Penelope’s bow ties ir zīmols Latvijā darinātiem krāšņiem tauriņiem dāmām un kungiem. Īpaši atlasīti audumi, cītīgs roku darbs un nenogurstošs meistares optimisms raksturo šo produkciju. Nereti izejmateriāli tiekot iepirkti Romas audumu veikalos, lai garantētu to neatkārtojamību un augsto kvalitāti.

Īpaša ir Penelope’s bow ties pēdējā kolekcija. Tās piedāvājumā ir izšūti tauriņi. Māksliniece atzīst, konkrētais projekts noteikti bijis laikietilpīgākais – ideja, ornamentu tapšana, skices, gleznojumi, diegu izvēle, to kombinācijas un audumi. Tomēr viņa ir pārliecināta: šī kolekcija «lidos».

Virtuāli ar krāšņajiem tauriņiem varat iepazīties mājas lapā: http://penelopesbowties.com/lv/, bet klātienē aicinām apmeklēt t/p Alfa Biznesa eskalatora stendu 1.stāvā no 1. līdz 30. novemrim.

Atgādinām, ka ar novembri sākas t/p Alfa un Dienas Biznesa projekta Biznesa eskalators noslēdzošā kārta un attiecīgi savus spēkus tirdzniecībā pārbaudīs pēdējie šīs sezonas divi dalībnieki: UNIQ cepures un Penelope’s bow ties.

Vilnas pārstrādes uzņēmums SIA Limbažu Tīne ražo dzijas un austos izstrādājumus – tautastērpus, segas, galda segas, dvieļus.

Šobrīd visvairāk tiek darināti audumi tautastērpiem, jo pirms vasarā gaidāmajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem ir pats karstākais darbalaiks, kad jāpilda ļoti daudz pasūtījumu. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai jau rit 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā darbinieces noauž ap 18 m etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles.

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Veļas ražotāja AS Lauma Lingerie pagaidām nav saskārusies ar jebkādām problēmām, kas skartu mežģīņu biksīšu eksportu uz Muitas savienības valstīm - Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu, sacīja Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Krievijas ziņu aģentūra ITAR-TASS informē, ka jau kopš 2010.gada Muitas savienības teritorijā aizliegts ražot, ievest un pārdot mežģīnu biksītes no sintētiskajiem materiāliem, kuru higroskopiskums nesasniedz 6%. Vairumam mežģīņu biksīšu, kuras tiek ražotas no sintētiskajiem materiāliem, higroskopiskums ir 3-3,6% robežās.

«Līdz šim nekādu problēmu mūsu produkcijas eksportam uz šīm valstīm nav bijis. Neesam saņēmuši arī nekādu informāciju, ka biksītes varētu neatbilst prasībām,» skaidroja Matisone.

ITAR-TASS ziņo, ka vairāki Krievijas ražotāji informējuši par to, ka līdz 2014.gada 1.jūlijam ir atļauts ražot un pārdot mežģīņu biksītes saskaņā ar agrāk saņemtajiem atbilstības sertifikātiem, bet pēc šī datuma sertifikātus pagarināt nevarēs. Savukārt Eirāzijas ekonomiskās komisijas tehniskā regulējuma ministrs Valērijs Koreškovs ITAR-TASS norādījis, ka prasības nav jaunas un drīzāk būtu jānoskaidro, kādā veidā līdz šim Krievijas tirgū nonākusi prasībām neatbilstoša produkcija.

Uzņēmumā «Mailīšu Fabrika» audumu ražošana notiek, izmantojot ar rokām darbināmas stelles - gan senākas, gan jaunākas, piemēram, programmējamās datorstelles.

Aušanas darbnīcā "Mailīšu Fabrika" audēja Ilze Mailīte ik dienu auž pie kādām no piecām stellēm, kas ir darba kārtībā. No tām vienas ir Somijā ražotās programmējamās stelles. Darbs ar tām atvieglo audēja darbu un paātrina procesu, jo aužamais raksts tiek uzzīmēts datorā, no kura programmbloks nolasa attiecīgā raksta rindu un vada nīšu kāršu pacelšanu. Izmantojot tradicionālās stelles, audējam jāmin kāda no 2-12 paminām, kas prasa papildu vērību un laiku. Visplatākie audumi top pie zemgalieša Pētera Viļumsona radītajām vienpaminas pusmehāniskajām stellēm, kuras var saukt arī par 20.gs. programmējām stellēm jeb datorstellēm, kas kopumā aizņem 12m2 lielu platību.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, Šampēterī top apģērbi no auduma, kas izgatavots no okeānos savāktiem plastmasas atkritumiem.

«Atkritumi ir milzīga problēma. Šeit Latvijā īsti neizjūtam apkārtējās vides piesārņojumu, jo dzīvojam relatīvi tīrā valstī. Taču mūsu uzņēmums ražo sporta apģērbu aktīva dzīvesveida piekritējiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kuri tad arī redz piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi katru dienu. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš gribēja vilkt krekliņu, kas ražots no plastmasas. Tagad domāšana mainās,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Aspect dizaina un produktu attīstības vadītāja Evelīna Matjušenko.

E. Matjušenko atzīst, ka ideja par apģērbu, kas ražots no okeānā savāktiem atkritumiem, savā ziņā ir arī labs mārketinga rīks pārdošanā, taču vienlaikus viņa akcentē, ka tas iet roku rokā ar vides problēmu risināšanu. SIA Aspect ražo pasūtījuma apģērbu, kā arī attīsta savu zīmolu Trio Sports.

Jaunākajā "H&M Conscious Exclusive A/W20" kolekcijā apģērbi radīti no ilgtspējīgas izcelsmes materiāliem, kas izgatavoti no atkritumiem, informē uzņēmums.

A/W20 kolekcijā ir iekļauti inovatīvi audumi un procesi, kas pārtikas augu atkritumus pārveido par dabīgām šķiedrām, audumi, kas izgatavoti no ilgtspējīgas izcelsmes koksnes celulozes, vai izmantots unikāls process no apģērba līdz apģērbam.

"A/W20 kolekcijā mēs vēlējāmies rādīt piemēru - pārkāpjot radošuma un ilgtspējīgas modes robežas - koncentrējoties uz atkritumiem. Rezultātā, katra šīs kolekcijas lieta ir veidota no patiesi lieliskiem materiāliem, kas radīti no atkritumiem. Strādājot ar šāda veida pārstrādi un runājot ar skaistuma starpniecību, mēs ceram, ka atkritumi var būt daļa no ilgtspējīgas modes nākotnes," komentē Anna-Sofija Johansone, "H&M" radošā konsultante.

Tauriņš no kungu aksesuāra kļuvis par abiem dzimumiem piemērotu akcentu, atkāpies no tradicionālās formas un krāsām

Pirms trim gadiem, kad Gerdas Liepiņas meitai Penelopei bija vien daži mēneši, jaunā māmiņa nolēma, ka paralēli meitiņas audzināšanai vēlas sevi nodarbināt. Palēnām tapa tolaik «svaigi» aksesuāri – tauriņi. «Skatījos bildes un sapratu, ka tauriņš ievērojami maina tēlu,» saka Gerda. Aksesuāru zīmols nosaukts par godu viņas meitai – Penelopes tauriņi. Raksturojot atšķirības starp pirmajiem tauriņiem un tiem, ko viņa šuj tagad, Gerda norāda, ka izmaiņu ir daudz. «Tagad es saprotu, ko daru. Pašā sākumā vienu tauriņu taisīju vairākas stundas. Tas bija piņķerīgi, turklāt pirmajā reizē muļķīgi biju paņēmusi velvetu, kas ir biezākais audums,» viņa atminas. Tagad viņai ir ne vien tauriņi, bet arī tiem piemērotas iepakojuma kastītes. Tās noder gan tirdzniecībai, gan kā dāvanu iesaiņojums. Tās ir arī ērtas turpmākai mantas uzglabāšanai. Gerda ir radījusi arī maisiņus, birkas. «Ja es šos tauriņus pirktu pati sev, man būtu prieks, izejot no veikala, – gan par produktu, gan par kastīti, gan par maisiņu,» saka Gerda.

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

#Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Zīmola Ameelija rokraksts ir sievišķība; tā izstaro no ikkatra Diānas Sipkovskas-Romānes radītā apģērba

Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Biznesa idejas pirmie iedīgļi viņai parādījušies līdz ar meitas Amēlijas piedzimšanu pirms pieciem gadiem. Kad meitai bija jāsāk iegādāties biezenīši burciņās, Diānai radās doma, ka tās var pārtapt par kaut ko vairāk. «Apdarināju tās ar mežģīņu lentēm, un radās mīlīgi mājas dekori – svečturīši. Un tad idejas nāca viena pēc otras. Izdomāju apcakot arī zeķes, getras, tad lietussargus, somas, cimdiņus. Visu, ko uztaisīju, atrādīju internetā, un, ja kādam bija interese, tas varēja pieteikties. Tagad es šuju kleitas, svārkus, kostīmus, mežģīņu aprocītes, pa retam arī šo to bērniem. No aksesuāru šūšanas vismaz pagaidām esmu pagājusi maliņā,» stāsta Diāna, kuras dzimtā pilsēta ir Valmiera.

Vilnas pārstrādes uzņēmumam SIA Limbažu Tīne pirms Dziesmu un deju svētkiem ir daudz pasūtījumu

Limbažu Tīne specializējusies vilnas un linu izstrādājumu ražošanā. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai rit jau 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

No Latvijas un Jaunzēlandes

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji – ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā uzņēmuma darbinieces noauž ap 18 metriem etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles. Atkarībā no auduma, viena darbiniece dienā var noaust sešus, astoņus metrus. Lēnāk izdodas tie audumi, kam krāsu toņi ir biežāk jāmaina. Segas mēnesī tiek saražotas atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums. Klienti ir Latvijas uzņēmumi, kas saražoto eksportē uz citām valstīm.

Kuldīgā top sociālā biznesa uzņēmums, kura produkts būs unikāla dizaina mājas tekstila izstrādājumi no eikaliptu šķiedras auduma.

Zigzag Factory ideja ir kļūt par sociālu uzņēmumu, kas atvērts ikvienam, kurš vēlas izmēģināt roku mājas tekstila šūšanā un kaut ko ar to nopelnīt. Reizē tā būs dizaina jaunrades platforma, kas vienuviet pulcēs Latvijas tekstila dizainerus, Kuldīgas iedzīvotājus, kā arī potenciālos pircējus, kuriem būs iespēja pasūtīt tieši tādu izstrādājumu, par kādu jau sen sapņojuši, stāsta Zigzag Factory dibinātājs Dāvids Grāveris. Telpas jau iekārtotas, uz Latviju no Singapūras ceļo īpašs audums, kura aušanā izmantotas eikaliptu šķiedras. Sašūts arī pirmais gultasveļas komplekts. Aktīva darbība sāksies februāra beigās, līdzko būs klāt audumi.

Walt Mizo ir jauns, neliels, Latvijā veidots zīmols, kas izstrādā un ražo mugursomas.

(Papildināts viss teksts.)

Pēc darbīgas vasaras un rudens līdz ražošanas gala fāzei ir nonākuši pirmie 4 mugursomu modeļi, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Edgars Bīberis. Viņš gan neatklāj, cik lielas investīcijas ieguldītas ražošanas uzsākšanā.

Somas ir ražotas no Cordura un Oxford tipa audumiem, kas, kā norāda ražotājs, izceļas ar savu piemērotību precēm, kas ir pakļautas augstai ārējo apstākļu ietekmei. Audumi ir mitruma necaurlaidīgi, viegli kopjami, izturīgi un formu saglabājoši. Somas augšējā daļa kalpo ne tikai kā papildinošs dizaina elements, bet tam arī ir funkcionāls pielietojums - tas ir izrullējams un to var izmantot kā papildu vietu brīžiem, kad ir nepieciešams palielināt somas ietilpību. Somas muguras un plecu daļa ir ar polsterējumu.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Mīksto mēbeļu izvēle ir tieši saistīta ar savu un mājas ciemiņu komforta līmeni. Vai pēc garas darba dienas nav patīkami ieslīgt mīkstā, ērtā dīvānā vai saņemt viesu komplimentus par stilīgajiem atpūtas krēsliem? Šajā rakstā piedāvājam smelties iedvesmu mīksto mēbeļu izvēlei, kas ļaus atsvaidzināt dzīvojamo telpu un priecēt visus, kas tajā ienāks!

Izvēlies vienotu tematiku

Pirms sākt šķirstīt katalogus vai apmeklēt veikalus meklējot konkrētu mēbeli, būtu jāsāk ar mājokļa kopējās tematikas un stila izvēli. Tā vietā, lai katru istabu skatītu iekārtotu atsevišķā stilā, prātīgs lēmums būs izvēlēties vienotu tematiku un pie tās pieturēties visā mājoklī, radot vienotu dizainu. Šādā veidā būs daudz vieglāk atrast mēbeles, kuras stilistiski papildinās viena otru un centrālās tematikas izvēle ir vieglākais veids kā to panākt. Piemēram, mūsdienīga stila mēbelēm ir raksturīgi metāliski elementi, ikdienišķam – ērtums un praktiskums, eklektiskam – amatnieciski vai etniski elementi, tradicionālam – antīkas formas, sarkankoks utt. Lai arī kāda estētika tiks izvēlēta, vienota vadlīnija atvieglos piemērotu mēbeļu meklēšanas procesu.

Apģērbu meistare Katrīna Vilkonska apgalvo, ka «pārdabiski mīl» savu darbu un varētu pavadīt cauru diennakti strādājot. Nesen viņas lolotais Liepājas uzņēmums Katrīnas modes nams nosvinēja viena gada jubileju, taču ar apģērbu darināšanu viņa darbojas jau kopš laikiem, kad mēdza ietērpt skaistos tērpos slaveno lelli Bārbiju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Sākumā K. Vilkonska strādājusi citā šūšanas uzņēmumā un pēc darba darinājusi pasūtījuma darbus. Tomēr ar laiku sapratusi, ka nevēlas pelnīt naudu citiem. «Sapratu, ka manī ir uzņēmēja gēns un vajag kaut ko darīt pašai. Nonācu pie tā, ka gribu savu modes namu. Nosaukumā obligāti bija jābūt vārdiem «modes nams», un, tā kā tas pieder man - Katrīnai, tad ilgi nebija jādomā, kā savienot šos vārdus,» par Katrīnas modes nama dzimšanu stāsta īpašniece.

Uz jautājumu, kā viņas uzņēmums atšķiras no citiem, šuvējai ilgi nav jādomā atbilde: «Jā, ir daudz cilvēku, kas šuj apģērbus, uzņēmējiem jāatrod sava odziņa, ar ko atšķirties. Piemēram, mēs darinām tērpus tikai no kvalitatīviem itāļu materiāliem.» Katrīna pati ik pa laikam dodas uz Itāliju, lai piedalītos audumu prezentācijās un izvēlētos labākos materiālus. Tie tiek transportēti uz Liepāju, un burvestības var sākties - tiek darināti tērpi.

«Kur jūsu apģērbi tiek ražoti?» šādu jautājumu laikraksts Dienas Bizness uzdeva Polijā otra lielākā sporta preču tirgotāja 4F direktoram un lielākajam akcionāram Igoram Klajam.

Viņa atbilde:

«Dizains tiek izstrādāts Polijā. Viens ofiss mums ir Varšavā, otrs – Krakovā. Kādi 550 cilvēki strādā pie jaunajām kolekcijām, bet kopumā mums kompānijā ir kādi 1500 darbinieki. Īpaša grupa strādā ar nacionālajām olimpiskajām komandām. Mēs esam Latvijas, Polijas un Serbijas komandu sponsori. Komandu profesionālais aprīkojums 80% līdz 85% ir ražots Eiropā, bet vispārīgi mēs ražojam gan Eiropā, gan, protams, Āzijā.

Bet Āzijā tas notiek ne tāpēc, ka tur ir lētāk. Godīgi sakot, pašlaik mēs Polijā, Latvijā un Ukrainā varam dabūt vēl lētāku darbaspēku. Bet trakums ir tajā, ka, ja tu meklē tiešām augstas tehnoloģijas apģērbu ražošanā, tad iepriekšējo investīciju dēļ tās ir atrodamas tikai Ķīnā, Vjetnamā un Taizemē. Tur ir noturīga tehnoloģiskā ķēde un kvalitāte. Ja jūs meklējat augstas kvalitātes audumus un aksesuārus, piemēram, rāvējslēdzējus, tad 99% no YKK produkcijas, ko mēs lietojam, top Ķīnā.

Rīgā durvis vēris pirmais lietuviešu zīmola Happeak veikals, kas piedāvā sieviešu, vīriešu un bērnu apģērbus.

Happeak ir ģimenes uzņēmums, kas Lietuvā darbojas jau 10 gadus. Nosaukums Happeak radies no happy peak, ko latviski varētu tulkot kā laimīgā virsotne. Uzņēmuma vadītāja Šarūne Dambrauskaite atzīst, ka ziņa par Happeak veikalu iepriecinājusi gan esošos klientus, gan radījusi jaunu klientu interesi.

Happeak apģērbs tiek ražots Lietuvā, galvenokārt izmantojot trikotāžas audumus bez ķīmisku vielu klātbūtnes. Uzņēmumam rūp daba un veselīga vide, tādēļ arvien vairāk tiek izmantoti audumi no ekoloģiskās kokvilnas. Sekojot tendencēm apģērbu ražošanas nozarē, 2018.gada pavasara/vasaras kolekcija radīta sadarbībā ar lietuviešu modes dizaineri Serge Gandzumian. Happeak veikalu tradīcija - cienāt veikala viesus ar gardu kafiju, ir ieviesta arī jaunajā veikalā Rīgā.

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Darba apģērbu ražotājs SIA "Snickers Production Latvia" šogad plāno palielināt ražošanas apjomu un audzēt apgrozījumu par 10 - 15%, DB informē uzņēmuma izpilddirektors Kaspars Sedlenieks.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 4,2 miljoni eiro. "Tas ir saistīts gan ar mātes organizācijas pārdošanas apjomu palielināšanos, gan ar to, ka arvien vairāk maza apjoma izstrādājumu ražošana, tiek pārcelta uz Latviju," skaidro K. Sedlenieks.

"Snickers Production Latvia" turpinās jauno produktu izstrādi un paplašinās izmantojamo audumu klāstu. "Pēdējos gados pieaug to izstrādājumu klāsts, kuros tiek izmantoti elastīgi materiāli, jeb t.s. "stretch" audumi. Tie ir salīdzinoši viegli, elpojoši un tajā pat laikā elastīgi. Tiem ir zināma līdzība ar materiāliem, kurus izmanto sporta u.c. funkcionālo apģērbu ražošanā. Darba apģērbiem tas dod papildus izturību un komforta sajūtu nēsātājam," teic SIA "Snickers Production Latvia" vadītājs.

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Visi bērni mīl kaķīšus, un mincīša siluets uzņēmuma logo, audumu apdrukās ir arī SIA Hebe bērniem domātajos izstrādājumos.

Arī uzņēmumā darinātais bērnu apģērbs ir mīlīgs, jaunākie modeļi tapuši no mazuļu veselībai nekaitīga eko auduma. Uzņēmuma nosaukums radies pēc SIA Be Hebe īpašnieces Ingas Blumbergas sarunas ar jogas treneri, kurš ieteicis, ka jaunam uzņēmumam vēlams sākties ar He vai Be. Izlemts – drošības pēc lai ir abi – Be Hebe.

Inga cer, ka atšķirīgais Hebe ir oriģinālie audumi, modeļi. Zīmējumus to rakstiem izstrādā latviešu mākslinieki; audumus apdrukā Portugālē. Lai materiāli būtu bērnam draudzīgi, izmantojot tikai Eiropā ražotos. Aprīkojums trikotāžas audumu šūšanai ir dārgs, tas ievērojami sadārdzinātu preces pašizmaksu. Taču sapnis par savu cehu ir – tam tiek cītīgi studētas dažādas iespējas piesaistīt Eiropas līdzekļus, varbūt kāda fonda naudu. Jaunajai kolekcijai ar dzīvnieku apdruku ir pat Organik sertifikāts, ka tā ir bērniem nekaitīga, tīra kokvilna.