SIA Baxet Coal Terminal atsaukusi ogļu pārkraušanas termināļa būvniecības projektu Liepājā.

Uzņēmums nav parakstījis arī zemes rezervācijas līgumu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldi, Db.lv informēja LSEZ valdes priekšsēdētāja palīgs Guntis Beļskis. Iemeslus, kāpēc idejas autori no ieceres vismaz pagaidām atteikušies, viņi nav atklājuši nedz LSEZ, nedz Liepājas pašvaldībai.

DB rakstīja, ka SIA Baxet Coal Terminal šī gada sākumā Liepājas domē iesniedza būvniecības priekšlikumu - ogļu pārkraušanas termināli Karostā, Katedrāles ielā, jeb pašreizējā Karostas pludmalē. Plānotās investīcijas projektā tika lēstas ap 50 miljoniem eiro. Aptuveni tikpat bija nepieciešams, lai šajā vietā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru - pievadceļus, inženiertehniskos pieslēgumus. LSEZ valde šī gada 20. janvārī SIA Baxet Coal terminal uz gadu rezervēja zemi ogļu termināla projektēšanai, taču uzņēmums līgumu neparakstīja. Iepriekš šo teritoriju bija rezervējusi SIA Kurzemes degviela šķidro kravu termināla būvei, taču līgumu ar LSEZ valdi nenoslēdza un zaudēja tiesības uz teritorijas nomu. Baxet Coal Terminal saistīts ar Krievijas kapitālu, tā īpašniekiem esot līdzīgs bizness Rīgas ostā.

SIA CoEnCo iecerei Liepājā būvēt akmeņogļu pārstrādes rūpnīcu būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Ietekmes uz vidi novērtējuma objekts ir akmeņogļu pārstrādes uzņēmuma ar elektroenerģijas ražotni būvniecība Liepājā, liecina informācija Vides biroja mājaslapā. SIA CoEnCo plāno pārstrādāt 450 tūkstošus tonnu akmeņogļu gadā (1233 tonnas diennaktī).

Uzņēmuma teritorijā plānots izveidot atsevišķas zonas - akmeņogļu transportēšanai,izkraušanai un uzglabāšanai; akmeņogļu pārstrādei; akmeņogļu sagatavei karsēšanai; tvaika ieguvei; elektroenerģijas ražošanai; koksa ieguvei; koksa transportēšanai un uzkrāšanai; kā arī administratīvo zonu un siltumnīcu zonu. Ražošanas procesā iegūto tvaiku (līdz 0.8 miljoniem m3 gadā) paredzēts izmantot tvaika turbīnas darbināšanai, kā arī plānots uzstādīt gāzes turbīnu elektroenerģijas un tvaika ražošanai. Uzņēmuma darbības nodrošināšanai gadā plānots patērēt līdz 0.9 miljoniem tonnu ūdens, līdz 52.6 miljoniem m3 dabas gāzes un līdz 4 tūkstošiem tonnu reaģentu. Atbilstoši iesniegumam uzņēmumā plānots gadā saražot līdz 0.3 miljoniem tonnu koksa, līdz 0.8 miljoniem m3 tvaika un līdz 567.4 tūkstošus MW elektroenerģijas.

Vēl šajā gadā Liepājas domei jāpieņem lēmums atļaut vai neatļaut būvēt koksa rūpnīcu pilsētā, ziņo Dienas Bizness.

Energokompleksa ieceres autori sola radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darbavietu. Komplekss varētu sākt darboties 2013. gadā. Līdz 20. septembrim ikviens interesents vēl var iesniegt priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) par iecerēto akmeņogļu pārstrādes un enerģijas ražošanas kompleksa būvniecību Liepājā.

Projekta pieteicējs Liepājas domē un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldē 2009. gadā bija SIA CoEnCo, kas piederēja ārzonas uzņēmumam Maxbrook Ventures LLP un Krievijas privātpersonai Nikolajam Hodosam. 2009. gada 3. novembrī Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta a/s HRC Libau, kuras mērķis ir enerģētiskā kompleksa būvniecība un attīstīšana Liepājā. Akciju sabiedrība šī gada maijā pārņēma SIA CoEnCo tiesības un pienākumus. Projekta finansēšanai notiek sarunas ar vairāku ES valstu bankām.

Liepājas būvvalde saņēmusi būvniecības pieteikumu jauna akmeņogļu pārstrādes uzņēmuma ar elektroenerģijas ražotni būvniecībai.

Pieteikumu iesniegusi SIA CoEnCo. Tā ir sabiedrība, ko izveidojuši vairāki ārvalstu uzņēmumi, Db pastāstīja pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Igors Povars. Uzņēmums uz gadu Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā rezervējis ap 10 ha zemi, Db informēja LSEZ pārvaldē. Gada laikā uzņēmumam jāizstrādā būvprojekts, biznesa plāns un tehniskais projekts, lai iegūtu tiesības nomāt zemi ilgtermiņā. Lai iepazīstinātu sabiedrību ar projektu, uzņēmums plāno rīkot preses konferenci Liepājā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde šodien, 20. janvārī, gatavojas apstiprināt LSEZ 2010. gada budžetu, kā arī lemt par sadarbības iespējām ar vairākiem uzņēmumiem.

Valde plāno izskatīt nomas maksas apjomu speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, tostarp lemt par to, vai atbrīvot no nomas maksas ugunsgrēkā cietušā mūzikas kluba Fontaine Palace īpašnieku Stīnu Lorensu.

Par attīstības plānu šim gadam valde uzklausīs arī prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde izveidotāju SIA Ave Līnija. Db jau ziņoja, ka prāmju līnija tehnisku iemeslu dēļ pagaidām nedarbojas, savukārt kompānija Scandline paziņojusi par jauna maršruta Ventspils - Trāveminde izveidi. Valde skatīs arī uzņēmuma Coenco plānus, kas Liepājā gatavojas būvēt vērienīgu akmeņogļu pārstrādes rūpnīcu. Ar vairākiem projektu pieteicējiem LSEZ valde gatavojas lauzt noslēgtos rezervācijas līgumus, jo uzņēmumi nevar izpildīt iepriekš deklarētās saistības.

Sabiedriskās apspriešanas laikā Liepājas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā nav bijuši pieejami darba ziņojumi par akciju sabiedrības HRC Libau plānoto koksa kompleksu un SIA Rapsoil plānoto vēja parku.

Par to raksta Kurzemes Vārds. Laikraksts jautājis domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā, vai daudz apmeklētāju vēlējušies iepazīties ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem. Pārsteidzoša bijusi atbilde, ka domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, kur bija jābūt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumam, nav ne šī ziņojuma, ne arī otra – IVN gala ziņojuma par SIA Rapsoil iecerēto vēja elektrostaciju parku. Vēlāk izrādījies, ka ziņojumi domes ēkā ir gan, tikai kādā Būvvaldes kabinetā. Pēc tam, kad tos bija meklējis Kurzemes Vārds, abi ziņojumi atradās un tagad ir Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

A/s HRC Libau iecerētās koksa ražošanas rūpnīcas projektam 9. septembrī Liepājas domē plānota kārtējā sabiedriskā apspriešana.

Iedzīvotājiem būs iespēja iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane noraida jebkādas bažas par to, ka komplekss varētu radīt videi bīstamu situāciju. Rūpnīcu projektē akciju sabiedrība Palast Architekts sadarbībā ar Vācijas uzņēmumiem Uhde ThussenKrupp Technologies un Siemens. Par ogļu pārkraušanu noslēgts līgums ar uzņēmumu Marilat, lai izmantotu tā piestātni Karostas kanālā, 80 % ogļu paredzēts pievest ar kuģiem, pārējās ogles – pa dzelzceļu no Krievijas, un tas esot tikai rezerves variants.

HRC Libau analizējot iespējas, kā būtu izmantojams koksa ražošanas procesā radies ūdens tvaiks, viena no tām - piedāvāt pilsētai siltumu par velti. Uzņēmums risinot sarunas ar SIA Liepājas enerģija, un cer, ka līdz 9. septembrim jau būs noslēgta vienošanās par siltuma pieņemšanu pilsētas siltumtīklos. Pašvaldības pārstāvis Liepājas enerģijā Ronalds Fricbergs gan laikrakstam paudis pārsteigumu par frāzi «par velti», bet domes eksperts enerģētikas jautājumos Kaspars Sants skaidro, ka iekārta, lai šo siltumu pieslēgtu Liepājas enerģijai, izmaksātu vairākus miljonus. Ja pilsēta gadījumā šo siltumu atteiktos izmantot, HRC Libau izskata arī citus tā lietošanas variantus.