Šķidro kravu apkalpotāja LSEZ SIA GI Termināls plāno pārvietot cauruļvadu, kas saista termināli ar ostu, lai atbrīvotu teritoriju koksa rūpnīcas celtniecībai.

Tāpēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdei bija jāpieņem lēmums atļaut GI Terminālam uz laiku iznomāt zemesgabalu no koksa projekta attīstītājas a/s HRC Libau. Apakšnomas līgums būs spēkā līdz gada beigām. Šajā termiņā cauruļvadu pārvietos, apejot koksa kompleksam atvēlēto teritoriju, bet pārvietošanas izmaksas kompensēs HRC Libau, klāstīja G. Krieviņš.

DB vēstīja, ka tiesvedības dēļ a/s HRC Libau 200 milj. eiro vērtā energokompleksa būvniecība aprīlī netiks uzsākta, līdz ar to tā nespēs īstenot plānotās piegādes 2013. gada pavasarī. Projektam jau piesaistīti 40 milj. eiro (par vēl nepieciešamo 160 milj. eiro finansējumu šobrīd notiekot sarunas), ir noslēgti līgumi par rafinētā koksa ražotnes tehnoloģiju piegādēm ar Vācijas Uhde ThyssenKrupp, tehnoloģisko vadības sistēmu piegādātāju Vācijas Siemens AG.

Veidosies nozīmīgs savienojums Krievija–Mongolija–Ķīna ogļu pārvadāšanai , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mongolijas parlaments akceptējis jaunu Nacionālo dzelzceļa politiku, kas ietver t. s. Ziemeļu dzelzceļa līniju (ZDz) no Erdenetas un Ovotas līdz pat Arts Suuri Krievijas pierobežā, izveidojot tiešu savienojumu ar Ulug-Hemas ogļu baseinu Krievijas dienvidos, vēsta Mongoliaeconomy.com. ZDz attīstība atbilst nesenajiem Mongolijas līgumiem ar Krieviju un Ķīnu, lai īstenotu liela mēroga transporta infrastruktūras projektus, lai palielinātu derīgo izrakteņu pārvadājumus no Krievijas uz Ķīnu pa Transmongolijas dzelzceļu. Minētā baseina metalurģijā izmantojamo ogļu krājumi tiek lēsti 2,5 miljardu tonnu apmērā.

Austrāļi smaida

Mongolijas valdībai tagad dotas pilnvaras, lai vienotos par koncesijas līgumu attiecībā uz 547 kilometru garā dzelzceļa (1520 mm) izbūvi starp Erdenetu un Ovotu, kas būs pirmais Ziemeļu dzelzceļa līnijas posms. Vidējā termiņā Erdenetas–Ovotas dzelzceļš veidos nozīmīgu savienojumu ar stratēģisko dzelzceļa tīklu, savienojot Krievijas ogļu baseinu ar Ķīnu, paziņojusi Austrālijas kompānija Aspire Mining Limited, kas plāno ogļu ieguvi Mongolijas ziemeļos. Ulug-Hemas koksa ogļu baseins kombinācijā ar Aspire pilnībā piederošo Ovotas koksa ogļu projektu veidošot vienu no lielākajiem jaunajiem augstas kvalitātes koksa ogļu ilgtermiņa avotiem. Tiek sagaidīts, ka Krievijas ogļu eksports nodrošinās nozīmīgu tranzīta kravu apjomu gan Erdenetas–Ovotas, gan Transmongolijas dzelzceļam. 144 miljonu ASV dolāru vērtais Ovotas projekts paredz sākotnēji iegūt piecus miljonus tonnu gadā, sākot ar 2018. gadu, vēsta Miningweekly.com.

A/s HRC Libau iecerētās koksa ražošanas rūpnīcas projektam 9. septembrī Liepājas domē plānota kārtējā sabiedriskā apspriešana.

Iedzīvotājiem būs iespēja iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane noraida jebkādas bažas par to, ka komplekss varētu radīt videi bīstamu situāciju. Rūpnīcu projektē akciju sabiedrība Palast Architekts sadarbībā ar Vācijas uzņēmumiem Uhde ThussenKrupp Technologies un Siemens. Par ogļu pārkraušanu noslēgts līgums ar uzņēmumu Marilat, lai izmantotu tā piestātni Karostas kanālā, 80 % ogļu paredzēts pievest ar kuģiem, pārējās ogles – pa dzelzceļu no Krievijas, un tas esot tikai rezerves variants.

HRC Libau analizējot iespējas, kā būtu izmantojams koksa ražošanas procesā radies ūdens tvaiks, viena no tām - piedāvāt pilsētai siltumu par velti. Uzņēmums risinot sarunas ar SIA Liepājas enerģija, un cer, ka līdz 9. septembrim jau būs noslēgta vienošanās par siltuma pieņemšanu pilsētas siltumtīklos. Pašvaldības pārstāvis Liepājas enerģijā Ronalds Fricbergs gan laikrakstam paudis pārsteigumu par frāzi «par velti», bet domes eksperts enerģētikas jautājumos Kaspars Sants skaidro, ka iekārta, lai šo siltumu pieslēgtu Liepājas enerģijai, izmaksātu vairākus miljonus. Ja pilsēta gadījumā šo siltumu atteiktos izmantot, HRC Libau izskata arī citus tā lietošanas variantus.

Aptuveni 200 miljonus eiro vērtais koksa rūpnīcas projekts Liepājā novedis pie akcionāru savstarpējā konflikta, kuru tie gatavojas risināt Vācijas tiesā.

Viens no a/s HRC Libau akcionāriem, Krievijas pilsonis Nikolajs Hodoss uzskata, ka viņš un akcionāri no Vācijas ir nelikumīgi atstādināti no projekta, aizmuguriski samazinot viņu akciju skaitu un liedzot aktuālo informāciju. Hodoss arī parakstījis pilnvaru, kas ļaus Vācijas firmai BCS Consult pārstāvēt viņu tiesā Vācijā un iesniegt septiņas prasības pret pārējiem HRC Libau akcionāriem, preses konferencē Liepājā informēja N. Hodoss, kurš bija ieradies no Krievijas, pēc paša teiktā, speciāli uz preses konferenci.

Pārējie akcionāri, kuri uzņēmumu reģistrā parādās kā divas ārzonas firmas, aizmuguriski izlēmuši par slēgtu akciju emisiju aptuveni 2,5 miljonu latu vērtībā. Emisijas rezultātā vācu investoriem akciju skaits no vairāk nekā 30% sarucis līdz niecīgai daļai, savukārt Hodosa akciju skaits no vairāk nekā 10% sarucis līdz daļai, kas mazāka par vienu procentu.

Liepājas dome noslēgusi līgumu ar mārketinga pētījumu aģentūru Factum Group par speciālas telefonaptaujas rīkošanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par koksa rūpnīcas projektu Liepājā.

Aptauja Liepājas nodokļu maksātājiem izmaksās dažus simtus latu, Db.lv informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece Ieva Puka. Pašvaldībai rīkot aptauju rekomendējis Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs. Paredzēts aptaujāt ne mazāk par 300 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja notiek laikā no 23. novembrim līdz 7. decembrim. Intervētāji zvana gan uz nejauši izvēlētiem liepājnieku fiksētajiem tālruņu numuriem (44 % gadījumu), gan uz nejauši ģenerētiem mobilajiem numuriem (56 % gadījumu). Paredzēts aptaujāt respondentus visos Liepājas mikrorajonos proporcionāli statistikas datiem par iedzīvotāju procentuālo sadalījumu pa mikrorajoniem, kā arī pēc tautības un dzimuma.

Kvīnslendas plūdiem varētu būt nozīmīga ilgtermiņa ietekme uz pasaules tērauda rūpniecību, vēsta BBC.

Trīs ceturtdaļas no valsts ogļu atradnēm nespējot darboties un apgādāt tirgus, jo ir applūdušas. Applūdušas esot arī dzelzceļa līnijas, pa kurām ogles tiek transportētas uz ostām eksportam.

Situāciju Kvīnslendā cieši vērojot pasaules tērauda rūpniecībā strādājošie, jo štats eksportē pusi koksa ogļu apjoma, kas nepieciešams metāla ražošanai.

Analītiķi gan pauduši viedokli, ka vēl ir pāragri veikt plūdu ietekmes aprēķinus. Viss esot atkarīgs no tā, cik ilgi plūdi turpināsies, kā arī no tā, cik apjomīgi ir tērauda ražotāju koksa ogļu krājumi.

Kvīnslendas koksa ogļu cena jau pakāpusies līdz 253 ASV dolāriem par tonnu.

Investējot trīs milj. Ls vai vairāk, peļņas nodokļa atlaidi šogad varēs saņemt arī poligrāfisti, būvmateriālu, apģērbu, koksa un naftas produktu, kā arī tekstila, papīra, ādas un to izstrādājumu ražotāji.

Uzņēmēji un to organizācijas atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu dot iespēju teju visām ražošanas jomām pretendēt uz iecerēto investīciju projektu atbalstu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidēm. Tomēr uzņēmēji ir neizpratnē par to – lai šādu atlaidi varētu izmantot 3 milj. Ls un vairāk investīciju projektiem, attiecīgais lēmums valdībā ir jāpieņem līdz šā gada 31. decembrim. Tā kā šādu (atbalstāmo) investīciju projektu izskatīšanas laiks institūcijās ir divi līdz trīs mēneši, tad poligrāfistiem, būvmateriālu, apģērbu, koksa un naftas produktu, kā arī tekstila, papīra, ādas un to izstrādājumu ražotājiem attiecīgu projektu – pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai Ekonomikas ministrijā ir atlikuši trīs mēneši.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi a/s HRC Libau lūgumu atjaunot Liepājas domes administratīvo aktu, kurā bija pausts atbalsts koksa rūpnīcas būvei Liepājā, db.lv uzzināja tiesā.

Lēmuma darbība iepriekš tika apturēta, jo tiesā bija saņemts pieteikums, kurā prasīts atcelt Liepājas domes pagājušā gada 16.decembrī pieņemto lēmumu akceptēt a/s HRC Libau energokompleksa jeb koksa rūpnīcas būvniecību Liepājā.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn decembrī Liepājas dome nolēma atbalstīt a/s HRC Libau ieceri būvēt Liepājā akmeņogļu pārstrādes un enerģijas ražošanas kompleksu, un gada beigās pilsētas būvvalde uzņēmumam izsniedza projektēšanas un arhitektūras uzdevumu. Tomēr Liepājas domes opozīcijas deputāte Elita Kosaka, Karostas iedzīvotāja Brigita Maksimova un Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājs Vladimirs Kuzņecovs trijatā domes lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, pamatojot sūdzību ar to, ka rūpnīca varētu nodarīt liepājniekiem veselības kaitējumu, un ar to, ka sabiedriskajā apspriešanā ļoti daudzi iedzīvotāji bijuši pret šāda kompleksa būvniecību. Energokompleksa ieceres autori solīja radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darbavietu.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Šogad Liepājas ostā vislielākais kravu apjoma pieaugums bijis labībai un tās produktiem, savukārt Ventspils ostā – naftas produktiem.

Šā gada astoņos mēnešos Liepājā kravu apgrozījums ir gandrīz par pusi lielāks nekā pērn (149,6%) un sasniedzis 4,6 miljonus tonnu. Augustā Liepājas ostā apkalpoti 568,5 tūkst. t, kas ir par 65 % vairāk nekā 2011. gada augustā.

Lielākais kravu apgrozījuma pieaugums bijis labībai un labības produktiem, melnā metāla kravām, koksa smalkumiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām, informē LSEZ pārvalde. 2012. gada augustā Liepājas ostā apkalpoti 166 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 3 473 pasažieri. Beramkravas – labība un labības produkti, celtniecības materiāli (cements), koksa smalkumi, koksnes šķelda – arī augustā veidoja lielāko kravu īpatsvaru – 49% jeb 278,5 tūkst. tonnu. Otra lielākā kravu grupa augustā bija ģenerālkravas – 254,7 tūkst. t jeb 45 % no visām kravām. Ģenerālkravu segmentā augustā lielākā kravu grupa bija melnais metāls un tā izstrādājumi, bet pozitīvs pieaugums vērojams arī apaļkokiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām. Augustā ievērojami samazinājies pārkrauto metāllūžņu apjoms.

Aptuveni 200 miljonus eiro vērto energokompleksa būvniecību a/s HRC Libau Liepājā sola būvēt jau pēc dažiem mēnešiem.

Koksa ražošanas un pārkraušanas kompleksa projekta virzītāja a/s HRC Libau sākusi būvniecības teritorijas labiekārtošanu. Šos darbus plānots pabeigt 2014.gada pirmajā pusē, kad sāksies rūpnīcas būvniecība, DB informēja projekta sabiedrisko attiecību vadītāja Natālija Daine. Tikmēr iecerētais HRC Libau sadarbības partneris ostā norāda, ka līguma par ogļu pārkraušanu nav.

Akmeņogļu izkraušana no kuģiem un vagoniem sākotnēji tika solīta slēgta tipa troksni izolējošā izkraušanas boksā. Pagaidām gan iecerētajās ostas piestātnēs atbilstoša infrastruktūra netiek plānota, liecina Liepājas būvvaldē iesniegtā projekta vizualizācija, kas atšķiras no tās, kura tika demonstrēta projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Gadā plānots Karostas kanāla piestātnēs pārkraut ap 360 tūkstošiem tonnu ogļu.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Sabiedriskās apspriešanas laikā Liepājas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā nav bijuši pieejami darba ziņojumi par akciju sabiedrības HRC Libau plānoto koksa kompleksu un SIA Rapsoil plānoto vēja parku.

Par to raksta Kurzemes Vārds. Laikraksts jautājis domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā, vai daudz apmeklētāju vēlējušies iepazīties ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem. Pārsteidzoša bijusi atbilde, ka domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, kur bija jābūt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumam, nav ne šī ziņojuma, ne arī otra – IVN gala ziņojuma par SIA Rapsoil iecerēto vēja elektrostaciju parku. Vēlāk izrādījies, ka ziņojumi domes ēkā ir gan, tikai kādā Būvvaldes kabinetā. Pēc tam, kad tos bija meklējis Kurzemes Vārds, abi ziņojumi atradās un tagad ir Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Liepājā atklāta zivju pārstrādes uzņēmuma SyFud rūpnīca, kuras infrastruktūrā un tehnoloģijās kopumā ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro un kuras ražošanas jauda ar laiku varētu sasniegt pat 250 miljonus eiro gadā.

Līdz ar jaunās SIA Syfud ražotnes Liepājā atklāšanu būtiski palielināsies un dažādosies Latvijas zivjrūpniecības nozares ražošanas un eksporta jauda.

SIA SyFud, kas strādā ar zīmolu Port Lite, 2020.gadā iegādājās bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un sāka vērienīgu investīciju projektu, kas tika realizēts vairākās kārtās. Rezultātā uzņēmumā ir izbūvēti trīs ražotņu korpusi, kuros izvietotas jaunas, modernas iekārtas, kas garantē drošu, ekoloģisku un efektīvu zivju produkcijas ražošanas procesu.

"Latvijā un jo īpaši Liepājā ir senas un stabilas zivjrūpniecības tradīcijas, tādēļ mēs vienlaikus lepojamies darboties šajā nozarē un pilsētā, un vienlaikus tā ir arī liela atbildība. Mūsu mērķis, plānojot Liepājas ražotni, bija ražot jaunus un mūsdienīgus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu rietumvalstu tirgos. Mēs nekonkurēsim ar citiem Latvijas tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, dodod pienesumu Liepājai, nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā," saka uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

A/s HRC Libau iecerēto koksa rūpnīcu jeb enerģētikas kompleksu plānots sākt būvēt 2012.gadā, bet pabeigt – divu gadu laikā.

Tā kā jau noslēgti līgumi par koksa piegādēm klientiem Vācijā, termiņi ir ļoti saspringti, apgalvo a/s HRC Libau valdes priekšsēdētājs Igors Povars. Liepājas būvvalde šā gada septembrī apstiprinājusi izvērsto skiču projektu, kā arī teritorijas labiekārtojumu. Projekta virzītājs apgalvo, ka zināms ne tikai finansēšanas modelis, bet arī noslēgušās sarunas ar finansētājiem. Nogludinātas attiecības starp akcionāriem, notiek sarunas ar potenciālo projekta ģenerāluzņēmēju, kas uzņemsies projekta tehnisko izstrādi. Projektā līdz šim esot ieguldīti trīs miljoni eiro. Uz projekta ģenerāluzņēmēja statusu pretendē somi, čehi, poļi, kā arī starptautiska ražošanas un finanšu grupa Konkord, kas ir reālākais pretendents, stāsta I. Povars. Ģenerāluzņēmēja kompetencē būs tehniskā projekta izstrāde, inženiertehniskie risinājumi, projekta vadība. Savukārt a/s HRC Libau patur tiesības izvēlēties būvniekus. Izvēle notiks pārrunu kārtībā, nerīkojot konkursu, uzsver I. Povars.

Lai pierādītu sabiedrībai, ka iecerētā koksa rūpnīca Liepājā ir videi un cilvēkiem draudzīga, un lai nebremzētu vērienīgu investīciju ieplūšanu Latvijā, Liepājas mērs Uldis Sesks nolēmis kompleksa būvniecībai atvēlēt privātīpašumu Dieva auss Otaņķu pagastā.

Kravu pārvadāšanai būs iespējams izmantot Bārtas upi, kas ietek Liepājas ezerā. Savukārt ezeru ar jūru Liepājā savieno Tirdzniecības kanāls, ko, tāpat kā Bārtas upi, iecerēts padziļināt līdz 12 m atzīmei, dodot iespēju Liepājas centrā iebraukt Panamax kuģiem. Padziļināt plānots arī Liepājas ezeru, jo to prasa arī vērienīgais iecerētais celulozes rūpnīcas projekts. Lai kuģu satiksmi nepagrūtinātu Liepājas tilti, tos iecerēts nākamgad nojaukt, bet tramvaja līnijas attīstības projektu pārveidot, paredzot gaisa tramvaju Liepājā. Vērienīgajiem infrastruktūras projektiem līdzekļus piešķirs Latvijas Zaļā partija, uzsverot mūsdienīgo tehnoloģiju un vides simbiozes iespējamību.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca masu atlaišanas nav, tomēr šā gada pirmajā ceturksnī ir plānota darbinieku skaita samazināšana sakarā ar ražošanas apjomu situatīvu krišanu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lai palielinātu rūpnīcas darbības ekonomisko efektivitāti, tiks veikta ražošanas reorganizācija, ražošanas procesu optimizācija, esošo izdevumu samazināšana, kas var negatīvi ietekmēt personāla skaitu.

Tomēr uzņēmuma darbā ar Krievijas dzelzceļu un tā nozares uzņēmumiem no Krievijas puses traucēkļu nav. Ņemot vērā pozitīvās sadarbības daudzgadīgo pieredzi, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir iespēja nodarboties ar savu pamatdarbības veidu (dīzeļlokomotīvju remontu un to rezerves daļu ražošanu), taču šo pakalpojumu izmaksas sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca kļūst par ekonomiski neizdevīgiem pasūtījumiem. AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ieņēmumi no darījumiem ar Krievijas uzņēmumiem ievērojami samazinājušies sakarā ar rubļa devalvāciju, kas arī ietekmē noslēgto kontraktu skaitu ar tradicionālajiem Krievijas Federācijas partneriem 2015.gadā to ekonomiskās nelietderības dēļ.

Philip Morris International jau otro gadu pēc kārtas ierindojas starp desmit nozīmīgākajiem ASV biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas ieņem līderpozīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Starptautiskā biznesa medija Forbes ikgadējā neto nulles līderu sarakstā tiek izcelti tie 100 uzņēmumi, kas visaktīvāk iesaistās CO2 emisiju mazināšanā, novēršot vai kompensējot radīto piesārņojumu.

Reitinga veidošanā Forbes izmanto pētījumu kompāniju Sustainalytics un Morningstar datus, kas mēra uzņēmumu iesaisti siltumnīcgāzu emisiju mazināšanā. Veidojot neto nulles sarakstu, uzņēmumi tiek aplūkoti gan plašākā nozares, gan atrašanās vietas kontekstā, rēķinoties ar to, ka, piemēram, naftas un gāzes ražotājiem ir ļoti atšķirīgi izaicinājumi nekā, piemēram, bankām vai viesnīcu ķēdēm. Cita starpā tiek vērtētās arī uzņēmuma iniciatīvas sadarbības partneru, izplatītāju un klientu CO2 emisiju mazināšanā.

Philip Morris International bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas, un šo vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā uzņēmums reģionā ir īstenojis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas, ietekmi uz vidi un elektroenerģijas patēriņu.

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.