Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.
– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?
– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.
Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.
Rezultātā mēs vairs neuzsākam jaunus projektus austrumu virzienā un vienlaikus paplašinām savu darbību Baltijas valstīs, ka arī esam visai aktīvi pārējā Eiropā, piemēram, Lielbritānijā un Īrijā.
– No kurienes Latvijas strikti determinētajā un strukturētajā tirgū rodas jauni kredītu ņēmēji?
– Tā kā esam privāta neatkarīga banka un mūsu kredītresursi objektīvi nevar būt tik lēti kā lielajām rietumu un ziemeļvalstu bankām, līdz šim Latvijā pārsvarā kreditējām īpašos nišas segmentos.
Atcerēsimies, ka vēl pirms gada vietējais korporatīvās kreditēšanas tirgus bija visai piesātināts un mēs neuzskatījām par lietderīgu „iekarot» te sev vietu zem saules par katru cenu.
Bet situācija krasi mainījās un turpina mainīties. Šobrīd mūsu kredīti ir pieprasīti. Runa ir par pieprasījumu simtiem miljonu eiro apmērā.
Nevienam vairs nav noslēpums, ka pašreizējā vairāku lielo banku politika faktiski «izspiež» no tām daudzus biznesa klientus, pat ja iepriekš viņus te veiksmīgi kreditēja daudzu gadu garumā. Kā jau vairākkārt ir rakstījuši jūsu kolēģi žurnālisti, tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tas ir, uz tiem uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir nevis Latvijas, bet jebkuru citu valstu, tostarp arī citu ES valstu pilsoņi.
Šīs transformācijas rezultātā pie mums nāk daudzi lielie biznesa klienti ar labu kredītvēsturi, pieņemamu riska līmeni un skaidrām attīstības perspektīvām.
– Kāpēc no tik labiem klientiem atsakās, piemēram, skandināvu bankas? Acīmredzot, tās šāda veida sadarbībā saskata zināmu risku. Vai Rietumu Banka uz risku piever acis?
– Nebūt ne. Latvijas kredītu tirgū esam jau gandrīz trīs gadu desmitus un, protams, visu redzam un saprotam. Dažu banku atteikšanās no zināmas klientu daļas bieži vien it nemaz nav saistīta ar kredītu riskiem, to var noteikt šo banku vispārējā politika, kas tiek veidota tālu ārpus Latvijas robežām.
Starptautisko rietumu banku Latvijas struktūrvienību darbā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Tas saistīts ar to, ka dažu šo banku akcionāri pēdējā gadā ir zaudējuši miljardiem eiro kapitalizācijas, jo to akciju vērtība pasaules tirgos ir kritusies. Tas bija saistīts arī ar notikumiem Baltijas valstīs. Rezultātā no galvenajiem birojiem tiek doti rīkojumi stingrāk kontrolēt klientus šajās valstīs, kuras daudzējādā ziņā bija problēmu avots. Viss bizness Latvijā tagad tiek uztverts divās krāsās – baltā un melnā. Pat ja, tēlaini runājot, tiek pamanīta kāda viegli pelēkā nokrāsa, sadarbība ar šādu biznesu tūlīt tiek pārtraukta.
Nostāja ir vienkārša – labāk zaudēt daļu labo klientu nekā miljardiem eiro kapitalizācijas. Mērķis ir operatīvi atgūt savas pozīcijas globālajā tirgū. Tādēļ, kā saka, kur koku cērt, tur skaidas lec.
Protams, te ir sava loģika, kas izriet no šo banku biznesa modeļa, un tā ir skaidri saprotama. Mūsu biznesa modelis nav ne labāks, ne sliktāks – tas vienkārši ir citāds. Pirmkārt, esam vietējie un lieliski orientējamies mūsu mājas tirgū; otrkārt, esam neatkarīgi gan lēmumos, gan rīcībā; treškārt, vienmēr esam analizējuši katru kredīta projektu individuāli. Tādēļ formālie kritēriji nav mūsu prioritāte, mums ir svarīgi, kās reāli stāv aiz viņiem.
– Kāds ir jauna kredītu tirgus, kas ir izveidojies šīs situācijas rezultātā, potenciālais apjoms?
– Domāju, ka finansējuma pieprasījums mūsu reģionā šodien ir vērtējams simtos miljonu eiro.
Te, starp citu, priekšplanā iziet vēl viena Rietumu Bankas priekšrocība. Ja neņemam vērā rietumu bankas, kas atsvešinās no vietējā biznesa, mēs būtībā Latvijā esam vienīgās bankas loma, kas, ievērojot kapitāla pietiekamības prasības, var izsniegt kredītu 10+ miljonu eiro apmērā.
Vienkārši sakot, esam vienīgā lielā privātā banka valstī. Un, tā kā daudzi nopietni uzņēmumi ir saskarušies ar grūtībām kredītu piesaistīšanā, interese par mūsu finansējumu ir ļoti liela.
– Vai jums ir prioritāras nozares? Kādas jomas pārsvarā kreditējat?
– Kreditējam dzīvojamās ēkas, birojus, viesnīcas. Gan jau esošus gatavus objektus, gan jaunu projektu attīstību. Redzam, ka, par spīti runām par masveida emigrāciju, jauni mūsdienīgi „kvadrātmetri» pašlaik ir ļoti pieprasīti.
Pirmkārt, svarīgs faktors ir atliktais pieprasījums, kas strauji kritās pēc 2008.–2010. gada krīzes. Tad līdz pat 2014. gadam celtniecība būtībā tika pārtraukta. Īpašnieki pakāpeniski izpārdeva „sakrājušos» objektus, un atkal ir radies dzīvojamo un komerciālo platību deficīts.
Otrkārt, daudzi mūsu iedzīvotāji, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm, nevēlas pilnīgi saraut saites ar Latviju. Nopelnījuši naudu ārzemēs, dzimtenē viņi pērk mājas un dzīvokļus vai nu sev – lai cienīgi pavadīt šeit vecumdienas, vai saviem tuviniekiem, vecākiem.
Tiesa, te pastāv savas nianses. Mēs redzam divas pretējas tendences – jaunu dzīvojamo platību celtniecības pieaugumu un pirkumu skaita samazināšanos. Celtniecības apjomu pieaugums Latvijā pēdējos trīs gados ir bijis straujākais Baltijas valstīs (par 33%), paralēli dzīvojamo platību cenas šajā laikā ir augušas vidēji par 10%. Savukārt pirkumu skaits Rīgā 2018. gadā sāka samazināties. Gada laikā kritums bija 3%, tostarp jauno dzīvojamo māju segmentā – pat 10%.
Pašlaik ir pieprasīti dzīvokļi, kuru cena nepārsniedz 100–120 tūkstošus eiro. Ekskluzīvo dzīvojamo platību tirgus ir pārsātināts. Domāju, ka ne visi jauni projekti ar plašiem dzīvokļiem un cenām 2000–2500 eiro kvadrātmetrā atradīs pircējus starp vietējiem, jo tas ir pārāk dārgi. Savukārt ārzemniekus dzīvokļi Rīgas jaunceltnēs īpaši neinteresē. Tādēļ ikviens projekts ir jāvērtē uzmanīgi un atsevišķi.
Tas pats attiecas arī uz viesnīcu biznesu, ar ko daudz strādājam. Rīgā vien pēdējos gados ir atvērtas daudzas jaunas viesnīcas, un drīzumā to būs vēl vairāk. No vienas puses, šī biznesa perspektīvas ir labas un ir acīmredzamas. No otras puses – tas neattiecas uz visiem projektiem. Ir rūpīgi jāizvērtē konkurences priekšrocības, izstrādātāju pieredze, viesnīcas operatora profesionalitāte un motivācija, atrašanās vieta un citi faktori.
Kreditējam arī tirdzniecības centru celtniecību. Bet ne tipveida konceptus, kādu Rīgā jau ir vairāk nekā nepieciešams. Meklējam projektus ar jaunu koncepciju un pašlaik jau strādājam ar tādiem.
– Kādas vēl jomās iespējams saņemt kredītu?
– Ražošanā. Mūsuprāt, šajā jomā veiksmīgi darbojas valsts finanšu institūcijas Altum programma, garantējot daļu no Latvijas uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Interesanti un perspektīvi ir uz eksportu vērstie projekti kokapstrādē, būvmateriālu ražošanā, pašlaik aktuālajā biodegvielas ražošanā un dažos citos virzienos.
Ir projekti arī tranzīta nozarē, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušanā. Šī ir tieši tā nozare, kas pašlaik baida rietumu bankas ar iespējamu „austrumu risku».
Vēl mums tradicionāli ir interesanti projekti starptautiskās tirdzniecības un transporta sfērā. Piemēram, kravu, kuras atrodas noliktavā vai ceļā, finansēšana; starptautiskais faktorings; kuģu finansēšana.
– Kādi ir Rietumu Bankas mērķi kreditēšanas jomā tuvākajā nākotnē?
– Palielināt kvalitatīvu kredītportfeli Baltijas valstīs, būt atvērtiem jaunām iespējām un sadarbībai ar jauniem klientiem.
