Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā
Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.
Atpakaļ mājās
Pašlaik Liepājā strādā aptuveni 20 darbinieku, kamēr kompānijas birojs ar mārketinga nodaļu, arī veikals atrodas galvaspilsētā. Uzņēmuma īpašniece Madara More ir dzimusi un augusi Liepājā, tāpēc, lai gan uzņēmums veidots galvaspilsētā, pamazām īstenota iecere to atvest atpakaļ uz mājām. Madara ir uzņēmēja Oskara Mora meita, viņas tēvs savulaik bija viens no celtniecības giganta UPB līdzīpašniekiem, tagad Madara ir vairāku ar UPB holdingu saistītu uzņēmumu līdzīpašniece, taču Wooly Organic ir viņas pašas veidots bizness, kas sekmīgi attīstās. Turklāt tā pirmais aizsākums arī meklējams Liepājā, kur pirmos vilnas lāčus darināja neredzīgo biedrības cilvēki. Tā kā vilna ir uzkārsts materiāls un neiztur stiprības rādītājus, kas ir nozīmīgi bērnu rotaļlietu ražošanā, tagad tiek izmantota kokvilna. Turklāt nevis lētākā tirgū pieejamā, bet gan bioloģiski sertificēta. Bioloģiski sertificētu audumu uzņēmums iegādājas no Turcijas ražotājiem, un sertifikāts garantē, ka ražošanā likta lietā dabai draudzīgi audzēta kokvilna, neizmantojot glifosātu un citas lauksaimniecības indes. Tās ietekmē ne tikai ražu, bet arī zemi un cilvēkus, kas patērē industriāli audzētu produkciju. Ne tikai ēdot, bet arī, piemēram, velkot mugurā vai pat rotaļājoties.
Lec augstu
Izvēle par labu startēšanai Latvijā pasvešajā nišā bija apzināta, domājot par gala klientu – bērnu, kurš, saņemot rotaļlietu, nesaskartos ar ķimikālijām vai pesticīdu atliekvielām. Būtiski, ka ražotne šā gada sākumā gatavojas iegūt starptautisko bioloģiskā tekstila sertifikātu Global Organic Textile Standard (GOTS) – uzņēmumā jau viesojušies sertifikācijas eksperti no Lielbritānijas, atlicis vēl nokārtot pēdējās formalitātes. GOTS apliecinās to, ka visos ražošanas posmos attieksme pret dabu bijusi maksimāli saudzīga, par ko var būt drošs arī pircējs. Šāda sertifikāta nav nevienam citam rotaļlietu ražotājam Latvijā, kamēr Rietumeiropā GOTS esot labi zināms, par ko liecinot, piemēram, Vācijas un Francijas klientu interese par to, kāpēc liepājnieku produkcijai šāda sertifikāta līdz šim nebija. Ievērojams eksporta galamērķis ir arī Itālija, tāpat Skandināvijas reģions ir lielisks noieta tirgus, tomēr Beāte atzīst, ka arī pašmāju tirgus ir pietiekami aktīvs noietam un varbūt ne vienmēr pietiekami novērtēts, – no Eiropā pārdotā produkcijas apjoma Latvijas pircēji cienīgi veido gandrīz pusi.
Visu rakstu Zaķi izspiež vilkus lasiet 9. janvāra laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns. Lasi elektroniski!