Limbažu Tīne specializējusies vilnas un linu izstrādājumu ražošanā. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai rit jau 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.
##No Latvijas un Jaunzēlandes
SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji – ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā uzņēmuma darbinieces noauž ap 18 metriem etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles. Atkarībā no auduma, viena darbiniece dienā var noaust sešus, astoņus metrus. Lēnāk izdodas tie audumi, kam krāsu toņi ir biežāk jāmaina. Segas mēnesī tiek saražotas atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums. Klienti ir Latvijas uzņēmumi, kas saražoto eksportē uz citām valstīm.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessDarbs uzņēmumā notiek vienā maiņā. Aitu vilnu uzņēmums iepērk galvenokārt Jaunzēlandē – ap 70%, pārējā ir pašmāju zemnieku izaudzēto aitu vilna. Vietējā tirgū iepirktai vilnai jābūt izmazgātai. To piegādā gan privātpersonas, gan saimniecības, bet lielākais piegādātājs ir Sunākstes vilnas nams, stāsta ražošanas vadītāja. Viņa slavē šo uzņēmumu, kas rūpējas par kvalitatīvas vietējās izejvielas nodrošināšanu. Parasti pavasarī gan vietējās vilnas vairs nav, jo trūkst vietas, kur to izmazgāt un izžāvēt.
Limbažu Tīne ražo dzijas un austos izstrādājumus –
tautastērpus, segas, galda segas, dvieļus. Šobrīd visvairāk tiek
darināti audumi tautastērpiem, jo pirms vasarā gaidāmajiem XXVI
Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem ir pats karstākais
darba laiks.
Visu rakstu Darba pilnas rokas lasiet 1. marta laikrakstā Dienas Bizness.