Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) anulējusi zāļu lieltirgotavas SIA Astra Pharma licenci, aģentūra LETA uzzināja Veselības inspekcijā.

Licence uzņēmumam anulēta 10.jūlijā.

Kā aģentūrai LETA norādīja ZVA pārstāve Dita Okmane, zāļu lieltirgotavai licence atņemta, jo Astra Pharma bija pārkāpusi farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības zāļu izplatīšanas jomā, kas skar sabiedrības veselības intereses.

Viņa arī piebilda, ka minētais komersants šo anulēto licenci nevar atjaunot.

Kā ziņots, aizdomās par viltotu zāļu izplatīšanu ZVA apturējusi licenci lieltirgotavai SIA Astra Pharma. Informāciju par iespējamu zāļu viltojumu Latvijā ZVA saņēmusi no Eiropas Zāļu aģentūras.

ZVA skaidroja, ka viltojums nav saistīts ar zāļu sastāvu, bet gan zāles iepirktas no nelicencēta uzņēmuma, kas arī tiek klasificēts kā zāļu viltojums. Konkrētās zāles Latvijā neesot nonākušas, uzņēmums, iespējams, bijis starpnieks zāļu nogādei citās valstīs.

Pirmais Igaunijas satelīts ESTCube-1 otrdiena, 19. maijā, beidzis darbību, informē Tartu universitātes pārstāvji.

Pēc divu gadu un divu nedēļu veiksmīga darba zemajā Zemes orbītā pārstāja darboties ESTCube-1 saules baterijas, kas to apgādāja ar elektroenerģiju. Tādējādi tika izpildīts tehnisko sistēmu mērķis - izveidots satelīts, kas būtu darboties spējīgs kosmosa vidē vismaz divus gadus.

Līdz šim projektā ir iesaistījušies gandrīz 200 studentu no vairāk nekā trīsdesmit valstīm tai skaitā arī no Latvijas. Ar Tartu Observatorijas atbalstu iespēja līdzdarboties bijusi arī vidusskolniekiem. «ESTCube-1 projekts astoņu gadu laikā ir ietekmējis daudzas jomas — izglītību visos līmeņos, inženieriju, zinātni, uzņēmējdarbību, sabiedrības attieksmi un prieku par valsti. Tieši ar šādām aktivitātēm ir iespējams izaudzināt uzņēmīgu un inovatīvu paaudzi, kura sniegs nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā,» secina viens no latviešu pētniekiem, Tartu Observatorijas jaunais pētnieks Andris Slavinskis.

Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūta t.s. spin-off uzņēmums SIA Eventech ražo specifiskus notikumu taimerus – elektronisku mērierīci, ar kuras palīdzību var precīzi noteikt attālumu līdz satelītam, tā lidošanas orbītu

«Šāds taimeris ir svarīgs, lai zinātu konkrētu satelīta atrašanās vietu un samazinātu kļūdas tās noteikšanā,» uzsver Katrina Krivenko, SIA Eventech izpilddirektore. Uzņēmuma ražotā elektroniskā mērierīce ļauj ļoti precīzi reģistrēt laiku, kas vajadzīgs gaismas impulsa ceļojumam līdz satelītam un atpakaļ. Zinot precīzi šo laiku un virzienu, kurā satelīts atrodas, var matemātiski izskaitļot satelīta orbītu. SIA Eventech notikumu taimeris ļauj novērtēt attālumu ar 0,5 mm precizitāti. Šādi mērījumi ir nepieciešami astronomijā, ģeodēzijā, fundamentālajā fizikā un citās dabas zinātnēs. «Atšķirībā no citām laika mērīšanas tehnoloģijām, mūsējā katram mērījumam ir ļoti augsta precizitāte. Tas ir īpaši svarīgi, jo satelīts visu laiku kustas un ir nepieciešams redzēt tā ceļu. Turpretī, ja ir nekustīgs objekts, tā atrašanās vietu var nomērīt tik daudzas reizes, cik vajag, lai iegūtu vidējo ar nepieciešamu precizitāti. Mūsu augstā vienreizējā mērījuma precizitāte ļauj aprēķināt attālumu līdz kustīgam objektam, reģistrēt vienreizējo notikuma laiku vai samazināt mērīšanas laiku līdz daudziem nekustīgiem objektiem. Šobrīd meklējam mūsu tehnoloģijas pielietojumu citās nozarēs, kur nepieciešama augsta precizitāte,» viņa saka.

Latvijas pirmais satelīts Venta-1, kas izstrādāts sadarbojoties Ventspils Augstskolai un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei, orbītā ap zemi tiks ievadīts jau šomēnes, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Šobrīd satelīts jau atrodas Indijā, pēc ceļojuma uz Indiju vēlreiz tehniski pārbaudīts un uzmontēts uz nesējraķetes. Venta-1 orbītā tiks nogādāts ar Indijas nesējraķeti PSLV-C38. Indijas kosmosa pētniecības organizācija ISRO ziņo, ka PSLV-C38 tiks palaista kosmosā līdz mēneša beigām. Tā kā raķetes starta brīdi ietekmē ļoti daudz faktoru, tad precīzu starta datumu ISRO parasti publiski iepriekš neziņo, atzīmē I. Ozola. Ar konkrēto startu saistītie speciālisti šobrīd ir informēti, ka starts ir plānots 23. jūnijā un sagaidāms, ka šis datums vairs netiks mainīts.

Satelīts Venta-1 tehniski bija gatavs startam pirms gada ar nesējraķeti PSLV-C34, taču, neveiksmīga novietojuma uz raķetes un lielā satelītu skaita dēļ, aprēķini rādīja, ka risks sadurties ar kādu citu satelītu bija pārāk liels, kādēļ Venta-1 satelīta starts ar PSLV-C34 nenotika.

Neatpaliekot no pārējiem ražotājiem, vācu Opel ir izveidojis pilnīgi jaunu motoru paaudzi, ar ko tiks aplaimots teju ikviens no turpmākajiem modeļiem ar Opel zibeni pierē

Motoru atjaunināšana šobrīd ir karsta tēma teju ikvienam autoražotājam vai drīzāk jaunie spēles noteikumi, kuri atļauj cīnīties par zemāku kaitīgu izmešu līmeni un mazāku degvielas apetīti, vienlaikus nepazaudējot jaudas un dinamikas rādītājus. Arī Opel ir izrevidējis motoru skapi un, izmantojot savu inženieru zināšanas un finanšu resursus, pašu spēkiem radījis pilnīgi jaunus četrcilindru turbomotorus, kas darbināmi gan ar benzīnu, gan ar dīzeļdegvielu. Ungārijā, kur reģionālais Opel pārstāvis bija organizējis iepazīšanās testa braucienus ar jaunajiem spēka agregātiem, šo rindu autoram bija iespēja rafinētāk aplūkot jauno 1,6 dīzeļmotoru, kurš nākotnē stāsies labi zināmā General Motors un Fiat kopdarba 1,3 litru, kā arī kompānijas Isuzu veidotā 1,7 litru dīzeļu vietā.

Jaunākās paaudzes Opel Astra ir nobriedusi atgriezt iepriekšējo gadu spozmi, kas pēdējos gados ne tikai uz klasisko, bet arī uz jauno konkurentu fona ir krietni pabalējusi

Vieglāka un kompaktāka pēc saviem apkārtmēriem, bet pēc ražotāja solītajiem salona izmēriem tā ir pamanījusies kļūt ērtāka nekā līdz šim, palielinot ērtības gan priekšā, gan aizmugurē sēdošo kājām.

Opel Astra ir viena no sava žanra klasiķēm, kura allaž likusi saspicēt ausis pircējiem Eiropā. Lai ieintriģētu auditoriju, tostarp arī tos, kas iepriekš nav pievērsuši uzmanību Opel kompaktklases modelim, jaunā Astra ceļ galdā veselu lērumu dažādas aktīvās un pasīvās drošības sistēmas, kas parasti ir sastopamas augstāka plaukta automobiļiem. Līniju un ceļa zīmju lasītājs, pirmssadursmes brīdinājuma sistēma ar autonomo bremzēšanas funkciju, aklās zonas brīdinājuma sistēma, distances ievērošanas palīgsistēma ir tikai daļa no visiem t.s. bling-bling palīgiem, ko ir iespējams piešūt Astra mundierim. Tajā pašā laikā standarta jaunie krēsli ir gaužām neērti un noteikti nav piemēroti garākiem pārbraucieniem. To uz savas ādas izbaudīja šo rindu autors, kas bija izvirzījis mērķi ar jauno Astru aizbraukt līdz Tallinai un atpakaļ. Nākamajiem Astra pircējiem noteikti vajadzēs piemaksāt vismaz 353 eiro, lai pilota un blakussēdētāja krēsliem iegūtu regulējamu atzveltnes izliekumu un izbīdāmu sēdekļa apakšējo daļu. Visbeidzot tiem, kas vēlas maksimāli palutināt savu mugurkaulu, nāksies pirkt Astru dārgākajos – Innovation vai Dynamic – izpildījumos un saņemt zaļo gaismu par 2017 eiro piepirkt klāt vācu ortopēdu savienības atzītos AGR priekšējos krēslus, kam bez daudzveidīgām regulēšanas iespējām ir pieejamas arī masāžas un ventilācijas funkcijas. Jāpiebilst, ka Astras aizmugurējie krēsli arī nav labsajūtas etalons, vietas kājām ir kļuvis vairāk, taču pati sēdpozīcija ir pārāk dziļa un nav diez ko relaksējoša.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) trešdien izplatījusi pirmos Plūtona tuvumā uzņemtos attēlus, kas parāda augstus ledus kalnus uz pundurplanētas virsmas.

Līdz šim augstākās izšķirtspējas attēli rāda Plūtona platību aptuveni 240 kilometrus garumā, kas nosēta ar 3350 metrus augstiem kalniem, paziņoja zinātnieki.

Zondes New Horizons uzņemtajos attēlos nav redzami trieciena krāteri, kas nozīmē, ka tā ir relatīvi jauna platība un varētu liecināt, ka Plūtons joprojām ir ģeoloģiski aktīvs, sacīja zinātnieks Džefs Mūrs.

Attēli uzņemti no 77 000 kilometru attāluma pusotru stundu pirms New Horizons pietuvošanās vistuvāk Plūtonam.

Zonde arī uz Zemi pārraidījusi skaidrus Plūtona pavadoņa Harona attēlus, kuros redzamas klintis un gravas, ieskaitot deviņus kilometrus dziļu kanjonu.

Par Plūtonu ir maz zināms tā attāluma un neparastās orbītas dēļ, kas apgrūtina tā novērošanu no Zemes. Orbitālais Habla teleskops ir spējis uzņemt tikai mazus miglainus attēlus, kamēr New Horizons spēj uzņemt attēlus, kuros būs redzami futbola laukuma lieluma objekti.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zonde New Horizons otrdien izdzīvojusi vēsturiskajā lidojumā garām Plūtona pundurplanētai, sniedzot astronomiem iespēju tuvāk iepazīties ar šo tālo debess ķermeni.

Misijas operācijas vadība ziņo, ka pēc lidojuma garām Plūtonam saņemts signāls no New Horizons, kas liecina, ka zonde ir neskarta un spējīga sazināties ar vadības centru.

Lidojot ātrāk par jebkuru jebkad uzbūvēto kosmosa kuģi, New Horizons vistuvāk Plūtonam atradās otrdien plkst.14.49, palidojot tam garām 12 500 kilometru attālumā. Zonde lidoja ar ātrumu aptuveni 49570 kilometri stundā un lielāko daļu dienas pavadīja, uzņemot Plūtona attēlus un nesazinoties ar vadības centru.

Zinātnieki kontaktu atjaunošanos uzņēma ar skaļiem aplausiem, jo pat niecīgākā kosmosa atlūza, nonākot sadursmē ar zondi, varēja to iznīcināt kopā ar visiem tās zinātniskajiem instrumentiem.

Toyota Yaris modeļa modernizācijas programma ietver ne tikai kliedzošu priekšējās daļas dizainu, bet arī virkni noderīgu tehnisku uzlabojumu

Par to liecinās kaut vai iztērētais naudas daudzums, jo, pēc paša ražotāja teiktā, Eiropā populārā japāņu mazauto make-up kūre ir izmaksājusi 85 milj. eiro. Tā ir pietiekoši liela summa, lai bez acu kontūru pārzīmēšanas un lūpukrāsas atjaunošanas paliktu pāri arī vēl kaut kam citam. Jāsāk ar to, ka turpmāk Yaris, sekojot citu ražotāju piemēram, varēs lepoties ar plašām personalizēšanas iespējām izvēlēties dažādu krāsu salikumus un apdares materiālus. Konservatīvajai Toyota tas ir liels solis uz priekšu. Turklāt Toyota inženieri ir gana papūlējušies, lai uzlabotu un pieslīpētu vairākus tehniskos mezglus, tāpēc nav pārsteigums, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo modeli ir uzlabotas vai nomainītas 1000 dažādas detaļas. No braukšanas viedokļa Yaris ir kļuvis komfortablāks, tam ir uzstādītas mīkstākas atsperes un mainīts stūres pievada regulējums. Tam visam klāt ir nostiprināta virsbūve, kura ir kļuvusi par 20% izturīgāka pret vērpi nekā iepriekš.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Satelītoperatoru kompānija SES, kas pārvalda 54 ģeostacionāru satelītu darbību, šā gada pirmajā ceturksnī nopelnījusi 219 miljonus eiro, kas gada griezumā ir pieaugums 11% apmērā.

Uzņēmuma ienākumi pirmajā ceturksnī veido 465,6 miljonus eiro, kas ir par 5,6% jeb 24,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Starptautiskā segmenta izaugsme sasniedza 11,8%, un to sekmēja SES-6 satelīts pār Latīņameriku.

Darbības izmaksu pieaugums ir samazinājies līdz 5,2 miljoniem eiro ar nemainīgu valūtas likmi.

Ienākumu pieaugumu galvenokārt veidoja EBITDA, kas sasniedz 345 miljonus eiro un pārspēja pagājušā gada periodu par 29,2 miljoniem eiro, veidojot 9.3% pieaugumu ar nemainīgu valūtas likmi. Grupas ceturkšņa EBITDA rezerve bija 74,1%, pārspējot pagājušā gada 73,2% līmeni.

Kompānija SES piedāvā satelītkomunikāciju pakalpojumus programmu pārraidei, satura un interneta pakalpojumu sniedzējiem, mobilo un fiksēto telefona līniju operatoriem, valsts un komerciālajām organizācijām visā pasaulē.

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Kvalitatīvi sakari un mobilais internets ir būtisks priekšnosacījums biznesa veiksmīgai darbībai. Savā pieredzē dalās pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Leversa”, kas ikdienas darbā paļaujas uz stabilu tīkla pārklājumu un ātru internetu, jau vairāk nekā sešus gadus cieši sadarbojoties ar IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite”.

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu uzņēmumiem un valsts sektoram, piemēram, augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju, “Viedo zvanu pārvaldnieku” liela ienākošo zvanu skaita administrēšanai, aizsargātu e-pasts un drošu datu uzglabāšanu mākoņpakalpojumos, “Bite” drošības pakalpojumu “Antivīruss+” u.c. pakalpojumus. Tāpēc nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus klientiem visā Latvijā.

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Tā divos vārdos varētu raksturot uzlabotā VW Touareg svarīgākos ieguvumus, kas šī gada oktobrī piezemēsies arī Latvijas tirgū

Kopš 2002. gada VW Touareg ir ielauzies uz palikšanu t.s. lielo premium SUV modeļu klubiņā, kur apgrozās tādas personības kā BMW X5, Audi Q7, Mercedes ML vai Porsche Cayenne. Touareg esošais modelis pasaulē joprojām ir pieprasīts un cienīts, tādēļ uzlabojumi modelim ir veikti drīzāk, lai «piedzītu» jauno izskatu VW Golf 7 stūrainajam šablonam. Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka uz Touareg ārējās čaulas hroma ir kļuvis ievērojami vairāk. Tas ir attiecināms uz pamatbāzes modeli, bet vēl blīvāk piesātinātākā daudzumā tas skars glaunākās R line pakotnes Touareg. Iestrādājot auto purngalā jauno optiku, Touareg ir pilnībā atvadījies no halogēna lampām, tā vietā turpmāk priekšroku dos modernajiem biksenona lukturiem. LED gaismas diodes joprojām būs papildaprīkojuma listē. Arī salonā izmaiņu pirmajā acu uzmetienā nav, un tikai pēc rafinētas izpētes nākas konstatēt dažus noderīgus sīkumus, kas sildīs nākamo Touareg īpašnieku sirdis. Piemēram, jauni apdares un ādas paraugu salikumi, salona apgaismojumam izmantotas LED spuldzītes. Visbeidzot stūres apsildes un priekšējā vējstikla apsildes funkcijas aktivizēšanu vairs nevajadzēs meklēt, rakņājoties multimediju sistēmas dzīlēs, jo turpmāk šo funkciju pogas ir izceltas uz viduskonsoles augšējās daļas. Sīkums, bet patīkami.

Pirms garāka ceļojuma ir patīkami sēsties pie stūres automobilim, kas spēj ar pilnu bāku nobraukt vismaz 1000 km. Modernizētais KIA Optima universālis ar 1,6 litru dīzeli un 7DCT automātu to var.

Pēc būtības šāds sniegums nav nekas pārdabisks. Vēl aizvien tirgū ir daudzi vidējās klases modeļi ar līdzīgu tehnisko pildījumu, kas spēj veikt šādu misiju. Jautājums ir par to, vai arī nākotnē būs pietiekami daudz «ortodoksālas» orientācijas vidējās klases sedanu un universālu, kas barosies ar šobrīd nīsto dīzeļdegvielu. Gribētos jau ticēt, ka paralēli dažādas koncepcijas hibrīdiem un 100% elektroauto tiks atstāta vieta arī augstas veiktspējas dīzeļversijām. Jebkurā gadījumā uz elektrifikācijas ēras tuvošanās draudiem KIA Optima universāļa 1,6 litru dīzeļa un 7 DCT automāta sniegums uzskatāmi atbild, ka modernos dīzeļus izmest mēslainē ir pāragri.

Leģendārais Mustang ir gatavs ar pilnu jaudu iesaistīties Eiropas tirgus apgūšanā. Kā allaž, jaudas un spēka Mustang būs gana daudz .

Mustang ir Ford kompānijas imidžmeikers, kas iepriekšējo piecu paaudžu laikā ir lutinājis kaislīgāko un fanātiskāko Ziemeļamerikas autoentuziastu daļu, kas jūsmo par jaudu, ātrumu un svilstošas gumijas smaržu. Iebraucot sestajā paaudzē, leģendārais modelis ir nolēmis oficiāli iekarot arī Vecā kontinenta fanātiķus, kam vispārējās taupības un minimālisma ērā pietrūkst pirmatnējās izjūtas, ko sniedz tīrasiņu american muscle car ar atmosfērisko lieljaudas motoru priekšgalā un klasisko piedziņu.

Vīrišķie hormoni burtiski spraucas pa visām Mustang vīlēm, tāpēc diezgan neierasti pie Mustang stūres būtu ieraudzīt trauslu skaistuli, ja nu vienīgi tad, ja daiļā dzimuma pārstāve rokdarbus un daudzstundu deguna pūderēšanu būs iemainījusi pret kaislīgu mīlestību pret dzelžiem un benzīna smaržu. Mustang nenoliedzami ir īstu veču auto, ar milzīgu vēlmi pēc brauciena atstāt sava īpašnieka sejā platu smaidu. Nenoniecinot četrcilindru 314 ZS jaudīgā Ecoboost benzīnmotora potenciālu, kas kalpo kā Mustang bāzes spēkstacija, tomēr pareizais motors neapšaubāmi ir tikai viens, proti, piecu litru 418 ZS jaudīgais astoņcilindru motors komplektā ar sešpakāpju manuālo transmisiju. Nomināli abiem motoriem pieejams arī sešpakāpju automāts, taču tas drīzāk ir iesācējiem nevis autoentuziastiem, kas vēlas iegūt emocijas no brauciena ar šāda tipa auto. Vēl lielāku emociju vētru pircēju prātos atstās Mustang cenu lapa. Diezgan neticami, bet askētiskākais Mustang ar 314 ZS jaudīgo Ecoboost motoru maksās, sākot no 36 200 eiro. Savukārt ar V8 motoru – 42 800 eiro. Lielākā daļa visu nepieciešamo ekstru jau ir standartā, bet, pieliekot īpašo Style Pack, kura ietver Recaro sēdekļus, premium navigācijas sistēmu ar 12 skaļruņiem un citus labumus, Mustang cena nepārsniegs 50 tūkst. eiro robežu. Vienīgi jārēķinās ar to, ka, piemēram, pasūtot šodien kādu no Mustang versijām, ieskaitot arī bezjumta Mustang Convertible, auto sagaidīsiet tikai 2016. gada vasarā. Mustang ir Ziemeļamerikā ražots produkts, turklāt pieprasījums pēc auto pašu mājās ir ļoti liels, attiecīgi gaidīšanas svētki eiropiešiem var ievilkties ilgāk nekā parasti. No otras puses, Mustang ir tā vērts, lai to gaidītu tikpat ilgi, kā dažu labu Ferrari vai Lamborghini.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Beidzot ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā.

Satelīta Venta-1 ievadīšana orbītā plānota 2016. gada otrajā ceturksnī ar indiešu nesējraķeti PSLV. Precīzs nesējraķetes starta datums vēl nav apstiprināts, jo tas ir atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Līguma parakstīšana ir noslēguma fāze nopietnam darba posmam, kas ietvēra pārrunas ar sadarbības partneriem, lai vienotos par satelīta Venta-1 palaišanas nosacījumiem, kā arī frekvenču saskaņošanu.

Pagājušajā mēnesī Ventspils Augstskola saņēma Valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari apstiprinājumu, ka Venta-1 nepieciešamās radiofrekvences ir iekļautas starptautiskās radiofrekvenču koordinējošās organizācijas ITU Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību. Nokļūšana MIFR reģistrā būtībā ir atļauja satelīta radioiekārtu darbināšanai noteiktajā orbītā. Tuvākajā laikā Ventspils Augstskola saņems arī formālu VAS Elektroniskie Sakari izdotu satelīta radioiekārtu lietošanas atļauju.

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.