Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.
Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.
Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.
Ir aplēses, ka sliktākā scenārija gadījumā, ko ēst pietiekami var nebūt aptuveni desmitajai daļai pasaules iedzīvotāju. Tāpat ir prognozes, ka uz šā gada beigām vairāk cilvēki pasaulē mirs no bada (pie kā lielā mērā noved nedienas ekonomikai, ko savukārt palīdz raisīt valdību ierobežojumi) nevis Covid-19! Apvienotās Nācijas lēš, ka šogad bads pasaulē varētu skart par 132 miljoniem vairāk cilvēku nekā paredzēts iepriekš. Savukārt tieši ar Covid-19 saistīto badu dienā miršot 12 tūkstoši cilvēki. Pamatā bads gan būšot vērojams jaunattīstības valstīs. Turklāt, ja ne badu, tad daudziem notiekošais var nozīmēt to, ka vairs nav piekļuve veselīgai pārtikai, kam savukārt jau var būt savas sekas.
Piemēram, ASV preču biržā visvairāk tirgoto sojas pupiņu nākotnes piegāžu līgumu vērtība nupat pārkāpusi pāri 10 ASV dolāru atzīmei par bušeli un sasniegusi augstāko līmeni divu gadu laikā. Kopš maija beigu daļas tas ir pieaugums par veseliem 25%.
Pēdējā laikā sojas pupiņu uzpirkšanas ziņā īpaši aktivizējusies Ķīna. “Pieprasījums no Ķīnas bijis iespaidīgs. Viņi ir ceļā uz to, lai no ASV sojas pupiņas uzpirktu lielākajos apmēros vēsturē,” The Wall Street Journal teic, piemēram, izejvielu brokeru uzņēmuma Teucrium Trading pārstāvji.
Šāds Ķīnas pieprasījums daļēji tiek skaidrots ar to, ka šī valsts mēģina atjaunot savu cūku ganāmpulku apmēru pēc tam, kad būtiska daļa no šiem dzīvniekiem tikuši likvidēti saistībā ar cūku mēra epidēmiju. Pati Ķīna nu ziņojusi, ka to kopējā cūku ganāmpulka apmērs šobrīd esot par 13% lielāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Sojas pupiņas savukārt bieži tiek lietotas šo rukšķošo dzīvnieku barības ražošanā.
Pēdējā laikā visai strauji palielinājusies ne tikai sojas pupiņu cena. Kviešu cena ASV preču biržā kopš jūnija beigām ir palielinājusies gandrīz par 20% līdz 5,6 SV dolāru atzīmei par bušeli. Līdzīgi straujš kāpums bijis arī kukurūzai, kuras piegāžu līgumu vērtība pārlekusi pāri 3,7 ASV dolāru par bušeli barjerai.
Interesanti, ka pēdējā laikā arī strauji aug jau pieminēto cūku cena. Proti, dzīvu cūku cena ASV preču biržā divu ar pusi mēnešu laikā ir palēkusies gandrīz uz pusi. Šī cena, neskatoties uz šādām izmaiņām, gan joprojām atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms gada.
Lai gan Ķīna mēģina atjaunot savus cūku “krājumus”, ne viss šajā procesā rit raiti. Ik pa laikam, piemēram, dzirdami jaunumi par arvien jauniem cūku mērā epidēmijas uzplūdiem šajā valsī (un ne tikai). Piemēram, Financial Times ziņo, ka Ķīnā gandrīz beigušās sasaldētas cūkgaļas rezerves. Proti tiek spriest, ka Ķīnai šādas rezerves varētu būt palikušas 100 tūkst. tonnu apmērā, kas tai, lai palīdzētu kontrolēt cūkgaļas cenu, pietiktu vien nākamos divus līdz trīs mēnešus.
Jāteic, ka Ķīnā cūku mēris sevi plašāk pieteica 2018. gadā. Mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts. Pēdējā laikā cūkgaļas cenas pieaugumu tādējādi arī balstījusi situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā cūkas, lai ierobežotu minētā mēra izplatību, tikušas slaktētas miljoniem. Tiek lēsts, ka kopš tā laika šajā valstī šī iemesla dēļ “zaudēti” aptuveni 100 miljoni cūku, kas attiecīgi šajā tirgū novedis pie cenu rekordiem. Tas arī nozīmējis, ka Ķīnai cūkgaļa jāmēģina nodrošināt ar papildu importa palīdzību. Iepriekšējos piecos gados vidēji gada laikā šajā valsī apēsti 50 miljoni tonnas cūkgaļas, rēķinājis ASV Lauksaimniecības departaments (USDA).
