nebūtu nepieciešamības pielietot tādus līdzekļus kā piketu," situāciju komentē Ventspils dome.

Ne tik veiksmīgs 2014. gads aizvadīts AS Baltic Coal Terminal, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Baltic Coal Terminal neto apgrozījums 2014. gadā saruka līdz 10,557 miljoniem eiro, kas bija zemākais apgrozījuma rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Visaugstāko apgrozījumu uzņēmums sasniedza 2009. gadā, kad tas apgrozīja 30,682 miljonus eiro. Aizvadītajā gadā Baltic Coal Terminal iekļuva 193,396 tūkstošu eiro lielos zaudējumos. Uzņēmums savā pastāvēšanas laikā darbojās ar zaudējumiem tikai pirmajos četros darbības gados, rāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

AS Baltic Coal Terminal 2014. gadā savu saimniecisko darbību realizēja, pārkraujot ogles, kā arī pēc vajadzības sniedzot tādus pakalpojumus kā ogļu atkausēšana, paraugu ņemšana, ogļu drupināšana. Pagājušajā gadā pārkrauto ogļu apjoms sasniedza 3,3 miljonus tonnu, kas ir mazāk nekā 2013. gadā.

Krievijas uzņēmums ОАО «Шахта «Заречная» (Šahta Zarečnaja) par 2,23% palielinājis daļu skaitu uzņēmumā SIA Intdec Baltic Coal. Līdz ar to par 2% savu dalību samazinājis Nīderlandes uzņēmums Indtec Finance B.V. un par 0,23% - Krievijas uzņēmums Угольная компания «Заре́чная» (Ugoļnaja kompaņija Zarečnaja).

Db.lv jau rakstīja, ka Indtec Finance B.V. ir minētās Krievijas ogļu šahtas Zarečnaja īpašniece.

Līdz 19. oktobrī notikušajām izmaiņām Ziemeļholandes provincē bāzētais uzņēmums Indtec Finance B.V. vēl joprojām ir lielākais SIA Indtec Baltic Coal īpašnieks – tam pieder 84,89% uzņēmuma. Savukārt Ķemerovas apgabalā, Krievijas Federācijā bāzētajam uzņēmumam Ugoļnaja kompaņija Zarečnaja tagad pieder 9,56% kompānijas daļu un Šahta Zarečnaja – 5,55% daļu.

SIA Indtec Baltic Coal līdz ar uzņēmuma maiņu, veicis arī izmaiņas pamatkapitālā. Kopš 19. oktobra SIA Indtec Baltic Coal reģistrējis pamatkapitālu 8,673 miljonu apmērā.

Ventspilī ogļu pārkraušanas terminālis Baltic Coal Terminal, kurā tika ieguldīti 77 miljoni eiro, uzsācis pirmo kravu pārkraušanu.

Veiksmīgi esot pabeigta pirmās akmeņogļu partijas iekraušana Baltic Coal Terminal piestātnēs, Db norāda uzņēmuma pārstāvji. Kuģī Midjur tika iekrautas 20 tūkst. tonnas Kuzbasa Zarečnaja šahtas akmeņogļu Lielbritānijai.

«Pirmā kuģa pieņemšana kļuva terminālam par svarīgu notikumu, jo vienlaikus notika visu darba posmu un termināla tehnoloģijas testēšana līdz pat iekraušanas iecirknim. Pirmā pieredze tika atzīta par veiksmīgu – termināls ir gatavs darbam normālā režīmā. Nākamās akmeņogļu partijas iekraušana ieplānota uz 14. martu», norāda Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.

Baltic Coal Terminal būvniecība kļuva par vienu no lielākajiem investīciju projektiem, kuri realizēti Ventspils brīvostas teritorijā pēdējā laikā. Kopējais investīciju apjoms tikai pirmās termināla kārtas būvniecībā un tehnoloģisko iekārtu iegādē tiek novērtēts 77 milj. eiro apmērā. Tik vērienīgas investīcijas akmeņogļu terminālā ir izskaidrojamas ar to, ka pirmo reizi Baltijas valstu reģionā, Ventspils ostā tika palaists ekspluatācijā slēgta tipa akmeņogļu termināls ar modernām akmeņogļu pārkraušanas tehnoloģijām.

A/s Baltic Coal Terminal pērn sasniedzis visaugstāko pārkrauto ogļu apjomu savā pastāvēšanas laikā, tomēr uzņēmuma apgrozījums ir par teju 52% mazāks nekā 2011. gadā un veido 11,8 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Neņemot vērā ievērojamo apgrozījuma kritumu, Baltic Coal Terminal peļņa gada laikā ir augusi par 66%, sasniedzot 2,6 miljonus latu. 2011. gadā uzņēmums nopelnīja 1,6 milj. Ls.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 171. vietā. Aizpērn Baltic Coal Terminal apgrozījums veidoja 24,6 miljonus latu.

Uzņēmums pērn pārkrāvis 4,8 milj. tonnu ogļu, kas ir lielākais pārkrauto ogļu apjoms kompānijas vēsturē.

Savukārt Baltic Coal Terminal īstermiņa saistības pērn pārsniegušas īstermiņa aktīvus par 3,5 milj. Ls. Īstermiņa saistības pamatā veido uzņēmuma kredītmaksājumi bankām, kas tiek segti no tekošā gada pozitīvās naudas plūsmas, kā arī, piesaistot naudas līdzekļus no akcionāra, teikts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Baltic Coal Terminal 30. jūlijā iekrāva rekordlielu akmeņogļu partiju – 77.027 tūkst. tonnu.

Akmeņogles tika iekrautas nepilnu divu dienu laikā sauskravu kuģī Nikomarin tālākai nosūtīšanai no Ventspils uz Hanterstonas ostu (Lielbritānija). Kopā jūlijā terminālā tika iekrautas vairāk nekā 350 tūkst. tonnu akmeņogļu.

«Šī partija kļuva par rekordlielu partiju ne tikai terminālam, bet arī Ventspils ostas sauskravu kuģu vēsturē. a/s Baltic Coal Terminal izmanto augsti intensīvas tehnoloģijas, kas samazina termināla klientiem vislielāko akmeņogļu partiju apstrādes termiņus», norāda a/s Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.

a/s Baltic Coal Terminal darbības uzsākšana ir viens no pēdējā laikā vērienīgākajiem realizētajiem investīciju projektiem Ventspils brīvostas teritorijā. Kopējais privāto investīciju apjoms tikai pirmās termināla kārtas būvniecībā un tehnoloģisko iekārtu iegādē sastādīja vairāk nekā 78 milj. EUR.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Ventspilī, AS Baltic Coal Terminal slēgtajā ogļu noliktavā, 4. jūlijā konstatēts uzkarsušu ogļu perēklis. Tika uzsākta uzsilušo ogļu dzesēšana, tās izkliedējot.

5. jūlijā plkst. 2:44 notika ogļu pašaizdegšanās, informē Ventspils pilsētas dome.

Svētdien Ventspils pilsētas domē atkārtoti tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kuras laikā vēlreiz tika apspriesta situācija un noklausīts atbildīgās iestādes - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ziņojums par aktuālo situāciju un darbu gaitu aizvadītajā naktī notikušajā ogļu pašaizdegšanās gadījumā AS Baltic Coal terminal slēgtajā ogļu noliktavā.

VUGD Ventspils daļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Edijs Laterers informēja, ka degšana AS Baltic Coal terminal ir mazinājusies un turpinās situācijas lokalizēšanas un ogļu dzesēšanas darbi, kas ir ilgstošs un darbietilpīgs process.

Pirmdien, 1.decembrī, Ventspils pilsētas dome pieņēmusi lēmumu par Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes (VRVP) izsniegtās atļaujas akciju sabiedrībai Baltic coal terminal B kategorijas piesārņojošai darbībai apstrīdēšanu,informē pašvaldība.

Db jau rakstīja, ka Ventspils dome apgalvo, ka jau šobrīd esošais PM10 (cieto daļiņu jeb putekļu) piesārņojuma fons Ventspilī pārsniedz 2010.gadam noteikto robežlielumu un uzskata, ka a/s Baltic coal terminal darbība ietekmēs šī fona koncentrācijas.

Ventspils pilsētas dome, izskatot no VRVP saņemto iesniegumu atļaujas saņemšanai neiebilda termināļa 1.kārtas darbībai ar pārkraušanas apjomu 5 miljonu tonnu gadā, kā arī ierosināja organizēt sabiedrisko apspriešanu. Savukārt VRVP 2008.gada 10.novembrī izsniedza atļauju akciju sabiedrībai Baltic Coal Terminal B kategorijas piesārņojošai darbībai, kas paredz kopējo ogļu apgrozījumu 10 miljonus tonnu gadā pēc divu būvniecības kārtu realizācijas bez sabiedriskās apspriešanas organizēšanas.

SIA Baxet Coal Terminal atsaukusi ogļu pārkraušanas termināļa būvniecības projektu Liepājā.

Uzņēmums nav parakstījis arī zemes rezervācijas līgumu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldi, Db.lv informēja LSEZ valdes priekšsēdētāja palīgs Guntis Beļskis. Iemeslus, kāpēc idejas autori no ieceres vismaz pagaidām atteikušies, viņi nav atklājuši nedz LSEZ, nedz Liepājas pašvaldībai.

DB rakstīja, ka SIA Baxet Coal Terminal šī gada sākumā Liepājas domē iesniedza būvniecības priekšlikumu - ogļu pārkraušanas termināli Karostā, Katedrāles ielā, jeb pašreizējā Karostas pludmalē. Plānotās investīcijas projektā tika lēstas ap 50 miljoniem eiro. Aptuveni tikpat bija nepieciešams, lai šajā vietā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru - pievadceļus, inženiertehniskos pieslēgumus. LSEZ valde šī gada 20. janvārī SIA Baxet Coal terminal uz gadu rezervēja zemi ogļu termināla projektēšanai, taču uzņēmums līgumu neparakstīja. Iepriekš šo teritoriju bija rezervējusi SIA Kurzemes degviela šķidro kravu termināla būvei, taču līgumu ar LSEZ valdi nenoslēdza un zaudēja tiesības uz teritorijas nomu. Baxet Coal Terminal saistīts ar Krievijas kapitālu, tā īpašniekiem esot līdzīgs bizness Rīgas ostā.

Liepājā plānots jauns ogļu pārkraušanas termināls, turpina attīstīt arī koksa rūpnīcas projektu.

Liepājas būvniecības padome 9. martā gatavojas apspriest SIA Baxet Coal Terminal iesniegto būvniecības priekšlikumu - ogļu pārkraušanas termināli Karostā, Katedrāles ielā, jeb pašreizējā Karostas pludmalē. Plānotās investīcijas projektā varētu būt ap 50 miljoniem eiro. Aptuveni tikpat nepieciešams, lai šajā vietā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru - pievadceļus, inženiertehniskos pieslēgumus, Db informēja LSEZ valdes loceklis Jānis Vilnītis. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde jau 20. janvārī SIA Baxet Coal terminal uz gadu rezervējusi zemi ogļu termināla projektēšanai. iepriekš šo teritoriju bija rezervējusi SIA Kurzemes degviela šķidro kravu termināla būvei, taču līgumu ar LSEZ valdi nenoslēdza un zaudēja tiesības uz teritorijas nomu. Baxet Coal Terminal saistīts ar Krievijas kapitālu, tā īpašniekiem esot līdzīgs bizness Rīgas ostā. Savukārt būvvalde sagatavojusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu SIA CoenCo, kas gatavojas realizēt HRC Libau AG ieceri par energokompleksa būvniecību - koksa rūpnīcu un elektrostaciju.Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA Baxet Coal Terminal reģistrēta 2009. gada novembrī Rīgā, tās valdes priekšsēdētājs ir kāds Aleksejs Krasjovkovs (Krasioukov Alexsei), kura vārds iepriekš saistīts ar firmām SIA Mežmalas ozols, SIA Līgatnes Nams un Security Trading Advisors, kur viņš darbojās kā Holivudas, ASV, iedzīvotājs. Savukārt koksa rūpnīcas projekta īstenotāji, kā jau Db rakstīja, iecerējuši Liepājā enerģētiskā kompleksa būvniecību, kur plānots pārstrādāt 450 tūkstošus tonnu akmeņogļu gadā, saražojot elektroenerģiju, siltumu un klinkeru. Investīciju apjoms objektā lēsts ap 170 miljoniem eiro.

SIA Riga Coal Terminal (RCT) vienojies ar Ķīnas kompāniju China Harbour Engineering Company (CHEC) par sadarbību un investīcijām Krievu salas attīstībā, informē Rīgas Tirdzniecības ostas sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule-Karpova.

Ar Ķīnas uzņēmumu pagājušajā nedēļā parakstīts sadarbības memorands par stratēģisko sadarbību, kas paredz investīciju projekta realizāciju un specializētas ostas infrastruktūras izbūvi Rīgas Brīvostas teritorijā - Krievu salā. Vienoties par konkrētu sadarbības modeli paredzēts līdz šī gada beigām.

«Krievu salas projekta realizācija paredz ostas aktivitāšu pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kas šobrīd ir viena no galvenajām Rīgas Brīvostas attīstības prioritātēm. Riga Coal terminal rīkojas saskaņā ar Rīgas ostas 2009.-2018. gada attīstības programmu un sadarbībā ar kompāniju CHEC plāno realizēt kopīgu investīciju projektu, kas ievērojami palielinās Rīgas ostas kravu pārkraušanas apjomus un uzlabos Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju», norāda Riga Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans.

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Piektdien, 17. oktobrī, Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija pieņem ekspluatācijā trīs Akmeņogļu pārkraušanas termināļa 1. kārtas objektus Ventspilī, ko uzbūvējusi AS Baltic Coal Terminal, informē Ventspils dome.

Projekta 1. kārtā izbūvēta vagonu atkausēšanas ēka, izveidota gāzes apgādes sistēma un dzelzceļa infrastruktūra Ventspils ostas piestātņu teritorijā Dzintaru ielā. Nododot ekspluatācijā dzelzceļa infrastruktūru, ir iespējams uzsākt dzelzceļa vagonu pieņemšanu AS Baltic Coal Terminal teritorijā.

Apkārtējās vides drošības garantēšana AS Baltic Coal Terminal bija viena no prioritātēm, izvēloties ogļu pārkraušanas tehnoloģiju un izstrādājot specializēta termināļa būvniecības projektu. Celtniecības projektu īstenojot, Ventspils ostas teritorijā būs izveidots mūsdienīgs, ekoloģiski drošs terminālis, izmantojot slēgta tipa ogļu pārkraušanas tehnoloģiju. Jaunā ogļu pārkraušanas tehnoloģija Ventspils ostā atbildīs visām ES un starptautisko konvenciju prasībām apkārtējas vides aizsardzības sfērā. Jaunajā slēgtajā akmeņogļu pārkraušanas terminālī būs iespējams pārkraut līdz 6 miljoniem tonnu ogļu gadā.

Ventspilī 21. novembrī atklāj Baltijas valstīs pirmo ogļu termināli, Db apstiprināja uzņēmumā.

Db jau rakstīja, ka 17. oktobrī Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvā inspekcija pieņēma ekspluatācijā trīs Akmeņogļu pārkraušanas termināļa 1. kārtas objektus Ventspilī, ko uzbūvējusi a/s Baltic Coal Terminal. Projekta 1. kārtā izbūvēta vagonu atkausēšanas ēka, izveidota gāzes apgādes sistēma un dzelzceļa infrastruktūra Ventspils ostas piestātņu teritorijā Dzintaru ielā. Nododot ekspluatācijā dzelzceļa infrastruktūru, ir iespējams uzsākt dzelzceļa vagonu pieņemšanu a/s Baltic Coal Terminal teritorijā.

Apkārtējās vides drošības garantēšana Baltic Coal Terminal bija viena no prioritātēm, izvēloties ogļu pārkraušanas tehnoloģiju un izstrādājot specializēta termināļa būvniecības projektu. Jaunā ogļu pārkraušanas tehnoloģija Ventspils ostā atbilst visām ES un starptautisko konvenciju prasībām apkārtējas vides aizsardzības sfērā. Jaunajā slēgtajā akmeņogļu pārkraušanas terminālī iespējams pārkraut līdz 6 miljoniem tonnu ogļu gadā.

SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Jau janvāra beigās vērienīgais Ventspils ogļu terminālis Baltic Coal Terminal (BCT) plāno pārkraut pirmos 50 tūkstošus tonnu kravu akmeņogļu.

«Plānots, ka janvāra beigās saņemsim pirmās kravas 50 tūkstošu tonnu apmērā. Šobrīd terminālī tiek vēl veikti pēdējie darbi un uzstādītas pēdējās iekārtas, lai terminālis varētu uzsākt savu darbu,» norāda BCT valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.

Termināla kopējā jauda šobrīd ir aptuveni 6 miljoni tonnu akmeņogļu gadā, un pēc pašreizējām prognozēm līdz gada beigās šīs jaudas tikšot pilnībā izmantotas, prognozē I. Sokolovs.

BCT ir viens no modernākajiem ogļu pārkraušanas termināļiem Eiropā, kurā kopumā esot ieguldīti aptuveni kurā ieguldīti 75 miljoni eiro.

Termināls ir unikāls, jo tajā tiek izmantotas slēgtā tipa tehnoloģijas, kuras izslēdz apkārtējās vides piesārņojumu.