Francijas autobūves uzņēmums «Groupe PSA», kam pieder «Peugeot», «Citroen», «Opel», «Vauxhall» un DS zīmoli, brīdinājis par iespēju slēgt rūpnīcu Anglijas ziemeļrietumos, ja šī ražotne breksita dēļ kļūs nerentabla, pirmdien vēsta laikraksts «Financial Times».

PSA vadītājs Karloss Tavaress norāda, ka uzņēmumam ir alternatīva Elsmīrportas rūpnīcai, kas ražo «Vauxhall Astra» un «Opel Astra» automobiļus, nodarbinot 1000 cilvēku.

«Ja apstākļi ir slikti un es nevaru to padarīt rentablu, tad man ir jāaizsargā pārējā kompānija,» «Financial Times» citē Tavaresa teikto.

Laikraksts vēsta, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz Eiropas dienvidiem.

Aptuveni 80% no PSA Elsmīrportas rūpnīcā saražotajiem automobiļiem tiek eksportēti uz Eiropas Savienību.

Turpmāk Opel Zafira jeb, precīzāk, Opel Zafira Life nosaukums tiks izmantots ērta mikroautobusa vajadzībām, savukārt kravas versija izmantos Opel Vivaro vārdu

Kompakto minivenu ēras noriets liek ražotājiem pārgrupēties un piedāvāt tirgū pieprasītus produktus, tādējādi Opel Zafira vārds, kas iepriekš tika izmantots populārā minivena vajadzībām, tagad piešķirts minibusam, kas tiks piedāvāts trīs dažādos izmēros un būs paredzēts līdz pat deviņu pasažieru vizināšanai. Jaunā Opel Zafira Life pamatā ir pārbaudīta tehnika jeb tas, ko jau pazīstam citos franču PSA uzņēmuma veiksmīgajos modeļos – Peugeot Traveller, Citroen Space Tourer un ārlaulības bērnam Toyota Proace Verso.

Kopumā Opel Zafira Life būs vairāki jaunākās paaudzes 1,5 un divu litru dīzeļdzinēji, kuru jauda ir no 102 līdz 177 zirgspēkiem. Būtiski piebilst, ka visi dīzeļi atbildīs jaunākajiem un bargākajiem Euro 6d-TEMP standartiem. Pārsvarā gadījumu dīzeļi tiks saprecināti ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Tikai prestižākais un dārgākais 177 ZS jaudīgais divu litru dīzelis sešpakāpju rokas kārbas vietā būs tiesīgs saņemt modernu astoņpakāpju automātu. Pēdējā versija būs ikvienas ģimenes sapņu auto. Tam ir viss, ko dakters izrakstījis: jauda, dinamika un komfortabla braukšana, kas nenogurdinās arī pilotu. 1,5 litru dīzeļiem ar 102 un 120 ZS lielu jaudu būs tikai sešpakāpju rokas kārba, tāpat arī divu litru 150 ZS versijai. Opel Zafira Life salonu varēs iekārtot, sākot no 5 līdz 9 vietām, tam ir trīs dažādi virsbūves garuma modeļi, proti, 4,60 metru jeb S modelis, tālāk seko 4,95 metru garais M modelis un maksimālajā izpildījumā jeb L modelis būs 5.30 metrus garš. Neatkarīgi no garuma visi Zafira Life modeļi būs 1,90 metru augsti. Šī informācija lieti noderēs un iepriecinās tos, kas bieži brauc uz lielveikaliem un atstāj savus auto daudzstāvu autostāvvietās, kam pašiem pie mājas auto glabājas daudzstāvu stāvvietā vai kuri arī bieži dodas ceļojumos.

Pēc nonākšanas franču autogiganta PSA apskāvienos vācu Opel strauji ir palielinājis SUV modeļu gammu. Jaunākais no tiem – Opel Grandland X – cēlies no labi pazīstamā Peugeot 3008

4,47 metrus garais Opel Grandland X vācu ražotājam ir akūti nepieciešams papildinājums tik plaukstošajā SUV segmentā. Šajā klasē jau aktīvi rosās ne tikai radniecīgais Peugeot 3008, bet, piemēram, arī Nissan Qashqai, VW Tiguan, Hyundai Tucson, KIA Sportage, citiem vārdiem sakot, automobiļi, kas šobrīd ļoti tiek mīlēti visā Eiropā, un Opel modelim ir plāni vismaz daļu klientu no tiešajiem konkurentiem pievākt sev. Viegli tas nebūs, taču potenciāls ir.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Lieliskas garuma, platuma un augstuma proporcijas, kā arī augsta sēdvieta ar labu pārredzamību ir tas, kas šodien vajadzīgs. Konservatīvāku uzskatu pircēji jauno Opel Grandland X pieminētā Peugeot 3008 vietā varētu izvēlēties kaut vai tikai tāpēc, ka tam būs klasiska izmēra stūres rats, ko var pieregulēt tā, lai redzētu gan ceļu, gan mērinstrumentu paneli, turklāt stūres ratam nav jāatrodas klēpī. Pati salona arhitektūra Grandland X nebūs tik stilīga kā Peugeot 3008, taču noteikti būs pircēji, kas par to neskums. Ar ergonomiku tam viss ir kārtībā. Vēl viena Grandland X priekšrocība ir tā, ka ir pircēji, kas joprojām šķībi skatās uz franču ražojumiem, toties fano par vācu zīmoliem. Tādējādi, neraugoties uz to, ka Grandland X ir franču izcelsmes un arī tiek ražots Francijā, būs cilvēki, kas to labprātāk izvēlēsies Peugeot 3008 vietā.

Latvijas policisti, kuri jau aktīvi vizinās ar vecajām Opel Mokka, visticamāk, sajutīsies apdalīti, ieraugot, cik eleganti no ārpuses un galvenokārt no iekšpuses izskatīsies uzlabotā Opel Mokka X

Varētu teikt, ka Opel izdevusies īsā pasaka par Pelnrušķītes pārvēršanos skaistulē, jo saturiski transformācija no Mokka uz Mokka X ir vairāk nekā nosaukumam pievienotais X burts. Starp citu, jau šī pavasara Ženēvas autoizstādē, kur norisinājās Mokka X pirmizrāde, daudzus nozares ekspertus jaunais auto apbūra ar savu eksterjera dizainu, kurā vairs nebija ne vēsts no smagnējā Mokka silueta ar lempīgo degungalu. Tagad no atsevišķiem priekšdaļas rakursiem Mokka X tumsā var pat sajaukt, piemēram, ar Audi Q3. Kas attiecas uz modeļa nosaukumam pievienoto X burtu, tad, pēc Opel marketologu skaidrojuma, nākotnē visi Opel modeļi ar piedzīvojumu meklētāja instinktiem tiks apzīmēti ar X.

Opel Crossland X ir jauns vārds vācu ražotāja modeļu aptverē, kas pēc būtības nākotnē aizstās minivena Opel Meriva pozīcijas

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lai cik ambiciozi izklausītos Crossland X nosaukums, saturiski tas būs vienkāršs priekšpiedziņas krosovers, kas stāsies savulaik populārā minivena Opel Meriva vietā. Vienīgā atšķirība, ka nekrāsotas plastmasas sānu moldingi un lielāki riteņi padarīs šo auto vīrišķīgāku, attiecīgi to tagad varēs saukt par krosoveru. Jauna modulārā platforma, kompakts izmērs, lielisks tehniskais nodrošinājums, ieskaitot visa veida jaunākās drošības tehnoloģijas, paver plašu darba lauku Crossland X iekarošanas plāniem. Nav noslēpums, ka jaunais krosovers tiešā veidā satricinās arī augstāk stāvošā Opel Mokka X pozīcijas. Pēc garuma Crossland X būs tikai par 7 centimetriem īsāks nekā Mokka X, sasniedzot 4,21 metru lielu garumu. Vairums pircēju šo starpību neizjutīs, jo salonā Crossland X būs ļoti draudzīgs gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem pasažieriem. Arī astes galā Crossland X būs 410 litru liela telpa, ko, nolokot aizmugurējos beņķus, var palielināt līdz 1255 litriem. Atliek tikai piebilst, ka, neraugoties uz atsvaidzināšanas procedūrām, Opel Mokka X uz Crossland X fona jau ir tehnoloģiski novecojis produkts. Vienīgā Mokka priekšrocība ir tā, ka to varēs dabūt ar visiem četriem velkošajiem riteņiem, turklāt tam ir iespēja pielaikot tos pat līdz 19 collu izmēram lielus. Crossland X šajā ziņā būs pieticīgāks, piedāvājot līdz 17 collu liela izmēra ripuļus. Tomēr šajā stāstā pircējiem galvenais ieguvums ir tas, ka Crossland X maksās mazāk. Piemēram, pats pieticīgākais Crossland X ar mazāko 81 ZS jaudīgo benzīnmotoru maksās, sākot no 13935 eiro.

Vācijas autobūves uzņēmums «Opel» prezentējis plānu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai, kas paredz 2020.gadā atgriezties pie peļņas gūšanas, pateicoties ietaupījumiem, kurus jaunais īpašnieks - Francijas autoražotājs «Groupe PSA» - palīdzēs sasniegt bez nepieciešamības slēgt rūpnīcas vai likvidēt darba vietas.

PSA šā gada augustā iegādājās ASV autoražotāja «General Motors» Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst «Opel» un «Vauxhall» zīmoli, ar cerībām atdzīvināt uzņēmumu, kas peļņu nav guvis jau kopš 1999.gada.

Ceturtdien prezentētais plāns ievērojami balstās uz PSA tehnoloģiju izmantošanu un atsevišķu darbību apvienošanu, lai sasniegtu ietaupījumus, kas līdz 2020.gadam veidos 1,1 miljardu eiro, bet līdz 2026.gadam - 1,7 miljardus eiro.

Divas PSA automašīnu platformas paredzēts drīzumā ieviest «Opel» un «Vauxhall» ražotnēs, lai paātrinātu pāreju uz PSA dzinēju un transmisiju izmantošanu. Kopumā «Opel» plāno līdz 2024.gadam samazināt vieglajiem automobiļiem izmantoto platformu skaitu no šobrīd deviņām līdz divām.

Nav šaubu, ka Opel Insignia GSi limuzīns un universālis brauc daudz azartiskāk un precīzāk par parasto Insignia. Žēl, ka modelim pietrūkst sportiskās mežonības un jauneklīgās trakulības

Asāka un precīzāka stūre, atlētiskāka piekare, jaudīgākas bremzes, divi ņipri motori un perfekts pilota krēsls. Gribētos cerēt, ka Insignia, kura aizmuguri rotā GSi burti, arī uz koplietošanas ceļiem vai slēgtā trasē būs trakulīgāks un izaicinošāks. Šoreiz – ne! Auto ir iznācis pārāk pareizs un nosvērts. Pat automašīnas skaņa gaitā ir pieklusināta, un tikai pie maksimāliem apgriezieniem pilota ausis glāsta tā melodija, ko būtu pelnījis Insignia GSi. Savā ziņā Insignia GSi raksturo kompānijas Opel pašreizējo dvēseles stāvokli. Pēc tās iekļaušanās franču PSA sastāvā jaunie saimnieki aktīvi ķērušies pie optimizācijas darbiem, atrotītām piedurknēm griežot visus nevajadzīgos izdevumus. Kā zināms, Opel vairāku gadu garumā strādā ar milzu zaudējumiem, piemēram, pēc 2017. gada aprēķiniem tie pārsniedza miljardu eiro. Loģiski, ka PSA finansisti turpmāk kaut ko tādu nevēlas pieļaut, tāpēc nav brīnums, ka Opel jaunie īpašnieki finansiālu apsvērumu dēļ šogad liedza Opel piedalīties Ženēvas autoizstādē.

Sekojot autobūves modes tendencēm, pats mazākais jauno laiku Opel modelis Adam savā klubiņā ir piejaucējis sliktākiem braukšanas apstākļiem paredzēto Opel Adam Rocks, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sliktāki braukšanas apstākļi un četri dažādi gadalaiki šāda izmēra braucamajiem varētu būt gana liels pārbaudījums – piemēram, Latvijas koplietošanas ceļi. Uz amortizatoru un atsperu rēķina Adam Rocks virsbūves attālums līdz ceļa virsmai ir pacelts vēl par diviem centimetriem, sasniedzot 14 centimetrus. Tas tāpat nav diži daudz, lai bez liekiem kreņķiem iebrauktu meža stigā vai ziemā izkārpītos no sniega kupenas, tomēr tas ir vairāk nekā nekas. Papildus tam Opel priekšpiedziņas kabatas krosoveram ir uzmeistaroti nekrāsotas plastmasas aizsargmoldingi, kas atļaus vieglprātīgāk izturēties pret sīkiem virsbūves skrāpējumiem un, galu galā, vizuāli izskatīsies vīrišķīgāk. Ar šādu ekipējumu pats mazākais Opel drīzāk ir gatavs ienirt Latvijas lielpilsētu džungļos. Diemžēl Latvijā lielpilsētu šī vārda klasiskajā nozīmē nemaz nav, tādēļ nav brīnums, ka Opel Adam Rocks un viņiem līdzīgie vismaz pagaidām pie mums nevienam īsti nav vajadzīgi.

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Šogad arvien vairāk savu popularitāti lietotu automobiļu tirgū nostiprina dīzeļi, informē Auto asociācija.

Vairāk nekā 85% no ievestajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem (M1) ir ar dīzeļdzinēju aprīkoti, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Arī ievestā automobiļa vecums palielinājies līdz 11 gadiem, kas ir par ceturtdaļu gada lielāks, un nemainīgi – Vācija ir pārliecinoša vairākuma automobiļu iepriekšējā reģistrācijas valsts. Gandrīz puse ievesto automobiļu nāk no Vācijas.

2018. gada pirmajā pusē par 6% ir samazinājies lietotu pasažieru automobiļu imports, un līdz 30. jūnijam tika ievesti nedaudz vairāk par 23 000 lietotu vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 1500 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika posmā. Kur palika šie 1500 automobiļu pircēji? 400 nopirka jaunus automobiļus, bet atlikušie 1100+ izvēlējās automobili nemainīt, jo, iespējams, cena automobilim ar nodokļiem nelikās vairs tik pievilcīga.

Pārliecinošu un vienlaikus pelnītu uzvaru konkursā Latvijas gada auto 2016 guva korejiešu mazauto Hyundai i20. Savukārt Lietuvas gada auto tituls ir nonācis Opel Astra rokā

Daudziem Hyundai i20 uzvara varētu šķist pārsteidzoša, bet tas drīzāk ir tikai tāpēc, ka Hyundai zīmols šo godpilno titulu izcīnījis pirmo reizi. Kā zināms, Hyundai&KIA alianses ražotie modeļi Eiropas tirgū šodien kā līdzīgs ar līdzīgu cīnās ar Eiropas un Japānas ražojumiem, un daudzās disciplīnās tie jau kļuvuši par paraugu citiem ražotājiem nevis otrādi. Svarīgi piebilst, ka Hyundai i20 uzvara demonstrē pragmatisku Latvijas žūrijas komisijas locekļu izvēli, priekšplānā izvirzot ekonomiskas klases auto, kas ir pa kabatai potenciāli lielākai Latvijas pircēju auditorijai, nevis jūsmojot par sapņu auto kategorijas rumakiem. Pie reizes jāatgādina, ka gan Latvijas, gan arī Lietuvas gada auto konkursā tika piešķirtas vairākas papildnominācijas – skaistākais, ekonomiskākais, sportiskākais, ģimeniskākais utt. balvas.

Ģimeniskais Opel Zafira Tourer kā pirmais ir piejaucējis Opel jaunākās paaudzes divu litru 170 ZS dīzeli

Vienīgā bēda, ka, no lietotāju pozīcijām raugoties, darbībā motors Zafira Tourer svara kategorijai nemaz tik ņiprs un sprigans nav. Pamatuzdevums tiek izpildīts, uz priekšu auto virzās visai paklausīgi, taču bez lieka entuziasma un azarta. Brīžiem ir pat sajūta, ka, tiecoties izpildīt drastiskās Euro 6 atgāzu normas, Zafira Tourer ir aizcementēts trokšņu slāpētājs. Kaut kur zemapziņā motoram jauda ir, taču, kamēr visas modernās uzpariktes utilizē kaitīgos izmešus, vienlaikus tiek apēsta arī motora veiktspēja. Turklāt pie zemiem un vidējiem motora apgriezieniem tas ir pārlieku skaļš. Nekādu dižo sensāciju nesagaidīsim degvielas patēriņa postenī, tie tāpat būs godīgi septiņi litri uz 100 kilometriem, bet, ja pilota kāja būs smagāka, tad diezgan ātri varēs ielēkt 8 litru klubiņā. Tajā pašā laikā šāda izmēra auto tas ir ļoti solīds un godīgs rezultāts. Ņemot vērā, ka drīzumā jaudīgākais 170 ZS dīzelis, visticamāk, nonāks arī mazāka izmēra Opel modeļos, var cerēt, ka adaptācijas un pielāgošanās process noritēs veiksmīgāk un Opel īpašnieki, nepārkāpjot vides saudzēšanas principus, saņems lielāku braukšanas prieku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē nav konstatējis valsts amatpersonu saistību ar uzņēmumu Auto Blitz, kurš ieguva tiesības piegādāt Valsts policijai automašīnas un kurā darbojas politiķes Solvitas Āboltiņas (V) dzīvesbiedrs.

KNAB izvērtēja iepirkumus, kurus organizēja Nodrošinājuma valsts aģentūra un kuros uzņēmums Auto Blitz atklāta konkursa rezultātā ieguva tiesības piegādāt Valsts policijai automašīnas. Pārbaudē birojs nekonstatēja likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu, jo netika konstatēta valsts amatpersonu, kuras lēma par minēto iepirkumu piešķiršanu Auto Blitz, saistība ar šo komercsabiedrību, aģentūrai LETA pastāstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.

KNAB pārbaudi sāka janvārī pēc opozīcijas deputāta Andreja Elksniņa (S) iesnieguma. Elksniņš pauda bažas, ka Auto Blitz «pēdējos trijos darbības gados pamanījies ar savas pārstāvētās markas automobiļiem apgādāt ne vienu vien valsts iestādi, tiekot pie vairākiem miljoniem eiro».

Šodien Garkalnē notikušajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais kravas auto Scania no aizmugures strauji pietuvojies velosipēdistu grupu pavadošajam automobilim Opel Vectra, aiz kura aizvējā braucis arī viens 12 gadus vecs zēns. Sadursmes brīdī zēns iespiests starp abām automašīnām, aģentūrai LETA pastāstīja negadījumā iesaistītā Opel vadītājs.

Kā novēroja LETA, pāris stundas pēc negadījuma notikuma vietā grāvī joprojām atradās vieglā automašīna Opel Vectra, bet pirmajā joslā stāvēja Polijā reģistrēts kravas automobilis Scania ar piekabi, aiz kuras redzamas bremzēšanas pēdas. Vieglajam automobilim bija stipri sadauzīta aizmugurējā daļa, bet kravas automašīnai bija sasists priekšējais vējstikls un plastmasas daļas. Zem kravas auto bija redzams arī sarkans velosipēds un asinis.

Notikuma vietā bija izveidojies dažus simtu metru garš sastrēgums. Avārijas vietā bija redzamas četras Valsts policijas automašīnas, kā arī abi negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi.

Francijas autobūves kompānija Groupe PSA pirmdien paziņoja, ka iegādājas ASV autoražotāja General Motors Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst Opel un Vauxhall zīmoli.

Darījuma summa veido 1,3 miljardus eiro.

Tāpat PSA norādīja, ka kopīgi ar Francijas banku BNP Paribas iegādāsies GM Eiropas finanšu pakalpojumu biznesu par 900 miljoniem eiro, tādējādi šī darījuma summai kopumā sasniedzot 2,2 miljardus eiro.

Pārņemšanas darījums aptver sešas montāžas rūpnīcas un piecas automašīnu detaļu ražotnes, kā arī aptuveni 40 000 darbinieku.

PSA jau februāra sākumā paziņoja, ka uzņēmums ir ieinteresēts pārņemt GM ar zaudējumiem strādājošo Eiropas struktūrvienību Opel.

Lielbritānijā Opel automašīnas tiek tirgotas ar Vauxhall zīmolu.

PSA vadītājs Karloss Tavaress pirmdien norādīja, ka uzņēmums apņēmies turpināt īstenot Opel attīstību un paātrināt tā atlabšanu.

Valsts policija noslēgusi vairākus līgumus par 755 automašīnu nomu uz pieciem gadiem, šodien automašīnu prezentācijā žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas pārstāvji.

Līguma kopējā summa ir aptuveni 22 miljoni eiro.

Šodien tiks saņemtas pirmās automašīnas. Lielākā daļa spēkratu tiks piegādāta šī gada laikā, bet atlikušās automašīnas likumsargiem tiks piegādātas līdz nākamā gada vidum. Daļa spēkratu tiks nodota reģionu policistu rīcībā. Jaunos spēkratus dažādu uzdevumu pildīšanai izmantos Kārtības policija, iecirkņu inspektori un Kriminālpolicija, kurai tiks piešķirti netrafarēti automobiļi.

Kā žurnālistiem skaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), šis iepirkums deva iespēju iegādāties par 128 spēkratiem vairāk nekā iepriekšējā reizē un kopējā nomas maksa ir mazāka par 600 000 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu.

Vācijas federālā motorizēto transportlīdzekļu aģentūra KBA piektdien paziņoja, ka izdevusi rīkojumu pasaulē atsaukt 73 000 «Opel» dīzeļautomobiļu, kuriem uzstādītas kaitīgo izmešu manipulēšanas programmatūras.

KBA norāda, ka tā likusi atsaukt «Opel Insignia», «Cascada» un «Zafira» ar dīzeļdzinējiem aprīkotos modeļus, kas ražoti laika periodā no 2013.gada līdz 2016.gadam.

Aģentūra skaidro, ka šiem automobiļiem tikusi uzstādīta programmatūra, kas ļāvusi tiem regulatoru veiktajos testos uzrādīt mazāku kaitīgo izmešu apjomu, nekā reālos braukšanas apstākļos.

Jau ziņots, ka Vācijas policija pirmdien veica kratīšanu Vācijas autobūves uzņēmumā «Opel» saistībā ar apsūdzībām par dīzeļautomašīnu kaitīgo izmešu datu falsificēšanu.

Vācijas «Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad kompānija atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Valsts policija satiksmes drošības uzraudzībā saņēmusi ne tikai jaunas netrafaretās Škoda un Subaru markas automašīnas, bet arī trafarētus busiņus Renault.

Valsts policijas vadība šodien automašīnu prezentācijas pasākumā skaidroja, ka ir iegādāti ne tikai 40 jaunas tumšas krāsas netrafarēti Subaru Forester apvidus automobiļi un Škoda Superb markas spēkrati, bet arī trafaretās automašīnas - 45 Opel Mokka, 46 Škoda Octavia un 15 mikroautobusi Renault Traffic.

Visas iepriekšminētās automašīnas ir aprīkotas ar nepieciešamo aparatūru, lai konstatētu ātruma pārkāpējus.

Viens no būtiskākajiem akcentiem automašīnas parka papildināšanai ir tieši Subaru Forester un mikroautobusi Renault Traffic. Policijas vadība nenoliedz, ka šādas markas izvēlētas, lai sajauktu kārtis un satiksmes noteikumu pārkāpēji nedomātu, ka ceļu policija pārvietojas tikai ar pāris konkrētu marku spēkratiem. Tāpat sabiedrība uzskatot, ka ar Opel Mokka automašīnām pārvietojas vien iecirkņu inspektori, taču tagad ar tiem kontrolēs arī satiksmes noteikumu pārkāpējus.

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" ceturtdien paziņoja, ka Eiropā no 2028.gada vairs neražos ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotus automobiļus.

Autoražotāji visā pasaulē sākuši noteikt termiņus attiecībā uz benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu ražošanas pārtraukšanu, ņemot vērā aizvien stingrākus vides piesārņojuma novēršanas standartus, kas ieviesti cīņā pret klimata izmaiņām.

Preses konferencē ceturtdien "Opel" vadītājs Mihaels Lohšellers sacīja, ka uzņēmums plāno arī elektrisko automobiļu modeļu piedāvājumu Ķīnas tirgū, kur līdz šim nav izdevies nostiprināt savas pozīcijas.

Tāpat līdz desmitgades vidum paredzēts izstrādāt 20.gadsimta 70.gadu sporta kupejas "Manta" elektrisko versiju.

"Opel" ietilpst autobūves grupā "Stellantis", kas izveidota pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" līdz 2022.gada sākumam slēgs vienu no savām ražotnēm Vācijā, ņemot vērā pusvadītāju deficītu pasaulē, teikts ceturtdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Autoražošanas nozare "nonākusi vēl nepieredzētā situācijā, ņemot vērā pandēmiju un pusvadītāju deficītu pasaulē," norāda "Opel" preses pārstāvis.

Rūpnīca Eizenahā ražošanu pārtrauks no nākamās nedēļas un to atsāks vien nākamgad, ja to ļaus situācija ar piegāžu tīkliem," skaidro uzņēmums.

Šīs rūpnīcas darbinieki uz laiku, kamēr tā nedarbosies, tiks atlaisti.

Pusvadītāju deficītu izraisījis ievērojamais pieprasījuma kāpums pēc sadzīves elektronikas precēm koronavīrusa pandēmijas laikā, radot grūtības pusvadītāju ražotājiem saražot nepieciešamo apjomu.

Tāpat šo deficītu veicina autoražošanas nozares aizvien plašāka pievēršanās elektrisko automobiļu ražošanai.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā no Skandināvijas valstīm ievestas 1000 lietotas automašīnas, kurām nodzēsti 78,3 miljoni nobrauktu kilometru, liecina portālu autoDNA.lv un AutoDetektīvs rīcībā esošā informācija.

Skandināvijas tirgus ir salīdzinoši neliels lietoto automašīnu importētājiem, taču ir bagāts ar ekstrēmiem piemēriem, kuri Latvijā nonāk ar klasisko nobraukumu zem 200 000 kilometru. autoDNA.lv pārstāvis Agris Dulevičs informē, ka Latvijas pircēji šajā periodā ir iegādājušies ievērojamu skaitu automašīnu, kurām oriģinālais nobraukums sniedzas krietni pāri 500 000 kilometru atzīmei.

Ja no Vācijas un tai blakus esošajām valstīm katru mēnesi Latvijā tiek ievesti vairāk nekā 4000 lietotu automašīnu, tad no Skandināvijas šis skaits ir būtiski mazāks - vidēji 111 automobiļi mēnesī.

Saskaņā ar portālu rīcībā esošo informāciju par ievestajiem automobiļiem no Skandināvijas, laika periodā no šā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, ir ievesti nedaudz vairāk par 1000 spēkratiem. Taču 64% ievesto automašīnu no odometriem ir pazuduši 78,3 miljoni kilometru.

Francijas automašīnu ražotājam Peugeot jau atkal ir iemesls svinēt, jo tā jaunais krosovers 3008 ir ieguvis Eiropas gada automašīnas titulu.

Gada auto uzvarētājs tika paziņots tai pašā dienā, kad auto pasauli pāršalca ziņa par to, ka PSA Peugeot Citroen no GM pārpircis Opel - Vauxall. PSA grupa ar šo darījumu ir apsteigusi Renault, kļūstot par otro lielāko auto ražotāju Eiropā uzreiz pēc Volkswagen.

Peugeot 3008 modelis konkurēja ar tādām automašīnām, kā Alfa Romeo Giulia, Citroën C3, Mercedes-Benz E-klasi, Nissan Micra, Toyota C-HR un Volvo S90/V90.

TOP3 Eiropas automašīnu rezultāti:

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

2019. gadā "Amserv Grupa" Baltijā kopumā pārdevusi 4928 jaunas un 1900 lietotas automašīnas. Savukārt Latvijā jauno auto segmentā "Amserv" pārdeva 1365 "Toyota" zīmola automašīnas, 489 "Peugeot", 266 "Opel" markas automašīnas un 82 jaunus "Lexus" modeļus.

Mazlietoto auto tirgū "Amserv" Latvijā pārdeva 693 automašīnas.

Kā liecina CSDD statistikas dati, 2019. gadā jaunu auto tirgus Latvijā pieauga par 9%, kas ir lielākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Kopumā mūsu valstī 2019. gadā piereģistrēti 20 939 jauni un 52 411 lietoti auto.

"Amserv Grupai" Latvijā saskaņā ar tās sniegto informāciju ir vairāk nekā 10% liela jauno auto tirgus daļa.

"Amserv Krasta" informē, ka Latvijā pieaug pircēju interese par elektromobiļiem. "Peugeot" abi jaunākie modeļi ir pieejami ar trīs dzinēju izvēles iespēju – visiem jaunākajiem vides standartiem atbilstošu BlueHDi dīzeļdzinēju, PureTech turbo benzīna dzinēju un elektromotoru. Jaunais "Peugeot 208" pēc pasūtījuma pieejams kā elektromobilis "e-208". Tam ir 100 kilovatu (136 Zs) kompakts elektromotors. Tā izvēlnē ir trīs braukšanas režīmi: Eco nobrauktā attāluma optimizēšanai, Normal ikdienas izmantošanai un Sport, ar kuru sasniegt maksimālo jaudu un ātrumu līdz 100 kilometriem stundā 8,1 sekundē.