Noslēgusies biznesa ideju iesniegšana Hipotēku bankas konkursam jauniešiem Lec biznesā!, un no visiem Latvijas reģioniem jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesūtījuši 165 dažādu biznesa ideju aprakstus.

Līdz ar pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām Hipotēku bankā sākusies šo ideju izvērtēšana, un 28.novembrī žurijas izvirzītie 50 labāko ideju autori tiks aicināti piedalīties konkursa otrajā kārtā.

Lec biznesā! projekta vadītāja Daiga Buhholce skaidro, ka konkurss Lec biznesā! notiek jau ceturto gadu un šogad uz konkursa balvām – mentora atbalstu un naudas balvu pretendē jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, apliecinot, ka labs potenciāls uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam ir visā Latvijā. Šogad iespēju konkursā piedalīties izmantojušas arī vairākas jauniešu grupas, kā arī virkne dalībnieku konkursam iesnieguši vairākas idejas. Žūrija vērtēs virkni kritēriju, un viens no svarīgākajiem būs idejas dzīvotspēja un iespēja to īstenot dzīvē.

Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.

– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?

– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.

Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 4. kursa students Kārlis Emīls Vīksne biznesa pirmsinkubatorā RTU IdeaLab radījis prototipu ierīcei, kas ekstrēmo sporta veidu cienītājiem ļauj attīstīt lielāku ātrumu.

Prototipa skice ir vienkārša, līdzās tai K. E. Vīksne ir «uzmestis» atsevišķus punktus, kuri nepieciešami, lai produkta iecere pārvērstos par ievilcēju jeb vinču, kas snovbordistiem, skeitbordistiem, veikbordistiem un citu gan ziemas, gan vasaras ekstrēmo sporta veidu cienītājiem dod iespēju pilsētvides un iekštelpas apstākļos uzņemt vajadzīgo ātrumu triku izpildīšanai. Arī viņa radītais ierīces prototips ir samērā vienkāršs, taču efektīvs, demonstrē Kārlis Emīls.

«Lai snovotu, ir jādodas uz speciāli izveidotiem snovparkiem, jo pilsētvide ir pārāk līdzena, lai varētu dabīgi uzņemt ātrumu. Snovparki, veikparki ir mākslīgi urbānās vides atveidojumi, veidoti iedvesmojoties no pilsētvidē sastopamiem «spotiem»,» teic RTU students. Viņš pats aizraujas ar snovošanu, arī ideja par ievilcēju pie viņa atnāca ziemā. Iepazinies ar tirgus piedāvājumu, Kārlis Emīls ir nolēmis radīt pats savu risinājumu. Tirgū esošos ievilcējus darbina benzīna vai elektriskie motori, Kārļa Emīla radītais ir 100 % mehānisks. Darbības principa pamatā ir atspere – velkot tā tiek nospriegota un, palaista vaļā, «ievelk tevi ātrumā, lec pa rampu un taisi trikus,» aizrautīgi skaidro jaunietis. Ierīce pirms lietošanas ir jāpiestiprina pie kāda atbalsta punkta, piemēram, staba.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Doma par savu modes salonu Barbarai Brodelei bija jau sen, beidzot viņa to ir piepildījusi, vienuviet piedāvādama pēc sava dizaina šūtus tērpus un mammas gleznas.

«Es zināju, ka reiz man būs savs salons, man tikai vajadzēja «īsto» laiku,» saka Barbara Brodele, modes un mākslas salona B līdzīpašniece. Viņa modes biznesā ir jau no 17 gadu vecuma – pēc Vieglās rūpniecības tehnikuma modelētāju nodaļas absolvēšanas viņa sāka strādāt pie Latvijā leģendāras modes mākslinieces Asnātes Smelteres. Nesen Barbara uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) programmu Lec biznesā! un biznesa idejas pieteikuma termiņš spiedis ne vien vēlēties, bet arī pieņemt lēmumu patiešām īstenot savu ieceri. Taču jaunā uzņēmēja atzīst, ka izveidot savu uzņēmumu bijis diezgan grūti. Biznesa plāna izstrādei veltīts pusgads un aizņēmuma iegūšana prasījusi daudz nervu. «Bankas atbalsta, bet strikti izvērtē pieteikumus,» viņa saka. Papildu izaicinājums ir tas, ka Barbara ir strādājoša mamma, un viņas vīrs ir sportists, kurš spēlē Vācijas klubā. «Sports ir viņa būtība. Es gribēju, lai viņš realizē savu sapni. Nevēlējos viņam akli braukt līdzi, gribēju piepildīt savu sapni, nolēmu palikt un dibināt uzņēmumu,» stāsta Barbara.

Politiķu gatavotā mikrouzņēmumu nodokļa 9% likmes saglabāšana ar nosacījumiem būs neizdevīgāka nekā iepriekš paredzētā šī nodokļa likmes paaugstināšana, būs vajadzīgs jauns likums

Tādu ainu iezīmē Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija par to, kas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājus sagaida – pašreizējās 9% likmes saglabāšana ar papildu (pašlaik vēl nezināmo) sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu, kā arī liegto jomu sarakstu, kurās MUN nevarēs piemērot. Efektīvā (valstij maksājamās naudas apmērs pret apgrozījumu) šī nodokļa likme pēc grozījumiem būs 19 – 23%. Minētajiem riskiem vēl līdzās jānostāda tā dēvētā nodokļu pretizvairīšanās norma (iestrādāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā), kas MUN maksātājam draud ar šī nodokļa maksātāja statusa atņemšanu un soda naudām gadījumā, ja darbinieks, kurš ticis pieņemts darbā, pēdējo 12 mēnešu laikā ir strādājis uzņēmumā, kuram pašlaik MUN maksātājs sniedz pakalpojumus. Savukārt MUN likumā ir paredzēta vēl viena norma, kas 9% likmi automātiski (bez trīs gadu termiņa) paaugstina līdz 12%, ja šī nodokļa maksātājs pieņem darbā darbinieku, kurš jau iepriekš strādājis pie cita MUN maksātāja. Paaugstinātā riska apstākļos tiek prognozēta masveida MUN maksātāju izmiršana, kurā izdzīvot varēšot retais. Uzņēmēji gaida Saeimas lēmumu.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Jaunu uzņēmumu reģistrācija palielina nodarbināto, tātad arī nodokļu maksātāju skaitu, tomēr dažādās Latvijas pilsētās šī korelācija būtiski atšķiras, īpaši no konteksta lec ārā Liepāja

To liecina SIA Lursoft pētījums par to, kā uzņēmumu skaita kāpums ietekmē nodarbinātību. Vairāki DB aptaujātie iegūtos datus vērtēja atšķirīgi, tomēr uzsverot, ka vislabākā korelācija iegūstama tad, ja jaundibināto uzņēmumu darbības jomas ir apstrādes rūpniecība un ja tie darbojas zinātņietilpīgajās nozarēs, piemēram, IT. Apstrādes rūpniecībā viena darba vieta pat radot trīs darba vietas saistītajās nozarēs. Tiek norādīts, ka par investīcijām minētajās jomās tiekot novērota samērā sīva konkurence, bez tam sava nozīme esot arī vietējās pašvaldības iespējām piesaistīt tās, kā arī attieksmei un komunikācijai ar uzņēmējiem. Jāņem vērā, ka nodarbināto skaita pieaugumu var nodrošināt arī strādājošo uzņēmumu paplašināšana. Savukārt esošo uzņēmumu bankrots ar lielu strādājošo skaitu un darbinieku atlaišanu tik tikko spēj amortizēt jaundibinātie uzņēmumi, kā arī tie, kuri īstenojuši biznesa paplašināšanos.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Šujot smukumpēdiņas, kļūst skaidrs – Latvijas sievietes ir lielas gardēdes, kurām sirdij tuva gan paliek arī klasika – melnā un baltā krāsa

To novērojusi Rasa Štālberga, šo sieviešu aksesuāru ražotāja SIA BenitoDream īpašniece. Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir mazo zeķīšu jeb smukumpēdiņu šūšana. Tās atšķiras no agrākos laikos nopērkamajām pēdiņām – šīm izmantots mežģīņu audums. R. Štālberga eksperimentē arī ar krāsainu likras audumu ar pumpiņām, puķītēm utt.

Izpētot tirgu, uzņēmēja secinājusi, ka pavisam vienkāršas pēdiņas lielākoties nopērkamas dažādos lielveikalos un plaša patēriņa preču veikalos. Specializētajos veļas un zeķbikšu veikalos nopērkamas gan vienkāršas ikdienai domātas, gan ekskluzīvas pēdiņas. Kopumā viņa uzskata, ka niša ir samērā brīva, taču daudz jāstrādā, lai savu biznesu attīstītu.

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Šā gada jūnija beigās ar konkursa Lec Biznesā atbalstu īstenots dizaina lampu ražošanas projekts UNIQCUBE.

Lampām iespējams pielāgot individuālu dizainu. «Viss sākās ar to, ka palīdzēju tētim taisīt izstādi, kurā mēs veidojām līdzīgas griestos iekaramas lampas – man ļoti iepatikās, kā tās iederas dzīvoklī, un sagribējās uztaisīt lampu, kas būtu tieši pieskaņota manai istabai. Man un maniem draugiem iepatikās šī doma un, nedaudz pārmainot lampu konstrukciju – tā, lai tās varētu ne tikai iekārt griestos, bet arī nolikt jebkur uz grīdas vai galda - sapratu, ka neesmu vienīgā, kurai varētu patikt šī ideja,» stāstīja UNIQCUBE uzņēmuma vadītāja 23 gadus jaunā Rīgas Ekonomikas augstskolas absolvente Anna Sedleniece.

Apledojušu vadu dēļ šorīt iestājies haoss uzņēmuma Rīgas satiksme trolejbusu satiksmē - trolejbusi kavējas, ir pārpildīti, kā arī bremzē pārējo satiksmi Rīgā. Pieturvietās gaida daudz cilvēku.

To, ka problēmas cēlonis ir apledojuši vadi, biznesa portālam db.lv apliecināja Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš stāstīja, ka tie trolejbusi, kas ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoriem, brauc, neizmantojot vadus. Daļēji apgrūtināta arī tramvaju kustība - īpaši 2. un 10. tramvaja.

Kā novēroja db.lv, daļa trolejbusu brauc ļoti lēni, ar ieslēgtām avārijas ugunīm, kas rada sastrēgumus Rīgas ielās. No vadiem, braucot trolejbusiem, lec dzirksteles.

V. Zaķis informēja, ka Rīgas satiksme nespēj notīrīt visus vadus, taču tiek strādāts, lai radušos situāciju risinātu.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka valdība tā arī nav piekritusi sadarboties ar Rīgas domi pilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā, kā arī to, ka ir traucēts piemērot atšķirīgus apmaksas noteikumus rīdziniekiem un nerīdziniekiem, no 1.februāra stāsies spēkā jaunas biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu

Turpinot sabiedrībā iesakņojušos drūmo domu teju par striķi, ziepēm un tabureti, arvien grūtāk būs atrast vietu labu ideju radīšanai. Skumjākais ir tas, ka nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu. Pasažieri lec pār bortu, bet mēs tik velkam un stumjam, jo nespējam saskatīt, ka jaunie apstākļi prasa citu pārvietošanās līdzekli. Kāda, aizverot acis, īsti rādās vīzija par Latvijas nākotni? Tukši ciemi reģionos, slēgtas skolas un slimnīcas, apklusušas rūpnīcas vai tomēr kādas iedvesmojošākas ainas?

Nevis tāpēc, lai kultivētu bezcerīgumu, bet gan ar domu rosināt diskusiju decembra beigās DB rakstīju par Latvijas un Krievijas vienlīdz švako izaugsmi, vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Tomēr noprotu, ka daudzi lasītāji neļāvās uzvedināties uz pārdomām par to, kādu iemeslu dēļ mūsu valsts savā ekonomiskās attīstības ceļā brīžam atgādina lielo demokrātijas cirku aiz Latvijas un ES austrumu robežas, nevis radniecīgajās valstis tepat Baltijā. Komentāru naski pārkopēja virkne krieviski rakstošu mediju, pasniedzot to savā mērcē. Neierakstīšanās gaidītajos izaugsmes tempos ir neraža valsts tautsaimniecībai, bet (precizēšu Latvijas un Krievijas IKP salīdzinājuma kontekstā) ne valstij kā nacionālai idejai.

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.