Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Biodīzeļdegvielas ražotājs “Bio-Venta” plāno dubultot rapšu sēklu pārstrādes jaudas no 100 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem gadā, kā arī palielināt rapšu raušu ražošanu no 56 500 līdz 113 tūkstošiem tonnām gadā.

Lai to sasniegtu plānots investēt jaunas rapšu eļļas spiešanas līnijas uzstādīšanā, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 7.2 miljoni eiro, no tiem publiskais finansējums - 672 tūkstoši eiro. Ražošanas līniju plānots nodot ekspluatācijā 2025. gada novembrī.

"Jaunās iekārtas būs analoģiskas esošajām tehnoloģijām, tādejādi viegli integrējamas pašreizējās ražošanas un vadības sistēmās. Šis ir nozīmīgs projekts arī tautsaimniecības attīstībai, jo radīs 15 jaunas darba vietas un palielinās iepērkamo rapšu sēklu apjomu no vietējiem audzētājiem. Ražošanas kapacitātes pieaugums ļaus pārstrādāt lielāku apjomu Latvijā izaudzēto rapšu sēklu, radot pievienoto vērtību vietējai ekonomikai,” uzsver Indulis Stikāns, “Bio-Venta” ražošanas direktors un valdes loceklis.

Svētdien, 14. maijā plkst. 11:00 Piedzīvojumu parkā jau tradicionāli ar krāšņu velobraucienu tiks atklāta Ventspils vasaras tūrisma un velo sezona. Šogad velobrauciena moto ir “Ieripo vasarā!”

Atbilstoši moto velobrauciena dalībnieki ir aicināti padomāt par sava velosipēda un apģērba noformējumu. Kā jau ierasts, interesantākā noformējuma īpašnieki, saņems pārsteiguma balvas! Pavisam plānots apbalvot dalībniekus septiņās dažādās nominācijās.

Velobrauciens notiks divās trasēs: 2,1 km garajā bērnu trasē un 8,6 km garā trasē. Bērnu distance (2,1 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Pionieru iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā. Garā trase (8,6 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Lielais prospekts – Kroņu iela – Loču iela – K.Valdemāra iela – Ostas iela – Prāmju iela – Kuldīgas iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņoja, ka viņas jaunā valdība, par kuras veidošanas sarunu uzsākšanu vienojušās lielākās partijas, strādās pie «jauna starta» Eiropai.

«Pasaule mūs negaida - mums Eiropā ir vajadzīgs jauns starts,» pēc vairāk nekā diennakti ilgušajām koalīcijas izveides sarunām pavēstīja Merkele. «Jauns starts Eiropai ir arī jauns starts Vācijai.»

Viņa atzina, ka ceturtdien, sākot tā dēvētās zondēšanas sarunas sociāldemokrātiem (SPD), nav bijusi droša, vai abas puses būs spējīgas panākt vienošanos, ņemot vērā lielās atšķirības starp viņas vadītajiem konservatīvajiem un SPD.

Arī SPD līderis Martins Šulcs atzina, ka garajās sarunās bijuši «vētraini brīži», taču galu galā sasniegts «izcils rezultāts» un viņš vienošanos iesniegs partijai apstiprināšanai, lai varētu sākt oficiālas koalīcijas veidošanas sarunas.

Aprīļa vidū iekasēta puse no šomēnes plānotajiem budžeta ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par budžeta ieņēmumiem līdz šā gada 17.aprīlim.

Kopumā šā gada aprīlī plānots iekasēt 863,07 miljonus eiro, bet no tiem līdz 17.aprīlim iekasēti 417,72 miljoni eiro, tādējādi aprīļa vidū budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 48,4%.

Līdz aprīļa vidum akcīzes nodoklī iekasēti 76,85 miljoni eiro jeb 81,7% no šomēnes plānotā. Pievienotās vērtības nodoklī līdz aprīļa vidum iekasēti 40,39 miljoni eiro jeb 17% no šomēnes plānotā.

Valsts sociālās apdrošināšanas budžetā līdz aprīļa vidum iekasēti 169,68 miljoni eiro jeb 54% no šomēnes plānotā, iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēti 86,96 miljoni eiro jeb 70,1% no aprīlī plānotajiem šī nodokļa ieņēmumiem.

Otrdien pēc Ministru kabineta sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem stāstīja, ka budžeta izpilde līdz šā gada 17.aprīlim apliecina to, ka uzņēmumi ārkārtējās situācijas laikā meklē labākos risinājumus, lai turpinātu darbu.

Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.

No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Ķīnā Šeņdžeņas pilsētas sporta kompleksā izvietoti, pēc visa spriežot, bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi, kas tiek interpretēts kā Pekinas draudi vērst arvien lielāku spēku pret demokrātijas atbalstītāju protestiem netālajā Honkongā.

Attēli, kas iegūti no uzņēma » Maxar» satelīta «WorldView», redzami 500 vai pat vairāk transporta līdzekļi, kas izvietoti iepretim Honkongas ostai Šeņdžeņas līča sporta centra stadionā vai tam līdzās.

Ķīnas oficiālie mediji vēsta, ka manevri Šeņdžeņā plānoti iepriekš un tiem nav nekāda sakara ar Honkongas protestiem. Tiesa gan, pēdējās norises notiek neilgi pēc Pekinas brīdinājuma, ka Honkongas protestos vērojami «terorisma asni».

ASV izlūkdienesti uzskata, ka Ķīnas valdība uz robežu ar Honkongu pārvieto karaspēku, tviterī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.

«Visiem vajadzētu būt mierīgiem un drošiem,» uzsvēra Tramps.

Pekina līdz šim nav vēlējusies sūtīt policijas vai armijas vienības no kontinentālās Ķīnas uz Honkongu vai arī mobilizēt Honkongā dislocēto Tautas atbrīvošanas armijas garnizonu, lai apspiestu protestus.

Mobilo sakaru operators BITE ir kļuvis par Eiropas Aviācijas tīkls (EAT) virszemes tīkla partneri Baltijas valstīs – izmantojot BITES un citu partneru tīkla infrastruktūru, EAT nodrošinās Starptautiskās aviācijas grupas – «British Airways», «Iberia», «Aer Lingus» un «Vueling» – aviosabiedrību pasažieriem lidojumos virs Eiropas, tostarp Baltijas valstīm, ātrgaitas bezvadu internetu, pastāstīja BITES vadītājs Kaspars Buls.

Vienošanās paredz, ka šī pakalpojuma nodrošināšanai Latvijā un Lietuvā tiks izmantota BITES tīkla infrastruktūra, bet Igaunijā – tās partnera, telekomunikāciju uzņēmuma «Elisa Eeesti», tīkla infrastruktūra.

EAT projektu īsteno globālo mobilo satelīta komunikāciju pakalpojumu sniedzējs «Inmarsat» un telekomunikāciju sabiedrība «Deutsche Telekom», ar kuru BITE ir parakstījusi ilgtermiņa sadarbības līgumu par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu Baltijas valstīs. Šim mērķim tiks izmantots integrēts satelīta un virszemes tīkls, ko veido aptuveni 300 LTE bāzes stacijas Eiropā, tostarp Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi BITES datu pārraides tīklam kā EAT tīkla sastāvdaļai būs būtiska loma interneta nodrošināšanā pasažieriem, kuri lido pāri Baltijas valstīm.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

44 tonnas linsēklu, kuras šā gada 14. aprīlī no karadarbības zonas Mikolajevā, Ukrainā, izveda divas smagās kravas mašīnas, kopš 24. aprīļa ir iesprūdušas uz Latvijas robežas, jo izsūtītāji, steigā kraujot maisus, uz iepakojuma nepaspēja izvietot uzlīmes par preces izcelsmi un derīguma termiņu.

Linsēklu tirgus vērtība ir aptuveni 45 tūkstoši eiro – nieks vien tas ir uz kara šausmu fona, bet, ievērojot, ka Ukrainas karogi Latvijā ir redzami biežāk nekā pašu sarkanbaltsarkanie, Dienas Bizness iztaujāja pārvadātāju – TN Venta SIA īpašnieku Aleksandru Ņesterenko par disonansi starp vārdiem un darbiem.

Kad saņēmāt kravas, kur un kad tās nonāca līdz Latvijai?

Mikolajevā, kas atrodas Ukrainā pavisam netālu no karadarbības zonas, mēs šā gada 14. aprīlī sākām divu kravas mašīnu ar linsēklām uzkraušanu. Tā tas arī norādīts pavadzīmēs. Kraušana aizņēma divas dienas, jo karadarbība notiek tiešā tuvumā. To, ka notiek kaujas, iespējams pārbaudīt Ukrainas oficiālajos kanālos. Krāvām BigBag vai lielajos maisos. Iekraušana tika pabeigta neilgi pirms brīža, kad apšaudes sākās tiešā noliktavas tuvumā. Uzņēmuma vadītājs un galvenais birojs atrodas šobrīd jau okupētajā Hersonas pilsētas teritorijā. 16. aprīlī trīs mašīnas izbrauca no Mikolajevas, kur vienai mašīnai kravas saņēmējs bija Polijas kompānija. Divas mašīnas bija paredzētas mūsu uzņēmumam TN Venta SIA. Mašīnu vadītāji saņēma visas pavadzīmes, un Ukrainas pusē ir veiktas visas formalitātes, dati ievadīti Ukrainas muitas reģistros, proti, kravas ir pilnībā izsekojamas. Tāpat veikta arī atbilstoša reģistrācija Ukrainas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Latvijā kravas mašīnas iebrauca 21. aprīlī. Līdz muitai netikām, palikām PVD pārbaudes zonā.

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš un IPAS "PNB Asset Management" paziņojusi, ka tiek pārdotas IPAS piederošo valsts fondēto pensiju 2.pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesības.

Izmantojot cenu aptauju, pārdos "PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"", "PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta"" un "PNB Konservatīvais ieguldījumu plāns "Daugava"" pārvaldīšanas tiesības.

Cenas piedāvājums par ieguldījumu plāniem jāiesniedz kā cenas piedāvājums par vienu Ieguldījumu plānu dalībnieku.

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2.jūnijam.

"PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"" kopējā aktīvu vērtība sasniegusi 44,95 miljonus eiro un tajā ir 26,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados bijis 1,36%, bet viena gada ienesīgums - mīnus 17,19%.

PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta" kopējā aktīvu vērtība sasniedz 30,7 miljonus eiro, un tajā iesaistījušies 16,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados sasniedz 2,04%, bet gadā - mīnus 11,37%.

Turpmāk "PNB Asset Management" pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus "Daugava", "Gauja" un "Venta" pārvaldīs banka "Citadele" meitas uzņēmums "CBL Asset Management".

Pārņemot savā pārvaldībā "PNB Asset Management" pensiju plānu dalībnieku uzkrājumus un piedāvājot zemāku komisijas maksu kā līdz šim, "CBL Asset Management" kopumā pārvalda pensijas 18,4 % dalībniekiem no kopējā pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

"PNB Asset Management" ieguldījumu plānos uz 29. oktobri bija 63 603 dalībnieku, savukārt "CBL Asset Management" - 174 180 dalībnieki. Kopā "CBL Asset Management" pārvalda 237 783 dalībnieku pensijas uzkrājumus - 716 miljonu eiro apmērā.

"CBL Asset Management" pārņem savā pārvaldībā "PNB Asset Management" trīs pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus saistībā ar "PNB Asset Management" darbības pārtraukšanu.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,741 miljards eiro, kas ir par 14,4 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 353,8 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,401 miljardu eiro, kas ir par 6,1 miljonu eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 322,9 miljoniem eiro jeb 6,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,486 miljardus eiro, kas ir par 72,9 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 915 miljonu eiro apmērā, kas ir par 66,8 miljoniem eiro jeb 7,9% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos 2023.gada 11 mēnešos iekasēti 12,307 miljardi eiro, kas ir par 358,9 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada 11 mēnešiem nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos pieauguši par 1,109 miljardiem eiro jeb 9,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos veidoja 11,601 miljardu eiro, kas ir par 352,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,655 miljardus eiro, kas ir par 249,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,945 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos bija 707,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 1,1 miljardu eiro jeb 10,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 10,563 miljardus eiro, kas ir par 362,5 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,82 miljardus eiro, kas ir par 275,5 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 639,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 13,414 miljardi eiro, kas ir par 356,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gadu nodokļu ieņēmumi pērn pieauguši par 1,188 miljardiem eiro jeb 9,7%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā veidoja 12,639 miljardus eiro, kas ir par 352,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 10,514 miljardus eiro, kas ir par 238,9 miljoniem eiro jeb 2,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,126 miljardu eiro apmērā, kas ir par 113,6 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā bija 775,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.