44 tonnas linsēklu, kuras šā gada 14. aprīlī no karadarbības zonas Mikolajevā, Ukrainā, izveda divas smagās kravas mašīnas, kopš 24. aprīļa ir iesprūdušas uz Latvijas robežas, jo izsūtītāji, steigā kraujot maisus, uz iepakojuma nepaspēja izvietot uzlīmes par preces izcelsmi un derīguma termiņu.
Linsēklu tirgus vērtība ir aptuveni 45 tūkstoši eiro – nieks vien tas ir uz kara šausmu fona, bet, ievērojot, ka Ukrainas karogi Latvijā ir redzami biežāk nekā pašu sarkanbaltsarkanie, Dienas Bizness iztaujāja pārvadātāju – TN Venta SIA īpašnieku Aleksandru Ņesterenko par disonansi starp vārdiem un darbiem.
Kad saņēmāt kravas, kur un kad tās nonāca līdz Latvijai?
Mikolajevā, kas atrodas Ukrainā pavisam netālu no karadarbības zonas, mēs šā gada 14. aprīlī sākām divu kravas mašīnu ar linsēklām uzkraušanu. Tā tas arī norādīts pavadzīmēs. Kraušana aizņēma divas dienas, jo karadarbība notiek tiešā tuvumā. To, ka notiek kaujas, iespējams pārbaudīt Ukrainas oficiālajos kanālos. Krāvām BigBag vai lielajos maisos. Iekraušana tika pabeigta neilgi pirms brīža, kad apšaudes sākās tiešā noliktavas tuvumā. Uzņēmuma vadītājs un galvenais birojs atrodas šobrīd jau okupētajā Hersonas pilsētas teritorijā. 16. aprīlī trīs mašīnas izbrauca no Mikolajevas, kur vienai mašīnai kravas saņēmējs bija Polijas kompānija. Divas mašīnas bija paredzētas mūsu uzņēmumam TN Venta SIA. Mašīnu vadītāji saņēma visas pavadzīmes, un Ukrainas pusē ir veiktas visas formalitātes, dati ievadīti Ukrainas muitas reģistros, proti, kravas ir pilnībā izsekojamas. Tāpat veikta arī atbilstoša reģistrācija Ukrainas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Latvijā kravas mašīnas iebrauca 21. aprīlī. Līdz muitai netikām, palikām PVD pārbaudes zonā.
Kas notika tālāk? Ko konstatēja PVD?
Abas mašīnas apsekoja PVD inspektore un atklāja pārkāpumu, ka uz lielajiem maisiem nav uzlīmju, kas apliecinātu, ka maisi ir marķēti. Uz uzlīmēm atbilstoši ES regulām ir jābūt norādītai izcelsmes valstij, preces nosaukumam, preces derīguma termiņam un citiem sīkumiem. Mūsu iebildes ņemt vērā apstākļus, pie kādiem kravu uzkrāva, un jautājumu risināt kaut ar nelielu sapratni par lietu neņēma vērā. Mums uz to brīdi jau pat bija paskaidrojuma raksts no eksportētāja par to, kādēļ marķējums uz maisiem nav uzlikts, kam pievienots lūgumraksts marķēt maisus Latvijas pusē, jo krava ir plombēta, neatvērta un ir nepieciešamie dokumenti kopumā par visu kravu. Proti, nebija iespēju kravu papildināt, jaukt vai citādi izmainīt. Galarezultātā saņēmām lēmumu, ka prece nav ievedama Eiropas Savienībā, to var atgriezt atpakaļ uz Ukrainu (!!!), iznīcināt vai eksportēt uz trešajām valstīm. Šeit būtu jāsaprot, ka vienīgā loģiskā trešā valsts ir Krievija vai Baltkrievija, loģiski. Diez vai Ukrainas eksportētājs, kura linsēklas pārvadājām, jebkad vēlētos ar mums strādāt vēlreiz, ja mēs pārdotu kravu Krievijā. Uz viņa noliktavām tobrīd krita Krievijas armijas šāviņi.
Vai esat sūdzējušies? Lēmumus taču var pārsūdzēt?
Protams, mēs pārsūdzējām inspektora lēmumu un saņēmām atbildi. Samērā ātri, starp citu. To bija parakstījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Šajā lēmumā bija neliels papildinājums, kas teorētiski mums ļauj linsēklas pārdot tehniskajām vajadzībām. Ko tas nozīmē? Linsēklas izmanto eļļas ieguvei, ko savukārt izmanto nevis pārtikā, bet krāsu ražošanai. Viss šķita jauki! Atradām pircēju, kas garantēja, ka iegādāsies linsēklas tehniskām vajadzībām. PVD laipni palūdza pircēja rekvizītus, lai varētu izsekot kravu.
Visu rakstu lasiet 7.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
