Vilnas pārstrādes uzņēmums SIA Limbažu Tīne ražo dzijas un austos izstrādājumus – tautastērpus, segas, galda segas, dvieļus.
Šobrīd visvairāk tiek darināti audumi tautastērpiem, jo pirms vasarā gaidāmajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem ir pats karstākais darbalaiks, kad jāpilda ļoti daudz pasūtījumu. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai jau rit 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.
SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā darbinieces noauž ap 18 m etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles.
Darbs uzņēmumā notiek vienā maiņā. Aitu vilnu uzņēmums galvenokārt iepērk Jaunzēlandē – ap 70 %, pārējā ir pašmāju zemnieku izaudzēto aitu vilna. Vietējā tirgū iepirktai vilnai jābūt izmazgātai. Vilnu piegādā gan privātpersonas, gan saimniecības, bet lielākais piegādātājs ir Sūnākstes Vilnas nams, stāsta ražošanas vadītāja. Viņa slavē Sūnākstes uzņēmumu, kas rūpējas par kvalitatīvas vietējās izejvielas nodrošināšanu. Parasti pavasarī gan vietējās vilnas vairs nav, jo trūkst vietas, kur to izmazgāt un izžāvēt.
Limbažnieki saņem pasūtījumus arī no igauņiem un lietuviešiem, lielākoties jāauž audumi tautastērpiem. Audumus var pasūtīt gan kolektīvi, gan individuāli. Pašlaik nozarē svētku dēļ ir pacēlums, visi dūšīgi strādā, pēc tam būs jādomā par citiem projektiem, spriež ražošanas vadītāja.
Lai varētu saražot labākas kvalitātes dziju, paredzēts uzlabot iekārtas. Kā informē Limbažu Tīnes valdes priekšsēdētājs Jānis Krasovskis, pamatiekārtai jāveic kapitālais remonts un to varēs darīt tikai vasarā, kad būs izpildīti visi pasūtījumi un būs nedaudz klusāks periods. Lielākās investīcijas uzņēmumā tika ieguldītas pirms četriem gadiem – ap 100 tūkstošiem eiro. Tolaik tika paplašināta dzijas krāsošana, kas ļauj nodrošināt pieprasījumu.
Rubrika Kā top: http://www.db.lv/atslegvardi/ka-top
#1/77
Vietējo aitu vilna.
#2/77
Vietējo aitu vilnu pieņem tikai izmazgātu.
#3/77
Vietējo aitu vilna glabājas maisos katrā pa 30 kg.
#4/77
SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere pārbauda pieņemto aitas vilnu.
#5/77
Vilnas plucināmā iekārta. Tajā vietējā vilna sajaukta ar importa izejvielu gaida savu kārtu uz pārstrādi.
#6/77
Skats ražošanas telpās.
#7/77
Izejviela tiek piegādāta vilnas pārstrādes iekārtām.
#8/77
Tiek uzsākta vilnas pārstrāde. Vilna tiek uzkārsta, lai šķiedras kļūtu paralēlas.
#9/77
Iekārtas uzņēmumā saglabājušās vēl no padomju laikiem.
#10/77
Vilnas pārstrādes iekārtu mehānisms.
#11/77
Vilnas pārstrādes process.
#12/77
Vilnas plīvurs.
#13/77
Vilnas pārstrādes process.
#14/77
Viendabīgs vilnas plīvurs.
#15/77
Dienā tiek pārstrādāti ap 200 kg vilnas.
#16/77
Vilnas pārstrādes process.
#17/77
Pārstrādes procesa atlikumi.
#18/77
Vilnas pārstrādes process.
#19/77
Izejviela pamazām pārtop jēldzijā.
#20/77
Vilnas pārstrādes process.
#21/77
Iekārtas ir senas un bieži vien jāremontē.
#22/77
Pamazām top jēldzija.
#23/77
Gatavā jēldzija.
#24/77
Gatavā jēldzija.
#25/77
Ražošanas procesā.
#26/77
Jēldzija, ko tālāk padod uz vērpšanu.
#27/77
Vilnas dzija, ko tālāk savērpj.
#28/77
Krāsošanas process. Vienā reizē var nokrāsot ap 50 – 60 kg dzijas. Lielākoties tas ir smags roku darbs.
#29/77
Vilnas dziju krāso divas līdz trīs stundas; krāsas ir no Šveices.
#30/77
Krāsošanas process.
#31/77
Nokrāsota dzija.
#32/77
Pēc krāsosānas vilnas dzija ir jāizžāvē.
#33/77
Ražošanas vadītāja Anna Vintere demonstrē, kā vilnas dzija žūst.
#34/77
Nokrāsotā dzija tiek žāvēta telpā, kur senāk bija kalte.
#35/77
Vilnas dzijas žāvēšanas process ilgst aptuveni diennakti.
#36/77
Nekrāsota vilnas dzija.
#37/77
Krāsaina dzija, notīta uz spolēm.
#38/77
Pēc šīs dzijas ir liels pieprasījums Krievijā.
#39/77
Dzija tiek ražota gan vienā kārtā, gan divās un trīs kārtās. Ik dienu strādā trīs vērpjamās mašīnas.
#40/77
Ražošanas process.
#41/77
Ražošanas process.
#42/77
Vienkārtīga dzija.
#43/77
Šobrīd uzņēmumam ir daudz pasūtījumu.
#44/77
Savērpto dziju notin uz šķeterēm. Uzņēmumā galvenokārt strādā sievietes.
#45/77
Dzijas notīšana.
#46/77
Ražošanas process.
#47/77
Ražošanas process.
#48/77
Tiek gatavota pamata sagatave aušanai.
#49/77
Audēja gatavojas aušanai.
#50/77
Lai varētu aust audumu, jāpiesien 2334 diegi. Tas ilgst 3 - 4 stundas.
#51/77
Katrs no 2334 diegiem rūpīgi jāpiesien.
#52/77
Aušanai gatavi.
#53/77
Aušana notiek pēc noteikta paraudziņa.
#54/77
Audējām darba pilnas rokas.
#55/77
Austuvē.
#56/77
Austuvē ir 10 aušanas iekārtas.
#57/77
Vidēji dienā darbinieces noauž ap 18 m auduma.
#58/77
Visi audumi tiek austi pēc pasūtījuma.
#59/77
Aušanas procesā.
#60/77
Nokrāsoto dziju toņi ir ļoti dažādi, katram novadam specifiski.
#61/77
Nokrāsoto dziju notin lielās spolēs, no tām pēc tam tin uz mazajām spolītēm.
#62/77
Austuvē.
#63/77
Austuvē.
#64/77
Audu spolītes.
#65/77
Top audums.
#66/77
Sega, kurai vēl jāveic apstrāde.
#67/77
Top linu dvieļi.
#68/77
Gatavā produkcija
#69/77
Simtgadīga prese, kura joprojām darbojas. To uzkarsē ar tvaiku un tad laiž cauri tautastērpu audumus un dvieļus.
#70/77
Top gatavā produkcija.
#71/77
Gatavā produkcija.
#72/77
Zemgales tautastērpa brunču audums.
#73/77
Visu Latvijas novadu tautastērpi.
#74/77
Brunču audums.
#75/77
Gatavā produkcija.
#76/77
Tautastērpiem paredzētie audumi.
