Administratīvā apgabaltiesa atcēlusi Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 11. marta lēmumu un tādejādi atjaunojusi Liepājas pilsētas domes lēmuma Par akciju sabiedrības HRC Libau HRC AG energokompleksa izveidi darbību. Apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams, liecina medijiem sniegtā informācija.

Administratīvā apgabaltiesa konstatējusi, ka Liepājas pilsētas domes 2010. gada 16. decembra lēmums ir pirmšķietami tiesisks un līdz ar to nav pamata šobrīd apturēt tā darbību, informē domes Juridiskās daļas vadītāja Inita Pelnēna.

Tas nozīmē, ka minētais pašvaldības lēmums, ar kuru energokompleksa jeb koksa ražošanas kompleksa būvniecība tika akceptēta, ir spēkā un akciju sabiedrība HRC Libau var veikt visas darbības, kas nepieciešamas, lai izstrādātu tehnisko projektu un uzsāktu būvniecību.

Minētais pašvaldības lēmums noteica, ka HRC Libau kompleksa tehniskā projekta izstrādes un būvniecības laikā, pirms uzņēmuma darbības uzsākšanas un darbības laikā nepieciešams izpildīt Vides pārraudzības valsts biroja 2010. gada 16. novembra atzinumā par ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumā noteiktos obligātos nosacījumus, ievērot valstī esošo normatīvo aktu prasības, kā arī Liepājas ostas noteikumus.

Aptuveni 200 miljonus eiro vērtais koksa rūpnīcas projekts Liepājā novedis pie akcionāru savstarpējā konflikta, kuru tie gatavojas risināt Vācijas tiesā.

Viens no a/s HRC Libau akcionāriem, Krievijas pilsonis Nikolajs Hodoss uzskata, ka viņš un akcionāri no Vācijas ir nelikumīgi atstādināti no projekta, aizmuguriski samazinot viņu akciju skaitu un liedzot aktuālo informāciju. Hodoss arī parakstījis pilnvaru, kas ļaus Vācijas firmai BCS Consult pārstāvēt viņu tiesā Vācijā un iesniegt septiņas prasības pret pārējiem HRC Libau akcionāriem, preses konferencē Liepājā informēja N. Hodoss, kurš bija ieradies no Krievijas, pēc paša teiktā, speciāli uz preses konferenci.

Pārējie akcionāri, kuri uzņēmumu reģistrā parādās kā divas ārzonas firmas, aizmuguriski izlēmuši par slēgtu akciju emisiju aptuveni 2,5 miljonu latu vērtībā. Emisijas rezultātā vācu investoriem akciju skaits no vairāk nekā 30% sarucis līdz niecīgai daļai, savukārt Hodosa akciju skaits no vairāk nekā 10% sarucis līdz daļai, kas mazāka par vienu procentu.

Aptuveni 200 miljonus eiro vērto energokompleksa būvniecību a/s HRC Libau Liepājā sola būvēt jau pēc dažiem mēnešiem.

Koksa ražošanas un pārkraušanas kompleksa projekta virzītāja a/s HRC Libau sākusi būvniecības teritorijas labiekārtošanu. Šos darbus plānots pabeigt 2014.gada pirmajā pusē, kad sāksies rūpnīcas būvniecība, DB informēja projekta sabiedrisko attiecību vadītāja Natālija Daine. Tikmēr iecerētais HRC Libau sadarbības partneris ostā norāda, ka līguma par ogļu pārkraušanu nav.

Akmeņogļu izkraušana no kuģiem un vagoniem sākotnēji tika solīta slēgta tipa troksni izolējošā izkraušanas boksā. Pagaidām gan iecerētajās ostas piestātnēs atbilstoša infrastruktūra netiek plānota, liecina Liepājas būvvaldē iesniegtā projekta vizualizācija, kas atšķiras no tās, kura tika demonstrēta projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Gadā plānots Karostas kanāla piestātnēs pārkraut ap 360 tūkstošiem tonnu ogļu.

Šķidro kravu apkalpotāja LSEZ SIA GI Termināls plāno pārvietot cauruļvadu, kas saista termināli ar ostu, lai atbrīvotu teritoriju koksa rūpnīcas celtniecībai.

Tāpēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdei bija jāpieņem lēmums atļaut GI Terminālam uz laiku iznomāt zemesgabalu no koksa projekta attīstītājas a/s HRC Libau. Apakšnomas līgums būs spēkā līdz gada beigām. Šajā termiņā cauruļvadu pārvietos, apejot koksa kompleksam atvēlēto teritoriju, bet pārvietošanas izmaksas kompensēs HRC Libau, klāstīja G. Krieviņš.

DB vēstīja, ka tiesvedības dēļ a/s HRC Libau 200 milj. eiro vērtā energokompleksa būvniecība aprīlī netiks uzsākta, līdz ar to tā nespēs īstenot plānotās piegādes 2013. gada pavasarī. Projektam jau piesaistīti 40 milj. eiro (par vēl nepieciešamo 160 milj. eiro finansējumu šobrīd notiekot sarunas), ir noslēgti līgumi par rafinētā koksa ražotnes tehnoloģiju piegādēm ar Vācijas Uhde ThyssenKrupp, tehnoloģisko vadības sistēmu piegādātāju Vācijas Siemens AG.

A/s HRC Libau iecerēto koksa rūpnīcu jeb enerģētikas kompleksu plānots sākt būvēt 2012.gadā, bet pabeigt – divu gadu laikā.

Tā kā jau noslēgti līgumi par koksa piegādēm klientiem Vācijā, termiņi ir ļoti saspringti, apgalvo a/s HRC Libau valdes priekšsēdētājs Igors Povars. Liepājas būvvalde šā gada septembrī apstiprinājusi izvērsto skiču projektu, kā arī teritorijas labiekārtojumu. Projekta virzītājs apgalvo, ka zināms ne tikai finansēšanas modelis, bet arī noslēgušās sarunas ar finansētājiem. Nogludinātas attiecības starp akcionāriem, notiek sarunas ar potenciālo projekta ģenerāluzņēmēju, kas uzņemsies projekta tehnisko izstrādi. Projektā līdz šim esot ieguldīti trīs miljoni eiro. Uz projekta ģenerāluzņēmēja statusu pretendē somi, čehi, poļi, kā arī starptautiska ražošanas un finanšu grupa Konkord, kas ir reālākais pretendents, stāsta I. Povars. Ģenerāluzņēmēja kompetencē būs tehniskā projekta izstrāde, inženiertehniskie risinājumi, projekta vadība. Savukārt a/s HRC Libau patur tiesības izvēlēties būvniekus. Izvēle notiks pārrunu kārtībā, nerīkojot konkursu, uzsver I. Povars.

A/s HRC Libau teju 200 milj. eiro vērtā energokompleksa būvniecība aprīlī netiks uzsākta, līdz ar to tā nespēs īstenot plānotās piegādes 2013. gada pavasarī.

«Šobrīd Administratīvajā rajona tiesā ir iesniegts pieteikums par uzņēmumam izsniegtās būvatļaujas izsniegšanu, un šī tiesa noraidīja lūgumu par Liepājas domes lēmuma darbības atjaunošanu, kas ir pārsūdzēts augstākstāvošā tiesā, taču tas nemaina faktu, ka iecerētā HRC AG energokompleksa būvniecība netiks uzsākta iepriekš solītajā laikā - 2011. gada aprīlī, un nav arī zināms, kad tiesvedība varētu beigties,» situāciju raksturo a/s HRC Libau valdes priekšsēdētājs Igors Povars.

Protestus sola turpināt

Pārvadātāju brīdinājuma akcija var pāraugt krietni vērienīgākā protestā, ja Saeima nākamnedēļ neuzklausīs pārvadātāju prasības.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldei un a/s HRC Libau piemērots administratīvais sods - katrai 500 Ls par savu teritoriju nekopšanu.

Liepājas SEZ pārvalde sodu jau samaksājusi, kaut arī apšauba tā pamatotību, db.lv informēja LSEZ pārvaldē. Runa ir par divām Liepājas ostas perspektīvajām teritorijām. Kopā perspektīvās teritorijas aizņem ap 60 ha, un vairākas, tajā skaitā tās, par kurām piemērots sods, ir tālu no pilsētas centra, neapdzīvotas pļavas ar bijušo militāro ēku gruvešiem. Lai šīs vietas sakoptu atbilstoši pilsētas saistošajiem noteikumiem, būtu nepieciešama liela naudas summa, norādīja SEZ pārvaldē. Tajā pat laikā Pašvaldības policija, kas kontrolē saistošo noteikumu izpildi, nešķiro teritorijas.

Liepājas domes atbalsts koksa rūpnīcas projektam ir apturēts, jo Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta administratīvā lieta par domes lēmumu, kas pauda atbalstu kompleksam.

DB jau rakstīja, ka pērn decembrī Liepājas dome nolēma atbalstīt a/s HRC Libau ieceri būvēt Liepājā akmeņogļu pārstrādes un enerģijas ražošanas kompleksu, un gada beigās pilsētas Būvvalde uzņēmumam izsniedza projektēšanas un arhitektūras uzdevumu. Tomēr Liepājas domes opozīcijas deputāte Elita Kosaka, Karostas iedzīvotāja Brigita Maksimova un Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājs Vladimirs Kuzņecovs trijatā domes lēmumu pārsūdzējuši Administratīvajā rajona tiesā, pamatojot sūdzību ar to, ka rūpnīca varētu nodarīt liepājniekiem veselības kaitējumu, un ar to, ka sabiedriskajā apspriešanā ļoti daudzi iedzīvotāji bijuši pret šāda kompleksa būvniecību, Db.lv. Tādēļ Administratīvajā rajona tiesā 13. janvārī ir ierosināta administratīvā lieta, taču pagaidām nav zināms, kad un cik ilgā laikā tā tiks izskatīta, DB apliecināja E.Koska.

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

A/s HRC Libau Liepājas domē saņēmusi jaunu būvatļauju energokompleksa jeb koksa rūpnīcas būvniecībai.

Vienlaikus izsniegta būvatļauja arī teritorijas sakopšanai, liecina Liepājas pašvaldības būvvaldes informācija. Gan būvniecību, gan teritorijas sakopšanu veiks viena no Kurzemes «gazelēm» jeb strauji augošajiem būvniecības uzņēmumiem – SIA Mūrnieks, kas būvē jaunas un nojauc vecas ēkas, pieņem un pārstrādā būvgružus, ražo celtniecības materiālus un uztur plašu būvtehnikas parku. Uzņēmuma darbības ģeogrāfija koncentrējas Liepājā, nedaudz objektu bijuši arī citur Kurzemē. Energokompleksa būvniecība varētu būt lielākais tā īstenotais objekts, tomēr ne būvnieks, ne projekta attīstītājs nekādus komentārus pagaidām nesniedz.

Vēl šajā gadā Liepājas domei jāpieņem lēmums atļaut vai neatļaut būvēt koksa rūpnīcu pilsētā, ziņo Dienas Bizness.

Energokompleksa ieceres autori sola radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darbavietu. Komplekss varētu sākt darboties 2013. gadā. Līdz 20. septembrim ikviens interesents vēl var iesniegt priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) par iecerēto akmeņogļu pārstrādes un enerģijas ražošanas kompleksa būvniecību Liepājā.

Projekta pieteicējs Liepājas domē un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldē 2009. gadā bija SIA CoEnCo, kas piederēja ārzonas uzņēmumam Maxbrook Ventures LLP un Krievijas privātpersonai Nikolajam Hodosam. 2009. gada 3. novembrī Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta a/s HRC Libau, kuras mērķis ir enerģētiskā kompleksa būvniecība un attīstīšana Liepājā. Akciju sabiedrība šī gada maijā pārņēma SIA CoEnCo tiesības un pienākumus. Projekta finansēšanai notiek sarunas ar vairāku ES valstu bankām.

Lai pierādītu sabiedrībai, ka iecerētā koksa rūpnīca Liepājā ir videi un cilvēkiem draudzīga, un lai nebremzētu vērienīgu investīciju ieplūšanu Latvijā, Liepājas mērs Uldis Sesks nolēmis kompleksa būvniecībai atvēlēt privātīpašumu Dieva auss Otaņķu pagastā.

Kravu pārvadāšanai būs iespējams izmantot Bārtas upi, kas ietek Liepājas ezerā. Savukārt ezeru ar jūru Liepājā savieno Tirdzniecības kanāls, ko, tāpat kā Bārtas upi, iecerēts padziļināt līdz 12 m atzīmei, dodot iespēju Liepājas centrā iebraukt Panamax kuģiem. Padziļināt plānots arī Liepājas ezeru, jo to prasa arī vērienīgais iecerētais celulozes rūpnīcas projekts. Lai kuģu satiksmi nepagrūtinātu Liepājas tilti, tos iecerēts nākamgad nojaukt, bet tramvaja līnijas attīstības projektu pārveidot, paredzot gaisa tramvaju Liepājā. Vērienīgajiem infrastruktūras projektiem līdzekļus piešķirs Latvijas Zaļā partija, uzsverot mūsdienīgo tehnoloģiju un vides simbiozes iespējamību.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Salaspils uzņēmums Inos plāno paplašināt savu darbību un būvēt jaunu ražotni Koknesē, kurā no kokapstrādes atkritumiem ražos brikešu kokogles griliem.

Inos ražotajām kokoglēm ir augsts oglekļa sastāvs, zems pelnu saturs (līdz 1,5%), ilgāks degšanas laiks (līdz 5 stundām), augstāka degšanas temperatūra (vairāk par 900 grādiem), reducēts dūmu un specifiska aromāta daudzums, informē uzņēmumā. Jaunais produkts ir vienlaikus energoefektīvs risinājums un ekoloģiski tīrāks produkts, līdz ar to izmantojams arī pārtikas ražošanā un ēdināšanas pakalpojumos izmantošanai grilos. Tāpat produkcija izmantojama metalurģijā kā koksa aizstājējs un ķīmiskajā rūpniecībā kā aktīvā ogle.

Jaunā tehnoloģija ir uzņēmuma un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta zinātnieku vairāku gadu kopdarba rezultāts. Projekta īstenošanai finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā piešķīrusi Attīstības finanšu institūcija Altum, savukārt līdzfinansējums 963 tūkstoši eiro apmērā ir no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras programmas Inovāciju motivācijas programma. Tehnoloģija ļaušot saražot konkurētspējīgu produktu, kuram tirgū pagaidām nav identisku konkurentu.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.