Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Demokrātiju atbalstošie protestētāji trešdien pastiprināja kampaņu, kas «uzplaukst visur», bloķējot ceļus un demolējot daudzviet Honkongā, kur šonedēļ vardarbība sasniegusi augstāko līmeni piecus mēnešus ilgušajos protestos.

Trešdien no rīta daudzviet ceļi bija bloķēti ar protestētāju naktī izliktiem ķieģeļiem, velosipēdiem, dīvāniem un citiem materiāliem.

Vairāk nekā puse no 7,5 miljoniem Honkongas iedzīvotāju ikdienā izmanto metro, bet trešdien vairākas metro līnijas bija slēgtas vandaļu nodarīto postījumu dēļ. Daudzi cilvēki netika uz darbu. Demolēšanas dēļ traucēta satiksme arī desmitiem autobusu maršrutu.

Augstskolu kompleksos visu nakti turpinājās maskās un melnā apģērbā tērptu demonstrantu sadursmes ar policiju, kas raidīja asaru gāzi un gumijas lodes.

Bažījoties par savu drošību, studenti no Ķīnas kontinentālās daļas ar autobusiem un prāmjiem devās prom no Honkongas, liecina policijas un universitāšu sniegtā informācija.

Pasaulē pazīstamā Latvijas zīmola JZ Microphones mikrofonus sāks izplatīt viens no lielākajiem Ķīnas pro-audio tehnikas tirgotājiem Dingdong Audio.

Sākot ar 2024. gada jūliju, Ķīnas pro-audio kompānija Dingdong Audio oficiāli kļuvusi par Latvijas mikrofonu zīmola JZ Microphones ekskluzīvo izplatītāju Ķīnā, Honkongā un Makao un uzņemas atbildību par JZ Microphones produktu popularizēšanu, pārdošanu, tehnisko atbalstu un pēc-pārdošanas servisu Ķīnā, Honkongā un Makao.

“JZ Microphones Ķīnas tirgū pazīstams ir jau daudzus gadus, un tā mikrofoni ir iekarojuši mūzikas industrijā popularitāti. Noslēgtais ekskluzīvais līgums ar vadošo pro-audio tirgotāju Dingdong Audio ir būtisks solis JZ Microphones produkcijas pārdošanas tālākai izaugsmei Ķīnā, Honkongā un Makao. Tas nodrošinās daudz plašāku produkcijas pieejamību tirgū, izmantojot Dingdong Audio plašo pārdošanas kanālu tīklu reģionā, kā arī profesionālu pro-audio servisu,” atzīst JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

"Tesla" ir piegādājusi klientiem pirmās automašīnas, kas saražotas Ķīnā, iezīmējot būtisku pavērsienu elektrisko transportlīdzekļu ražotāja darbībā, ziņo BBC.

Ražotāja tā dēvētajā "Gigafactory", kas atrodas netālu no Šanhajas, prezentēti piecpadsmit "Model 3" sedani. Uzsākot ražošanu Ķīnā, Īlona Maska izveidotā "Tesla" vēlas sev nodrošināt ievērojamu daļu no pasaules lielākā automašīnu tirgus. Turklāt "Tesla" ienākšana Ķīnā notikusi laikā, kad tirdzniecības karš piespiedis citus amerikāņu uzņēmumus pārcelt ražošanu prom no Ķīnas.

Ceremonijas laikā, kas norisinājās "Teslas" vairākus miljardus dolāru vērtajā rūpnīcā Šanhajā, 15 no darbiniekiem saņēmuši automašīnas, kuras paši iegādājušies. Automašīnu piegāde klientiem sākusies nedaudz vairāk nekā gada laikā pēc rūpnīcas celtniecības uzsākšanas.

Ķīnā ražotās "Model 3" automašīnas, kuru cena pirms subsīdijām ir 50 000 ASV dolāru, konkurēs ar vietējo elektrisko automašīnu ražotāju produkciju, tostarp "NIO" un "Xpeng Motors", kā arī ar pasaules mēroga zīmoliem, piemēram, "BMW" un "Mercedes-Benz".

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Ķīna atvieglojusi ceļošanas ierobežojumus 36 Eiropas valstu pilsoņiem, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Kad Pekina cīņā ar jauno koronavīrusu martā noteica stingrus ierobežojumus, gandrīz visiem ārvalstu pilsoņiem tika liegta iebraukšana Ķīnā, tostarp arī ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļaujas vai kuru ģimenes locekļi dzīvo Ķīnā.

Taču šonedēļ Ķīna paziņoja, ka atvieglos vairākas birokrātiskās prasības eiropiešiem, kas cer iebraukt Ķīnā. Jaunie noteikumi ļaus pilsoņiem no 36 Eiropas valstīm, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ar derīgām uzturēšanas atļaujām pieteikties Ķīnas vīzai bez uzaicinājuma vēstules, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Visiem, kas atgriezīsies Ķīnā, būs no jauna jāpiesakās vīzai, jo dokumenti, kas izsniegti pirms pandēmijas, ir anulēti. Līdz šim Ķīna ļāva iebraukt tikai nelielam skaitam kvalificētu darbinieku, kas saņēmuši oficiālas uzaicinājuma vēstules.

Uhaņa, kur decembrī sākās koronavīrusa uzliesmojums, trešdien beidzot atvērta un cilvēkiem atļauts atstāt pilsētu, ja viņi ir veseli, paziņojušas Ķīnas varasiestādes.

Hubei provinces galvaspilsēta 23.janvārī tika pilnīgi noslēgta no ārpasaules, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un Ķīnas komunistu līderi ir nosaukuši Uhaņu par "varoņpilsētu" tās 11 miljonu iedzīvotāju ziedošanās dēļ.

Uhaņā ar jauno koronavīrusu inficējās vairāk nekā 50 000 cilvēki un vairāk nekā 2500 ir miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina oficiālie dati.

Taču pēdējās dienās Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi Uhaņā ir atviegloti, jo jauni inficēšanās gadījumi ir sarukuši līdz minimumam. Pēdējās 21 dienas laikā Uhaņā reģistrēti tikai trīs jauni inficēšanās gadījumi.

Gaidāms, ka Uhaņu šodien ar vilcienu atstās aptuveni 55 000 cilvēku. Vairāk nekā 10 000 ceļotāju jau atstājuši pilsētu ar lidmašīnām pēc tam, kad Uhaņā atsākta aviosatiksme. Taču lidojumi uz Pekinu un starptautiskie reisi nav atjaunoti."

Ķīna ir ekonomisks sāncensis, īpaši tehnoloģiskajā līderībā, un sistēmisks konkurents, kas izvirza alternatīvus pārvaldības modeļus. Tā šo lielvalsti šā gada 12. marta preses paziņojumā nodēvēja Eiropas Komisija.

Eiropas attiecības ar Ķīnu ir sarežģītas un tālu no tā optimisma, kas valda zināmās aprindās Latvijā, īpaši attiecībā uz šīs valsts investīcijām loģistikā un Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu. Protams, Eiropas Savienība (ES) vēlas sadarboties ar Ķīnu, tirgoties ar to, taču arvien vairāk izskan brīdinājumi, ka Ķīna rada ne tikai iespējas, bet arī draudus. Tie saistās ar kiberspiegošanu, rūpniecisko spiegošanu, autortiesību pārkāpumiem, protekcionismu.

Arī, runājot par Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, ES ir vairāk nekā piesardzīga un zvana zināmus trauksmes zvanus par to, ka Itālija, vienīgā no ES valstīm, ir pievienojusies šai iniciatīvai, tādējādi sniedzot Ķīnai piekļuvi pie vienas no G7 valsts ostām un infrastruktūras. Piesardzības pamatā ir investīciju asimetrija. Proti, Ķīna veic milzīgas investīcijas ES, pārņemot tās stratēģiskās nozares un infrastruktūru, tajā pašā laikā savu tirgu tur tikpat kā slēgtu ES investīcijām. Līdz ar to ES līderi ir vienojušies par stratēģisko nozaru aizsardzību, neļaujot tajās nekontrolēti ieplūst ķīniešu investīcijām. ES līderi arī atgādina, ka Ķīnā ir cita politiskā sistēma nekā ES un vērojami sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Un Ķīna ar savām investīcijām dalībvalstīs mēdz pirkt to klusēšanu un acu pievēršanu. Viens no Eiropai aktuālākajiem jautājumiem ir par Ķīnas īstenoto protekcionismu un savu uzņēmumu subsidēšanu, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci.

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

Valstij piederošs Taivānas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums pirmdien paziņoja, ka iegādājies vairāk nekā 20 000 Lietuvā ražota ruma pudeļu, kuru piegādi Ķīna bloķējusi, saasinoties diplomātiskajam strīdam starp Pekinu un Viļņu.

Kompānija "Taiwan Tobacco & Liquor Corporation" (TTL) pavēstīja, ka iegādājusies 20 400 pudeļu Lietuvas ruma, kurš kuģī "dreifējis jūrā", jo Ķīna atteikusies to atmuitot ievešanai valstī.

Gaidāms, ka Lietuvas ruma krava Taivānā ieradīsies šomēnes un pirms nonākšanas tirgū pudelēm tiks uzliktas etiķetes ķīniešu valodā, informēja TTL.

"Lietuva atbalsta mūs un mēs atbalstām Lietuvu. TTL aicina par to pacelt glāzi," mudināja kompānija.

Jau vēstīts, ka rudenī Ķīna apturēja kravas vilcienu satiksmi uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas kompānijām.

Pēdējo trīs nedēļu laikā cūkgaļas tirgus pasaulē piedzīvoja īstu cenu eksploziju – aptuveni par 21.4 procentiem. Piemēram, Vācijā cūkgaļas kautķermeņa cena strauji ir palielinājusies vidēji no 1,40 līdz 1,70 eiro par kilogramu. Pēdējo desmit gadu laikā tik straujš pieaugums nebija piedzīvots.

Notikušais vēlreiz apliecina, cik ļoti globālās ekonomikas apstākļos notikumi pat ļoti attālās valstīs ietekmē Eiropu un arī Latviju. Cūkgaļas cenu celšanās galvenais iemesls ir tās deficīts Ķīnas tirgū, ko radīja vairāki faktori. Piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības kara rezultātā Ķīna noteica 62 procentu ievedmuitu no Amerikas ievestai cūkgaļai. Taču galvenais cēlonis ir Āfrikas cūku mēris, kuru Ķīnā neizdodas ierobežot.

Ķīna ir lielākā cūkgaļas ražotājvalsts, aptuveni 50 procentu šo gaļas dzīvnieku pasaulē tiek audzēti tieši Ķīnā. Šī valsts ir arī lielākais cūkgaļas patērētājs, bet tiek prognozēts, ka tās pašpietiekamība kritīsies par 10 procentiem. Rezultātā, iedzīvotāju dzīves līmenim augot, pieprasījums palielinās, bet piedāvājums postošās cūku slimības ietekmē krīt. Tas savukārt ir radījis jaunas eksporta iespējas Eiropas Savienības cūkaudzētājiem – pašlaik Ķīna importē gandrīz 40 procentu cūkgaļas no kopējā Eiropas Savienības cūkgaļas eksporta, un tas ir ļoti daudz.

Honkongā aktīvisti, kas protestē pret Ķīnas komunistu valdības centieniem mazināt demokrātiju šajā autonomajā teritorijā, pirmdien izraisījuši satiksmes haosu, un ir traucēta metro vilcienu kustība, bloķēti vairāki autoceļi, kā arī atcelti vairāk nekā 200 reisu Honkongas lidostā.

Protestu organizēti aicinājuši Honkongas iedzīvotājus pirmdien piedalīties vispārējā streikā. Savukārt Honkongas valdība vadītāja Kerija Lama brīdinājusi, ka protestētāju rīcībā apdraud principu «viena valsts, divas sistēmas», kas tiek attiecināts uz Honkongu.

Pilsētas centra metro stacijās protestētāji bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tās aizvērt. Līdz ar to tika būtiski kavēta metro vilcienu kustība.

Aktīvisti arī izraisīja autosatiksmes sastrēgumus, bloķējot vairākus noslogotus autoceļus.

Honkongas lidostā pirmdien atcelti vairāk nekā 200 reisu. Lielākoties tie ir Honkongas aviokompāniju «Cathay Pacific» un «Hong Kong Airlines» reisi.

«Cathay Pacific» stjuartu arodbiedrība paziņojusi, ka rīko streiku, protestējot pret brutālo demokrātijas atbalstītāju apspiešanu Honkongā.

Demonstranti otrdienas rītā sastrēgumstundas laikā Honkongā izjaukuši metro kustību, protestējot pret policijas brutalitāti neseno demonstrāciju laikā.

Vairākās metro stacijās Honkongā simtiem protestētāju bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tiem virzīties tālāk.

Laikā no sastrēgumstundas līdz pusdienlaikam tika apturēta vai nopietni aizkavēta kustība trijās galvenajās metro līnijās, ietekmējot simtiem tūkstošus iedzīvotāju, kas katru rītu izmanto metro sistēmu.

Šis protests ir viens no desmitiem maza mēroga demonstrāciju, kas tiek organizētas sociālajos medijos un pavada lielās nedēļas nogalēs organizētās demonstrācijas.

Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas.

ASV tehnoloģiju firma «Apple» pēc Ķīnas brīdinājuma izņēmusi no sava veikala lietotni «HKMap.Live», kas ļāva protestētājiem Honkongā izsekot policijas pārvietošanos.

Kā paziņoja «Apple», «lietotne tikusi izmantota veidos, kas apdraud tiesībsargājošās iestādes un iedzīvotājus Honkongā».

Lietotnei «HKMap.Live» bija svarīga loma, ļaujot protestētājiem izvairīties no policistiem, kas pēdējās nedēļās arvien lielākā skaitā tiek izvietoti Honkongā protestu apspiešanai.

«Apple» lietotni izņēma pēc Ķīnas valsts medija apsūdzībām, ka tā «acīmredzami palīdz grautiņu dalībniekiem».

«Neviens nevēlas ievilkt «Apple» ieilgušajos nemieros Honkongā. Taču cilvēkiem ir pamats domāt, ka «Apple» jauc biznesu ar politiku un pat nelikumīgām darbībām,» vēsta Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālais laikraksts «People's Daily».

««Apple» ir jāpadomā par sava nesaprātīgā un bezatbildīgā lēmuma sekām,» norāda avīze.

Eiropas auto ražotājus var gaidīt Nokia liktenis. Pašiem eiropiešiem nāksies mācīties Ķīnas auto zīmolu nosaukumus.

Ierasts, ka viens no pasaules autoražošanas centriem ir tieši Eiropa. Tradicionāli var teikt, ka šādi centri ir arī ASV, Japāna un varbūt vēl Dienvidkoreja. Tomēr viss plūst un mainās. Eiropas spēcīgā puse ir bijusi pagātnes auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt kādas tehnoloģiskās, konkurences un zināšanu priekšrocības Vecajam kontinentam ir jau krietni plānākas, ja runa ir par elektriskajiem spēkratiem. Šajā ziņā pārējiem pogas draud izgriezt Ķīnas šādi ražotāji. Rezultātā nav pat izslēgts, ka Eiropa no auto ražotājas, šeit tam esot salīdzinoši nelabvēlīgākiem nosacījumiem, pārvēršas tieši par Ķīnas elektroauto importētāju. Attiecīgi aplēses ir, ka Eiropas valdībām drīz gaidām smaga izvēle starp vietējo industriju aizstāvēšanu un konkurences un patērētāju izvēles ievērošanu.